Jū Nesbē – “Sikspārnis”

300x0_coverEs melotu, ja teiktu, ka neesmu mazliet iemīlējusies Harijā Holijā*. Un tiešām, kā minēju Twitter kontā, uz doto brīdi viņš ir vienīgais vīrietis, kura dēļ neguļu naktīs (smaidu). Labi, mēdzu negulēt arī sava pelēkā runča dēļ, kuram pirms gulētiešanas aizmirstu atņemt mantiņas. Bet, tas jau ir cits stāsts.

Īstenībā, es nemaz nezināju, ka man var patikt detektīvi, bet, Dace Judina mani uzsēdināja uz to āķa, bet savukārt Jū Nesbē mani iemācīja detektīvus iemīlēt ar sirdi un dvēseli.

Kaut kā sagadījies ir tā, ka detektīvu sērijas es sāku lasīt no vidus , nevis no pirmās grāmatas. Un tas ar mani notiek jau otro reizi, bet, es nesūdzos.

Un, es nekad nebiju domājusi, ka detektīvs mani aizraus tā, ka izlaidīšu iespēju klausīties mūziku un gulēt lidmašīnā un autobusā, bet, tieši šī grāmata paņēma un mani aizrāva tieši tik daudz. Pietam, es pamanījos pat savākt daudzus vērtīgus citātus.

Bet, tagad par pašu grāmatu. „Spoks” ir autora pirmā grāmata. Pašu sēriju es biju iesākusi ar „Sniegavīrs”, kas ir sērijas piektā grāmata.

Harijs ierodas Sidnejā, lai palīdzētu kādas Zviedru sievietes slepkavības izmeklēšanā. Protams vietējā policija atsākās pilnvērtīgi iesaistīt Hariju izmeklēšanas gaitā. Bet, pateicoties tieši viņam tiek atklāts, ka spēli ir iesācis sērijveida slepkava.

Un, tā, kā detektīvstāsta galvenais varonis vienmēr atklāj, kurš tad ir vainīgai, tad šī grāmata protams nav izņēmums.

Patika tas, ka autors grāmatā ir ievijis interesantu informāciju par Austrāliju un tās vēsturi. Droši vien, ja es to nebūtu izlasījusi šajā grāmatā, tad iespējams dažus no faktiem es nekad nebūtu uzzinājusi.

„Intuīcija ir tikai visu pieredžu summa. Es iedomājos tā, ka viss, ko tu esi piedzīvojis, viss, ko zini un ko domā, ka zini, un tas, ko nenojauta, ka zini, – tas viss tavā zemapziņa guļ it kā pusmiegā. Parasti šim guļošajam zvēriņam tu nepievērs uzmanību, vai ne? Bet, reizēm tas pamirkšķina acis, izstaipās un pastāsta tev, ka – ei! – tu esi jau to redzējis! Un atstāj, kā viss saskan kopā”

„Cilvēki baidās no tā, ko nesaprot. Un ienīst to, no kā baidās.”

„Katrs atstāj aiz sevis pēdas, vai ne? Nodzīvotā dzīve ir kā grāmata, kuru jāprot izlasīt.”

Ar šo citātu es arī pabeigšu savu recenziju. Tiešām iesāku Jums šo grāmatu izlasīt. Vai arī jebkuru citu no Jū Nesbē grāmatām, to jau latviešu valodā ir daudz. Iekš Goodreads ielieku piecas zvaigznītes no piecām, ļoti patika un grāmata bija negulēto stundu vērta.

*P.S. – Kāpēc uzrakstīju Holijs, nevis Hols, to sapratīsies tikai tad, ka grāmatu izlasīsiet paši.

Bilde ņemta ŠEIT!

Advertisements

11 comments on “Jū Nesbē – “Sikspārnis”

  1. Mums šobrīd uz trases Nesbē “Leopards”. Mums, tas ir, lasīšanas klubā. Kā paskatos uz to ķieģeli, visa gribēšana pāriet, lai gan zinu, ka aizies kā pa sviestiņu.

  2. Detektīvi mūs māca vienu lietu – slepkava ir te pat blakus. :D Bet kopumā detektīvs kā žanrs ir ļoti patīkams lasīšanai, jo lasās parasti ātri un viegli atšķirībā, piemēram, no klasiskās filosofijas. :D

    • Man jau šķiet ka nemāca viss. Tam mums ir Degpunktā, ziņas un internets. Tas savukārt mums māca, ka labāk sēdēt mājās un degunu ārā nerādīt, jo lidmašīnas krīt, kāds kaut ko spridzina un notiek daudzas citas kļūmes.
      Bet, jā, detektīvi lasās ātri.

      • Es nezinu, ko māca, bet detektīvu lasīšana manī atraisa ļoti īpatnējas sajūtas. Vienu brīdi, kad biju ar tiem aizrāvusies, pamanīju, ka vērīgāk raugos uz cilvēkiem, ka sāku fantazēt, kāpēc detaļas izskatās tā, kā izskatās. Ļoti aizraujoši, turklāt patīk sajust to savu baiļu robežu.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s