Parīze savām acīm… (otrā daļa)

paris1Tā, kā otrās dienas rīcības plāns mums bija skaidri sastādīts, cēlāmies mēs septiņos. Duša, sevis sakopšana un brokastis. Katrā valstī savi noteikumu un brokastu dažādība. Šoreiz ierastais “zviedru” galds, kad pats sevi palutini ar lietām, kuras iekarojušas acis. Iepriekšējā dienā jau bijām saskārušās ar krūzīšu problēmu. Īstenībā jau tā nebija krūzīšu vaina, bet gan to tilpumu vaina.

Respektīvi, ja esi pieradis pie tā, ka mazā krūzīte ir tādā pašā tilpumā, ka Tava mājas krūzīte, bet lielā ir divas reizes lielāka, tad Francijā lielā skaitās tāda, ka Tava mājas krūze, bet mazā – espresso krūzītes tilpums. Par šo gan es nesūdzos, jo kafija tomēr viņiem ir daudz, daudz kvalitatīvāka, cenas gan šķita dīvainas, bet…

Rīcības plānā ietilpa sekojošais: 8:10 iesēsties autobusā līdz centram, doties uz vilcienu staciju un, ar vilcienu nokļūt Parīzē. Lieki piebilst, ka tikai divi no rīcības plāna punkti tika realizēti. Autobusā iekāpām, par divām biļetēm samaksājām 8 Eiro. Sēžam, nevienu neaiztiekam, tuvojamies lidostai. Iepriekšējā vakarā autobuss apstājās pie tās un tad devās uz centru. Izrādījās, ka šis tomēr nebija tāds, ka vakar. Visi izkāpa, bet mēs sēdējām. Un tad, vienā brīdī šoferis mūs pamanījis sāka skaidrot, ka šī ir pēdējā pietura šodien. Sapratām. Izkāpām un…

Māsa ierosināja gaidīt nākamo autobusu uz pilsētiņu, es savukārt ierosināju, ka varam arī no šejienes nonākt Parīzē, izmantojot autobusu, kurš no lidostas dodas tieši turp. Vismaz nezaudēsim laiku gaidot. Sacīts darīts. Piegājām pie lodziņa un palūdzām divas biļetes līdz Parīzei. Apmaiņa pret 38 Eiro mums izsniedza divas biļetes un norādīja, ka jāstāv pie metāla vārtiņiem. Lēnām sanāca tauta un atbrauca divi autobusi. Tā, kā mūsu plāni jau bija izjaukti, nācās plānot to, ko darām nonākušas galapunktā.

Viena, no mūsu jaukajām klientēm mums iedeva mazu grāmatiņu par Parīzi, kurai uz pēdējā vāka bija uzrakstītas visas metro pieturas un to maršruti. Iesēdušās autobusā atskārtām, ka nemaz nezinām, uz kuru no pieturām Parīzē autobuss dodas. Apskatīju biļeti, nekā. Un tad pētot autobusu ieraudzīju uz priekšējā stikla piespraustu papīra lapu, tieši bija uzspīdējusi saule un zem vārda PARIS bija uzrakstīts – Porte Maillot. Atradu karti, netālu jābūt metro. Tātad nepazudīsim. Vien jāskatās pēc zīmes ar lielu burtu M.

Iespraudām ausīs austiņas un visu atlikušo ceļu nogulējām, vien kaut kas mūs uzmodināja pašā Parīzē un, tad jau es vēroju skaistās namu fasādes. Ziniet, gandrīz uz katra balkona vai palodzes bija ziedu podiņi. Izskatījās ļoti mājīgi.

Jāsaka godīgi, Porte Maillot nemaz nevarētu nosaukt par normālu autoostu. Četras pārvadājamās būdiņas un vieta divdesmit autobusiem, bez jumtiem. Vairāk atgādināja autobusu stāvvietu. Izkāpām ārā no autobusa un es pēc pieraduma saku māsai – nu ko, jāseko aunu baram. (Par aunu baru es saucu cilvēku pūli, kuri izkāpjot no jebkura transporta līdzekļa dodas vienā virzienā. parasti tie dodas turp, kur Tev vajag. Piemēram šo tehniku labi var izmantot nepazīstamās lidostās. :) ). Sacīts, darīts.

Nonācām līdz metro kāpnēm un devāmies lejā. Ienācām tādā kā uzgaidāmajā telpā, kur gar vienu sienu bija izvietota kase un pašapkalpošanās automāti. Nebiju droša, vai pie kases strādā cilvēks, kurš runā angliski, tādēļ uzreiz devāmies pie automāta. Izvēlējamies angļu valodu un tad biļetes veidu – uz visiem transporta veidiem. Tika piedāvāti vairāki varianti. Viens no tiem – vienas dienas biļete uz visiem transporta veidiem, cena 10 Eiro. Aši pārmijām vārdus un nolēmām paskatīties cik maksā biļete uz divām dienām, cena bija 17 Eiro. Nolēmām pirkt tieši to, jo tieši tik dienas plānojām būt visromantiskākajā Eiropas pilsētā, tādējādi ietaupījām 6 Eiro katra.

Vienīgā problēma, ļoti bieži automāti nepieņem skaidru naudu, tādēļ ir ļoti labi, ja līdzi esi paņēmis bankas karti, kurā IR nauda. Tā arī notika šoreiz. Un, par laimi, pēc Maljorkā piedzīvotā, mēs zinājām, ka naudu IR jāatstāj arī kartē. Iegādājāmies biļetes un devāmies cauri vārtiņiem.

Biļete ir ļoti maza izmēra, vai nu speciāli gatavota tā, lai to vieglāk pazaudēt, vai arī to izmērs ir tāds, jo to jāievieto vārtiņu atverē un, tieši pirms vārtiņiem, automāts to izspļauj un atver tos.

Metro Parīzē ir ļoti vienkāršs, katrā metro stacijā uz sienas ir divu veidu zīmējumi ar pieturu nosaukumiem. Respektīvi, Tev ir jāatrod tā karte, kurā atrodas tieši Tev vajadzīgā pietura. Un tad jāseko norādījumiem.

Pats metro vilciens nāk ik pēc 2-4 minūtēm. Un, iekāpjot tajā pretī durvīm Tu redzēsi to pašu karti, pēc kuras vari vadīties kurā pietur vai pēc cik pieturām Tev ir jāizkāpj.

Tā, kā pati pirmā lieta, kuru vēlējamies redzēt bija Eifeļa tornis, mūsu galapunkts no Porte Maillot pieturas bija Tour de Eiffel. Vērojot cilvēkus un ļaujot apkārtnei lidot aiz loga mēs nonācām nepieciešamajā pieturā. Aši atradām izeju no metro stacijas un devāmies uz Eifeļa torņa pusi. Pašu torni mēs jau redzējām pa vilciena logu. Un, lielā WOOW man nebija.

Metro logus rotā šādas, interesantas zulīmes. Domājat, ka tās ir par zaķiem? Nē, tās ir par drošību! :)

Metro logus rotā šādas, interesantas zulīmes. Domājat, ka tās ir par zaķiem? Nē, tās ir par drošību! :)

Pārgājušas pāri ieliņai mēs ieraudzījām pirmo suvenīru veikaliņu. To izstaigājušas krustam, šķērsām nolēmām, ka tieši šajā brīdī naudu suvenīriem netērēsim. Pietam, tās dienas plānā bija ekskursija, nevis suvenīra maisiņu staipīšana. Nolēmu, ka nākamajā dienā iegādāšos šajā suvenīru veikalā kādu skaistu krūzi. Noskatījušās skaistās lietiņas devāmies tālāk, uz torņa pusi.

To jau varēja saskatīt caur parka kokiem un, diemžēl atkal man nebija tās WOOW sajūtas. Tornis ir tornis, metāla gabals, kas skaisti slejas pretī debesīm. Bildes protams mēs uztaisījām, gan pie tā pakājes, gan zem tā.

Nolēmām, ka vēlamies tomēr uzkāpt augšā. To iespējams izdarīt divos veidos:
a) izmantojot liftu
b) ejot kājām

Tā, kā kājām iet sanāca lētāk (par ieeju pie kāpnēm jāmaksā 5 Eiro no katra). Pirms ieejas ir jāatrāda savas somiņas satur policistam. Pienākam klāt, mums priekšā divi policisti, sieviete un vīrietis. Abi sveicina mūs franciski, mēs pretī angliski. Uz ko vīriešu kārtas policists turpinot runāt franciski jautā, vai mēs runājām un saprotam franciski. Angliski atbildu, ka saprast iespējams saprotam, bet runāt, nerunājam gan. Viņš pasmaida, paskatās mūsu somu saturu, atdod tās un turpinot skaidrā franču valodā saka – jāmācās franču valoda.

Es taču paklusēt nevarēju un angliski saku – varbūt Jūs pēc gadiem 10 beidzot šeit sāksiet runāt angliski. Šajā brīdī policistu sejas pārvērtās tā, it kā es viņiem mutē būtu iebāzusi citronu. Māsa panikā skatās uz mani, es mierīgi aiztaisu somu, pārlieku to pāri plecam un smaidot saku – es tikai pajokojos. Policisti iesmējās un palaida mūs uz biļešu lodziņa pusi.

Māsa nāk man no pakaļas un burkšķ par to, ka es nespēju savaldīt muti. Es laižu viņas vārdus gar ausīm un eju tik tālāk. Biļešu kasē sēdoša sieviete runā angliski, mēs nopērkam biļetes un mums tiek izskaidrots, ka tās ir derīgas tikai tam, lai uzkāptu uz pirmo un otro torņa stāvu. Mēs pateicāmies un devāmies uz mazo ēku. Atrādījušas biļetes un izgājušas cauri vārtiņiem devāmies uz trepju pusi.

Sākām lielo kāpienu augšup. Pirmais torņa stāvs atrodas 57.63 metru augstumā virs zemes. Uzkāpušas pusē apstājāmies ievilkt elpu un atpūtināt sen ierūsējošos muskuļus. Kaut kur ap to pašu laiku es ieteicu pārvākties šurp un izmantot šīs trepes fitnesam, lai nodzītu dibenu un liekos taukus. Vienreiz dienā augšā, lejā par pieciem eiro, un mēneša laikā esi slaids uz mūžu! :)

Uzkāpušas uz pirmo torņa stāvu sajutām vēja brīzi, tādu aukstu, ka nācās vien aizvērt kāpšanas laikā atvērto jaku. Negribējās saaukstēties.  Apgājām pa apli apkārt platformai. Nobildējām apkārti un sākām virzīties uz kāpņu pusi, lai kāptu augstāk.

Uzkāpušas pa nez cik kāpņu posmiem, apstājamies. Palūkojos augstāk, vēl jākāpj un jākāpj. Nogurums liels, žāvas nāk, bet pretī cilpo smaidīgi cilvēki. Uzkāpušas posmu augstāk ieraudzījām zīmi, ka otrais torņa stāvs atrodas 115.73 metrus no zemes. Izpūtušas grūtu nopūtu soļojām augšā.

Uzlikusi kāju uz otrās platformas es secināju, ka ne par velti cilvēki smaidot nāca lejā, lejā kāpt taču vieglāk. :)

Uzreiz tika norunāts, ka uz trešo stāvu nedosimies, jo nav vēlmes stāvēt rindā, kura ir mežonīgi gara. Un, rinda ir nevis uz kāpnēm, bet uz liftu. Kāpņu nav un lifta izmantošana ir par atsevišķu maksu. Izstaigājām otro stāvu, uztaisījām bildes, savilkām ap kaklu ciešāk šalles un devāmies uz torņa suvenīru veikaliņu. Daudz tūristu, pietam 85% runāja angliski un bija bērni. Kas visu pēc kārtas ņēma rokās un skatījās.

Kāda eleganti ģērbusies sieviete labākajos gados stāvēja pie kases un vēlējās maksāt par savu pirkumu. Viņa no skaista maka izvilka 500 Eiro naudas zīmi un sniedza to pārdevējai. Kura franču valodā izskaidroja, ka atlikumu no šādas naudas izdot nevar, jo kasē tādas naudas nav. Sieviete, ielika naudas zīmi makā un no citas kabatiņas izvilka zaļu 100 Eiro naudas zīmi. Un jautāja franciski, vai šādu naudu pārdevēja pieņems. No tādas būšot gan atlikums, teica pārdevēja. Pa to laiku, es jau piecas reizes samainīju lietas, kuras vēlējos pirkt. Noliku vienu, paņēmu citu galu galā izvēlējos sev apaļo kastīti un grāmatzīmi ar Eifeļa torni. Samaksāju par pirkumu un mēs devāmies uz izeju.

Apskatījušas arī cenas, kādas ir torņa restorānā nolēmām, ka miljonāres tomēr neesam, jo cenas bija no 89 Eiro par porciju. :) Devāmies ceļā lejup. Arī smaidot un skatoties, kā sūri, grūti pūšot mums pretī nāca cilvēki, kuri devās augšup. Sāka pilināt lietus un mēs steidzāmies vien lejā. Un, tiklīdz mūsu kājas skāra zemi, sākās nenormāla lietusgāze. Tā, kā tornis atrodas klajā laukā, tad izbaudījām arī stindzinoši aukstu vēju. Skrējām uz autobusa pieturas pusi, lai patvertos, jo torņa pakājē esošie patvērumi jau bija aizņemti. Nonākušas turp, apspriedāmies un sākām gaidīt, līdz lietus kaut nedaudz rimsies, lai varam savu ekskursiju turpināt…

Turpinājum sekos! Tiem, kuri nav lasījuši, kā tas viss sākās, iesaku ieskatīties ŠEIT!!!

Advertisements

One comment on “Parīze savām acīm… (otrā daļa)

  1. Atpakaļ ziņojums: Parīze savām acīm… (ceturtā daļa) | Mēnessmeitēns …

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

w

Connecting to %s