“Erebos” by Urzula Poznanski

Fotor1219233913Ko darītu Tu, ja Tavās rokās nonāktu kaut kas īpašs!? Ar to nedrīkst dalīties, nedrīkst par to stāstīt, nedrīkst to pavairot un nevienām rādīt… Kā Tu rīkotos? Tu paturētu noslēpumu, klusi priecātos par savu ieguvumu un izbaudītu lielo noslēpumu viens pats? Bet, ja tā padomā, ja tas ir noslēpums, par to zini tikai Tu, tad tas nemaz nav noslēpums, jo nolsēpums parasti ir kas tāds, par ko visi nojauš, bet tie visi nezina, kas tas ir, par ko viņi nojauš… Sarežģīti, vai ne!?

Bet, pavisam vienkārša un tai pat laikā mazliet sarežģīta ir Urzulas Poznanski grāmata. Tā ir tikpat noslepumaina, kā tās vāks. Varētu šeit piebilst – kā iekšā, ta ārā!
Grāmata lasās vienkārši, plūstoši, katrs vārds ir tik ļoti veiksmīgi piemeklēts, ka šķiet, Tu nevis lasi, bet redzi visu uz ekrāna. Un tas nekas, ka grāmata ir drukāta melniem burtiem uz baltā, visu Tu tāpat redzi krāsainu.

Runājot par pašu grāmatas sižetu. Tas ir ļoti aizraujošs un, rodas sajūta, ka esi viens no grāmatas tēliem. Kā arī Tev tikko ir ausī iečukstējuši noslēpumu. Tu esi savējais.
Jauniešu starpā tiek izplatīta noslēpumaina spēle, kura ir pārāka par virtuālo realitāti. Jaunieši tajā dzīvo, tā ir kļuvusi par viņu dzīvi. Sākumā mani ļoti kaitināja grāmatas galvenais personāžs, tik ļoti, ka man prātā jau sāka rasties doma – ka būtu labi, ja šis varonis izgaistu. Bet ar galvenajiem varoņiem tā nenotiek. Viņi izdzīvo. Un labi, ka tā! .

Kad Nika rokās nonāk “Erebos” eksemplārs, puisis pārvēršas. Viņš kļūst citāds, patīkamāks lasītājiem, bet nepatīkamāks grāmatu varoņiem. Kopš tā brīža nav iespējams nedzīvot līdzi notikumiem Nika dzīvē. Spēle no spēlētājiem kaut ko vēlās, tā notrulina spēlētājos cilvēcību un padara tos par atkarīgiem.

Dīve bez spēles nav dzīve. Vien Nikā cilvēciskums nezūd. Viņš tomēr ir saglabājis sevī cilvēciskas jūtas un saprātu. Bet brīdī, kad viņš pielieto šīs jūtas, spēle no viņa novēršas. Viņš vairs nav tai vajadzīgs. Spēle ir dzīva un to drīkst spēlēt tikai vienu reizi. Tieši tāpat ka dzīvi. Tikai viena iespēja,nekādas papildus dzīvības, vai spēku dodošas sēnītes. Un monētas Tu arī vairs nevari dabūt tāpat vien, ar galvu uzsitot pa ķieģeļiem, ir jāstrādā. Ir jāizdara pareizas izvēles, pareizajā laikā. Un Niks izdara pareizu izvēli. Kādu? Tas būs jāatklāj pašiem.

Es grāmatu nesauktu par trilleri. Tā drīzāk ir piedzīvojuma stāsts ar daļiņu no detektīvromāna. Va nu es sen nebiju lasījusi šāda veida literatūru, vai arī grāmatas beigas ir negaidītas.

Kopumā ļoti patika ideja – “Spēle (Erebos) pret cilvēci un cilvēce pret spēli (Erebos)!”. Kā Jums šķiet, kurš kuru?

Mans vērtējums 3.8/5 (Jo īsti nevarēja saprast kāda vecuma jaunieši ir iesaistīti spēlē).

Starp citu, Krievija ir uzņēmusi pēc līdzīga sižeta veidotu filmu – «На игре».

Bilde ņemta ŠEIT!!!

Advertisements

2 comments on ““Erebos” by Urzula Poznanski

  1. Man ir viens jautājums – ko tu domā tieši par tām daļām, kurās tika aprakstīts pats spēles process? Nezinu, vai tu aizraujies ar datorspēlēm, bet, kad pats lasīju, aizdomājos, ka cilvēkiem, kam šī lieta nav tuva, tās daļas varētu īsti neiet pie sirds.

    • Es datorspēles spēlēju. Bet, kopumā runājot tieši par tām daļām, kad tika aprakstīta spēle. Man patika, vienīgi dīvaini šķita doma, ka Niks Sariusu uztver ka savu daļu. Ka viņi saplūst. Lika aizdomāties, vai visi spēlējot spēles sevi šādā veidā uztver.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

w

Connecting to %s