Džastins Kronins – “Pāreja”

pārejaInternetā mītoša persona Sisyphus, pirms kāda laika jautāja, kad es beidzot sākšu lasīt. Jāsaka gan tā – ka lasu es jebkurā brīvā mirklī darbā, izmantoju ikvienu izdevību. Un tā, kā pateicoties kādam jaukam cilvēkam, kurš nelasa manu blogu, bet sarakstās ar mani caur e-pastu es savā īpašumā ieguvu grāmatu, par kuru vienaldzīgu cilvēku nav. Un ar laiku, arī es biju Pārejas gūstā un, ja godīgi, joprojām esmu.

Šo grāmatu salīdzina ar daudziem bestselleriem, paša autora veikumu salīdzina ar Stīvena Kinga darbiem. Godīgi teikšu, ka šausmu karaļa Kinga grāmatas es neesmu lasījusi un, apzinos, ka nemaz netaisos tās lasīt, bet Džastina Kronina darbus es lasīšu noteikti arī turpmāk. Bet, tagad parunāsim par pašu grāmatu.

Pāreja sastāv no divām daļām. Stāsts sākās ar to, ka tiek aprakstīta +/- esoša tagadne. Amerikas valdību arī šajā grāmatā apsūdz par eksperimentu veikšanu uz cilvēkiem. Šoreiz uz nāvi notiesātos inficē ar kādu vīrusu, kurš tiem dod neaptveramas spējas. Šo daļu lasot  es kaut kā nodomāju, ka autors ir izmantojis vispārpieņemtās klišejas – noziedznieki, vīruss, eksperimenti… Bet tad vienā brīdī Dž.Kronins kļuva necilvēcīgs, gluži kā paša radītie briesmoņi, kuri radās eksperimenta rezultātā. Viņš stāstā iepina neaizsargātu meiteni, kura vispār nešķita īpaša. Pietam, lai ievītu šo personāžu tekstā autors rakstiski nogalināja veselu mūķeņu klosteri.

Eimija ir parasts bērns kurš ieradies pasaulē neapzinoties, kas ar viņu notiks tālāk. Sagadīšanās pēc, viņas māte, kura pelna naudu pārdodot savu ķermeni, nogalina cilvēku un, nolemj, ka nav meitai atvieglojusi likteni. Lai kaut cik izpirktu savus grēkus, sieviete meiteni atstāj klosterī kādas melnādainas sievietes aizgādībā.

Pa to laiku autors mūs iepazīstina ar vēl kādu varoni, kurš nospēlē lielu lomu. Volgāsts ir tas, kuram ir jāsavervē uz nāvi notiesātie briesmīgajam projektam, kuru iecerējusi zinātnieku grupa un militāristi. Viņš ir arī tas, kurš uz laboratoriju nogādā Eimiju. Un ar to arī abu liktenis tiek cieši savīts.

Katram no uz nāvi notiesātajam tiek injicēts savādāks vīrusa paveids. Vien Eimijai injicē tādu, kurš ir atšķirīgs. Kopumā iespējams viss būtu sanācis labi, ja vien cilvēki savā starpā sarunātos nevis klusētu. Jo ikviens baidījās bilst par saviem murgiem un balsīm, kuras skanēja viņu galvās. Cilvēkiem diemžēl ir tendence baidīties no tā, ka viņus nesapratīs. Un šoreiz tieši tas noved pie katastrofas. Mutanti – vampīri izlaužas no laboratorijas un sāk savas nāves gaitas pasaulē.

Savukārt militāristi neko labāku par atombumbu pielietošanu neizdomā cīņai pret šiem radījumiem. Un vienā no šādām ainām autoram beidzot rodas izdevība atbrīvoties no viena varoņa.

Otrajā grāmatas daļā Dž.Kronins it kā atvainodamies par šausmām kuras pats ir radījis atspēko arī militāristus, kuri pirmajā daļā nešķita gana gudri. Pa to laiku, kamēr lasītājs ir jutis līdzi Eimijai un pasaules valdošajām briesmām, tomēr ir izveidota droša vieta, kur cilvēki var rast patvērumu. Uz šo patvērumu nosūtīja bērnus, kuri vēlāk dibināja nu jau jaunu koloniju, jo visa līdzšinēja pastāvoša iekārta ir aizgājusi nebūtībā. Laiku skaita no nulles, par nulli uzskatot gadu, kad vampīri sākuši savu nāves deju Amerikas kontinentā.

Kolonijā dzīvojošajiem izdzīvot sanāk tikai prožektoru gaismā, nebūs prožektoru, nebūs dzīvības, būs tikai alkas nogalināt. Jo tieši to kāro vampīri. Bet tā, kā vampīri baidās no spilgtas gaismas, tad kolonijai gandrīz gadsimtu ir izdevies būt drošībā. Šajā daļā autors iepazīstina lasītājus ar jauniem varoņiem. Un, tai pat laikā, kad Tu jau kādām no tiem sāc pieķerties, viņš no tiem pa vienam sāk tikt vaļā.

Šajā daļā vairāk tiek stāstīts tieši par laiku pirms vampīriem, par kolonijas dzīvi un kolonijā dzīvojošo savstarpējām attiecībām. Kā arī tiek paskaidrots, kāpēc ir tik svarīgi saglabāt gaismu un elektrības padevi kolonijā. Šeit savukārt lielu notikumu nav, vampīri tikai pāris reizes uzbrūk cilvēkiem, dzīve noris mierīgi. Un brīdī, kad manī parādījās jautājums – “Vai kāds cilvēkus izglābs?”, sižetā atkal parādās Eimija.

Protams es gaidīju kaut ko grandiozāku, kādas īpašas spējas, kuras varētu piemist meitenei, bet šādu spēju nebija. Eimija ir atslēga kādam man nesaprotamam durvīm, jā, šad tad notika nesaprotamas lietas, kuras meitene darīja, bet diemžēl no viņas vampīri nebaidījās ka no uguns. Lai gan bija vēlme, lai būtu tieši tā.

Cilvēki droši vien būtu palikuši kolonijā, ja vien viņus neapdraudētu elektrības padeves bojājums, kurš varētu rasties ierīču nokalpošanas dēļ. Un, ja nebūtu parādījusies Eimija, viņi tā arī dzīvotu bez sapņiem par normālu dzīvi. Mazajai meitenei ir viņi jāatbrīvo, tikai visiem un arī pašai Eimijai ir jāsaprot viņas patiesais spēku potenciāls, tādēļ viņi dodas ceļā uz vietu kur viss sākās un, kur meitene ir joprojām gaidīta. Bet par notikumiem, starpgadījumiem un varoņu dzīves peripetijām būs vien jālasa Jums pašiem.

Teikšu godīgi – grāmata lasās aizrautīgi, man nebija radusies vēlme to nolikt malā un sākt lasīt ko citu, man prasījās vēl un vēl daļiņu no šīs grāmatas, gluži tāpat Dž. Kronina radītajiem briesmoņiem kārojas asiņu. Vienā brīdī šķita, ka esmu kļuvusi par vienu no šiem mošķiem, tikai man bija kāre pēc autora radītajām ainām. Vienīgais kas man grāmatā nepatika bija tas, ka Dž.Kronins tiek vaļā no grāmatas varoņiem, kurus esmu ielaidusi savā sirdī. Un, protams izlasot pēdējas rindas es sāku dusmoties gan uz autoru, gan uz Eimiju, kurus joprojām vainoju pie Sāras nāves, kura man nešķita pieņemama un godīga.

Par to, ka autors ir savijis interesantus sižetus vienā stāstā es grāmatai dotu visas 10 zvaigznītes. Bet par varoņu rakstisko nogalināšanu divas ņemu nost un vēl pusi zvaigznītes noņemu par to, ka neskatoties uz Eimijas galvenās varones lomu viņa ir izveidota kā egoistiska būtne. Esmu priecīga, ka šī grāmata nonāca manās rokās un, protams jāsaka paldies arī Zvaigzne ABC par lielisko grāmatas tulkojumu un to, ka to varam lasīt latviešu valodā. Jo cik zināms man, krievu valodā šķiet šī grāmata tulkota nav. Vērtējums 7,5 Zvaigznītes!

Vienīgi jautājums izdevējiem – ko īsti nozīmē vārds “leksēja”? Tas ir kāds īpašs sarunvalodas vārds? Ja tā, tad man nav saprotams, kāpēc izdevniecība ļauj kropļot latviešu valodu un lasītājiem piedāvā jaunvārdus. (Zinu, esmu piekasīga, bet mums ir jāmīl sava valoda, nevis tā jākropļo). Pietam sen jau ir izdomāts vārds – ķeksēja, kuru varēja izmantot iepriekšminētā vārda vietā. Ameriku atkārtoti atklāt diemžēl nevienam neizdosies, pat grāmatu tulkiem nē!

Piedāvāšu Jums arī dažus grāmatas citātus:

“Ričardss agrāk bija strādājis nepatīkamus darbus; viņš zināja, ka pienāks laiks, kad kopēja gaisotne sabojājas – gluži kā piens, kas pārāk ilgi atstāts uz galda. Tu attopies, ka runā tā it kā tev būtu vienalga, it kā viss jau būtu aiz muguras. Tieši tad cilvēki sāk iepatikties (protams tas sagādā problēmas). Viss draud ātri vien sabrukt.”

“Jauni vīrieši baros kā baloži klaiņoja šurpu turpu pa ielām, satupa vienā stūrī, tad otrā un gāja tālāk – no garlaicības notrulināti un dziļi sevī gatavi ļaunprātībām.”

“Kā nāve prot pārsteigt, cik galīga un neatsaucama tā bija, cik patīga.”

“- Tikai nesāc domāt, ka nu mēs esam tuvi draugi vai kaut kā tā. Ja pirmais būtu pamodies Arlo, man blakus tagad atrastos viņš.
Tā nebija taisnība, Pīters to zināja – Vienalga paldies!”

“Kā es saku: skaists ir tas, kurš dara skaistus darbus.”

“Reiz man teica, ka ikviens turpina dzīvot tik ilgi, kamēr kāds viņu atceras. Tagad arī tu viņas atcerēsies.”

Bilde ņemat ŠEIT!

P.S. – Zinu, ka šī dziesma ir iekļauta filmas “The Host” skaņu celiņā, bet, ja Dž.Kronina darbu kādreiz iemūžinās kinolentē, tieši šī dziesma ir tai kā radīta. Uzspied un izbaudi -> Imagine Dragons – Radioactive

Advertisements

4 comments on “Džastins Kronins – “Pāreja”

  1. ‘Leksēt’ nav nekāds īpašais jaunvārds, tas ir drīzāk gana populārs senvārds. Man neierastāks būtu ‘ķeksēt’, jo nemaz nezināju, ka to lieto arī ēšanas nozīmē. (Savukārt tāda vārdiņa ‘pietam’ gan literārajā valodā nav ;) )

    • Mēs kad skolas laikā projektu nedēļas ietvaros vecvārdus pētot šādu nekur nemanījām. Lieto gan ēšanas ziņā vārdu “ķeksēt”. Vienkārši domāju arī par to, kādam jābūt bija angļu valodas tekstam, lai to iztulkotu un ievietotu vārdu “leksēt”.

  2. ”Imagine Dragons” man pēdējo nedēļu atklājums, nebiju dzirdējusi, bet iepazinos, jo šie ciemošoties ”Positivus”. Dikti patīk ”Radioactive” un ”Pārejai” ideāli piestāv :)

    ”Pārejai” pavisam noteikti būs filma, jo tiesības uz to nopirka vēl grāmatas rakstīšanas laikā. Man gribētos cerēt, ka filma būs laba, jo viss grāmatas saturs tā vien sola foršu trilleri :)

    • Mums jau kādu laiku pa radio skan dažas, labas dziesmas no “Imagine Dragons”, ļoti laba grupa, manuprāt! :)
      Par “Pārejas” filmēšanas tiesībām es neko nezināju. Bet, nu, es ar nepacietību gaidīšu! :) Šādu trilleri es noteikti vēlēšos redzēt…

      Vienīgi žēl, ka šī dziesma jau ir tikusi iekļauta “The Host” filmas skaņu celiņā. Un, cik zinu, tad divreiz dziesmas filmās reti parādās! :(

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

w

Connecting to %s