Sniegavīrs by Jū Nesbē

300x0_coverMan ir ļoti dīvainas attiecības ar detektīviem. Nesaprotamu iemeslu dēļ, detektīvu sērijas es lasu kaut kādā nepareizā secibā. Tā arī šoreiz, Jū Nesbē detektīvu sērija par Hariju Holu tika iesākta ar piekto, nevis pirmo grāmatu.

Esmu diezgan bailīgs cilvēks. Bailes saistās ar neizsakāmi plašo iedomu pasauli, es visu diezgan spilgti un patiesi iedomājos. Nereti man rodas problēma, es jaucu grāmatas ar filmām, jo vienkārši grāmatas lasīto redzu savā galvā, kā filmu.  Bet, lai nu paliek.

Savā Twitter kontā jau minēju, ka iespējams šo grāmatu iesāku pavisam nepareizā laikā, tad, kad mans emocionālais stāvoklis ir uz -10. Bet, neskatoties uz to, izlasot 3/4 grāmatas es iekšēji, sajūsmā spiedzu par sižetu, bezrakstura dzērāju varoni un ļauno noziedznieku. Pabeidzot pēdējo ceturtdaļu, neliekuļošu, es vīlos. Tiešām vīlos. Bet, par visu pēc kārtas. (Kopumā grāmata man patika! :) )

Nekad nebiju domājusi, ka arī detektīvā var atrast sirdij tīkamus citātus, bet es tos patiesi sameklēju. Un sāku iemīlēt autoru.

“Viņi vienojās satikties netālajā barā. Nolicis klausuli, Harijs iegrima domās. Rākela bija izklausījusies priecīga. Vai arī dabiska. Labā noskaņojumā. Viņš mēģināja saprast, vai priecājās par Rākelu. Par to, ka sieviete, kuru viņš tik ļoti bija mīlējis, ir laimīga ar citu vīrieti. Viņam ar Rākelu bija savs laiks, un viņam bija iespējas. Tās bija iztērētas. Kādēļ gan nepriecāties, ka viņai viss kārtībā, kādēļ neatmest domu, ka viss varēja būt citādi, un neturpināt dzīvot savu dzīvi? Harijs sev apsolīja pacensties.”

Galvenais varonis visas grāmatas garumā man šķita tāds, nekāds. Bez mugurkaula, bez sava rakstura. No pieredzējuša policista gribējās sagaidīt kaut ko vairāk. Bet, autors nezināmu iemeslu dēļ galveno varoni, Hariju, bija pataisījis par žūpu, kuram ir neskaitāms daudzums kopleksu. Kopumā galvenajam varonim ir grūti kontaktēties ar citiem, viņš ir vienpatis. Iespējams es nepamanīju viņa personības citas šķautnes tikai tādēļ, ka sāku šo stāstu lasīt ar piekto grāmatas daļu.

“Harijs pasmaidīja. Katrīne viņam patika, taču viņš spēja jebkurā brīdī mainīt savas domas. Viņš vienmēr bija gatavs dot cilvēkam iespēju nokļūt melnajā sarakstā.”

Grāmatas sižets ir spraigs. Nezināms slepkava, kurš slepkavo sievietes, kuras saista savstarpējs noslēpums. Bet, kā parakstu, viņš atstāj no sniega uzveltu Sniegavīru. Slepkavības ir cietsirdīgas un, jo ilgāk noziedznieks ir uz brīvām kājām, jo šausmīgāka kļūst viņa izdoma.

Ļoti iepatikās rakstnieka centieni lasītājā izraisīt neuzticību un likt turēt aizdomās sākumā vienu, bet pēc kāda laika jau pavisam citu grāmatas varoni. Šādu triku autors izspēlē reizes piecas, sešas. Un galu galā es tā apjuku, kā pat nevarēju izdomāt, kurš tad galu galā no visiem ir tas nelietis.

Grāmata sarakstīta vieglā valodā un ir pilna ar mirkļiem, kuri liek lasītājam pasmaidīt un aizdomāties.

“- Nezinu, man tikai vajadzēja izdzirdēt pašam sevi. Tad epētu pateikt, vai tas neskan idiotisksi.
– Un kā skan?
– Idiotiski. Arlabunakti!”

“Pat tad, ja tavai dzīvei nav jēgas tev, tad tai ir nozīme citiem.”

Bet, tagad jāķeras pie tās pēdējās ceturtdaļas. Grāmatas beigas mani , hmm, varētu pat teikt, ka aplauza. Jo nu kā, KĀ(???) var ņemt un izstāstīt visu, pilnīgi VISU (!!!), brīdī, kad nemaz to visu negaidīji. Jo muļķīgi pat nesaprati, kurš ir vainīgs, bet še Tev, visu vienkārši un saprotami izstāsta. Un tikai pēc šī stāstījuma sekoja noziedznieka ķeršana. Varbūt tā Skandināvijā pieņemts, bet, man tas šķita nevajadzīgi. Aplauza manas, kā lasītājas gaidas. Bet, nezskatoties uz šo (vienīgo) grāmatas mīnusu, es noteikti centīšos izlasīt arī pārājās Jū Nesbē grāmatas. Starp citu, man un autoram dzimšanas diena ir vienā un tajā pašā datumā. ;)

Bilde ņemta ŠEIT!!!

Advertisements

4 comments on “Sniegavīrs by Jū Nesbē

  1. Nesbē, manuprāt, ir brīnišķīgs. Raita valoda, pat ja bailes sakāpj līdz kaklam, joprojām gribas lasīt. Atceros, lasīju, baidījos un turpināju lasīt, ielienot dziļāk zem segas. Šī ir viena no aizraujošākajām grāmatām, kuru esmu lasījusi. Iespējams, pateicoties spriedzei, ko tā spēj uzturēt. Jāteic, ka lasīju ziemā un tas sāka sašķobīt svaigi uzceltu sniegavīru uztveri.

    Skatos, Tev arī paticis tas pats citāts: Viņš vienmēr bija gatavs dot cilvēkam iespēju nokļūt melnajā sarakstā.

    Neatceros, kurā grāmatā tas bija teikts, bet bail (no tumsas) nav tikai tiem, kuriem nemaz, nemaz nav iztēles.

    • :) Jā, man arī ļoti iepatikās Nesbē rakstīšanas stils. Vienīgi nesapratu kāpēc bija viss kā ar nazi jānogriež beigās. Bet, kopumā man viss gāja pie sirds. Arī bija bailīgi. Priecē vien tas, ka mums nav sniega un tādējādi nav no kā uzvelt sniegavīru. :)

      Esi lasījusi citas Jū Nesbē grāmatas?

      • Man šķiet, ka taisījos, bet šis jautājums man ir tā miglā tīts, jo atceros, ka tajā laikā lasīju vienu detektīvu pēc otra. Bija uznācis tāds detektīvu vilnis. Atceros, kā braucot uz darbu, pētīju cilvēkus trolejbusā un domāju, ko visas tās pazīmes liecina. Hah, detektīvromānu stadija. Nesamelojoties atbildēt nevarēšu, bet ticu, ka ir vērts lasīt citas.

  2. Atpakaļ ziņojums: Latvijas blogāres apskats #36 (02.02.-08.02.). | baltais runcis

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

w

Connecting to %s