Grāmata: “Purpura karaļa galmā”…

978-9934-0-3024-6Pateicoties ļoti jaukai blogerei –  Tējtasītei, tiku pie sava “Purpura karaļa galmā” eksemplāra. Teikšu kā ir, pašā sākumā, kad šī grāmata iznāca, biju nolēmusi to nelasīt. Tikai ar laiku kaut kas mainījās manī, kļuvu piekļāvīgāka un sāku sev pielaist tautiešu veikumus. Respektīvi, sāku lasīt pašmāju autoru darbus. Un ziniet, es neteiktu, ka nožēloju. Bet, tagad par pašu grāmatu…

Grāmatu sarakstījis ļoti ineteresants kolektīvs. Pietam ar vienu no autorēm esam pazīstamas. Katram no autoriem ir savs stils, virziens un skatījums. No visiem 16 stāstiem, man ir divi vismīļākie, bet par visu pēc kārtas.

Didzis Sedlenieks sarakstīja divus grāmatā iekļāutos stāstus – “Kvarku pavēlnieks” un “Cūka”. Piemais man šķita jau kaut kur tā kā manīts (neapvainoju plaģīātismā), vienkārši sižets šķita pazīstams, jeb man kā lasītājai tas šķita paredzams. Bet man patika, vien stāstu varēja mazliet, mazliet apslīpēt. Otrs stāsts man savukārt nepatika, jo arī tur es zināju beigas, kuras man, pat tās apzinoties, galā izraisīja nepatīkamas sajūtas. Un šis stāsts nez kāpēc man atgādināja pasen redzēto, latviešu filmu “Mona”. Lai gan, autors malacis, viņam ir kur augt. Abi stāsti bija atšķirīgi, tādēļ domāju, ka autors spēj pielāgoties un, tas ir apsveicami. Jo nebūs Ctrl+Paste.

Divi mīlīgie Daces Znotiņas stāsti – “Glābiņš” un “Ēšanas traucējumi” lasot lika pasmaidīt. Patika ka autore savij savas domas. Abi stāsti ir baudāmi un, tos pat var lasīt maziem bērniem priekšā. Sižetu nav vērts atstāstīt, jo šie darbi vienkārši IR jāizlasa. Es pat vēlētos, lai autore turpina rakstīts šāda stila stāstus. Noteikti nākotnē tie kļūtu tikpat pazīstami un tautai mīļi, ka Ziedoņa “Epifānijas”. Šie divi stāsti ir burvīgi.

Ilzes Eņģeles stāsti “Punkts pie apvāršņa” un “T-persona”, šķita realistiski. Un, kādēļ, lai kas tāds, kas notika ar varoņiem nenotiktu nākotnē? Vai arī iespējams kas tāds jau tagad notiek, tikai mēs, mirstīgie par to nenojaušam. Stāsti bija atsvaidzinoši un tos izlasot sāku domāt, nez, kas grāmatā būs atrodams tālāk? Neteikšu, ka nepatika, bija interesanti.

Rakstnieci un visādi citādi burvīgo meiteni Līgu Ezeru iepazinu pirms vairākiem gadiem. Un, kad uzzināju, ka viņas sarakstītais stāsts ir iekļauts šajā grāmatā – nopriecājos. Esmu lasījusi arī citus Līgas darbus un vienmēr pārsteidza. Lai gan man ir kāds cits mīļāks Līgas sarakstīts stāsts, stāstu “Zemes smarža” es vienkārši apriju. Varbūt tādēļ, ka man ir pazīstams viņas stils!?  Lai kā arī būtu, prieks, ka viņa turpina. Un turpina savā vienreizējā, savdabīgā stilā.

Stāstu “Kaimiņiene”, kuru sarakstīja Santa Brauča izlasīju ātri, bet diemžēl tas mani neaizrāva. Tajā manuprāt kaut kā pietrūka, vai arī man, kā rūdītai lasītājai tas nesniedza ticamības momentu. Nebija slikts, bet…

Vilis Kasims ar savu stāstu “Nemiera gars” atgrieza mani pie ieinteresētības par grāmatu. Pēc raksta “Kaimiņiene” izlasīšanas man vienkārši bija vēlme grāmatu nolikt malā un aizmirst par tās esamību. Vilis radīja citādāku pasauli un iespaidus par to. Līdz pat pēdējām vārdam biju piekalta stāstam. Un, ja autors spēs noturēt savu latiņu un turpinās tādā pašā virzienā – es labprāt lasīšu viņa stāstus arī turpmāk.

Un beidzot esam nonākuši līdz manam favorītam. Stāstam “Ledus”, kuru saralstījusi Santa Senkāne. Kā rakstīju iekš Twitter – Šis stāsts mani aizkustināja. Pats stāsts sarakstīts dienasgrāmatas veidā, ļoti vegli lasāms un ĻOTI aizraujošs. Ļoti patik, tik ļoti, ka to pat pārlasīju. Tā vien gribās autorei iedot lielu cepumu kārbu, trāpija, aizkustināja, aizrāva.

Guntis Eņģelis ar savu stāstu “Krātiņš” mani sasmīdināja. Un, es biju savā galvā izdomājusi vismaz desmit dažādus nobeigumus, pat īsto, tikai es tā arī līdz galam neticēju, ka notiks tieši tā, kā autors šo stāstu pabeidza. Bet pabeidza labi, uzliekot lielu, treknu punktu. Īsi un kodolīgi.

“Stāsts par kādām beigām”, kuru mums pastāstīja autore Kristīne Zute, bija atsvaidzinošs un mazliet nežēlīgs savā vienkāršībā. Tas mums parāda to, ko neredzam. Neredzam mēs tās lietas, kuras nodarām citiem. Patika, bet likās mazliet pārforsēts ar savu ticamību. Patika, bet neiemīlēju šo stāstu.

Pagātnē vai arī pirmsākumos mūs aizveda rakstnieks Armands Skutelis ar savu savdabīgo stāstu “Kritusī Zvaigzne”. Man tas ļoti patika, izlasīju, pasmaidīju un noliku grāmatu malā, domājot, ka šo stāstu varēja arī mazliet garāku pastiept. Domāju, ka šāda veida stāsts varētu patikt arī vīriešu kārtas pārstāvjiem, tāds vīrišķīgs un interesants. Patika tas, ka autors ir izvēlējies stāsta varoņiem vārdus, kurus var viegli atcerēties un nesanāca sajukt. Manuprāt ir svarīgi izvēlēties varoņiem.

Otrs mīļākais, vai arī VISMĪĻĀKAIS stāsts no šī rakstu krājuma ir “Raiannonas turnīrs”, kuru sarakstīja Līga Sproģe. Šis stāsts ir vienreizējs, tas mani aizrāva tik ļoti, ka par Kaleas piedzīvojumiem man būtu bijusi vēlme lasīt nevis stāstu, bet veselu grāmatu un, jo biezāku, jo labāku. To arī esmu caur Twitter rakstījusi arī pašai autorei. :) Ļoti patika šis stāsts un, tiešām bija vērts lasīt visus iepriekšējos stāstus, lai tikai nokļūtu līdz šim. Līga ir malacis un, ceru viņa sadūšosies uzrakstīt par stāsta varoņiem aŗi kaut ko garāku.

Artūrs Dedzis ar savu stāstu “Snaudas eksmerts” aizved grāmatas lasītājus gandrīz līdz beigām. Stāsts ir savdabīgs un vietām arī aizraujošs. Vienīgi beigas es jau paredzēju netikusi vēl līdz stāsta vidum. Neteikšu, ka nepatika, bija interesanti lasīt autora domu lidojumu.

Grāmatu noslēdz stāsts, kura nosaukums rotā tās vāku. Arnis Buka sarakstīja stastu “Purpura karaļa galmā”. Teikšu kā ir man šis stāsts nepatika. Ja man tagad pajautātu, kas tad īsti bija stāsta varoņi, es nezinātu ko atbildēt. Es pat izlasot nesapratu tā jēgu. To izlasīju paralēli tektam, tikai un vienīgi ķeksīša pēc. Stāsts šķita TIK muļķīgs un neaizraujošs, ka ik pa laikam skaitīju lapas ar domu – “Nu KAD beidzot es tikšu pie pēdējā vāka.” Vairāk man arī nav ko par šo stāstu teikt.

– – –

Kopumā man šī grāmata patika. Un es esmu sajūsmā, ka šo grāmatu tomēr dabūju savā īpašumā un izlasīju. Ir jauki, ka jaunie autori nebaidās un savus stāstus parāda pasaulei. Kā arī jāsaka milzīgs PALDIES izdevniecībai “Zvaigzne”, kura deva iespēju jaunajiem autoriem sevi pierādīt.

Bilde ņemta ŠEIT!!!

Advertisements

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

w

Connecting to %s