Pārdomas par optimistisku idiotismu…

maxresdefault(NOSKAŅAI) Ir lietas, kuras dzīvē jau ir tik dziļi iesakņojušās, ka ir jābūt ļoti lielam optimistam, vai idiotam, lai cerētu, ka pienāks diena, kad tās mainīsies un būs tādas, kādas vēlies.
Šīs lietas ir nemainīgas, kā Tavu sirdspukstu ritms miera stāvoklī. Un, pat ja sirdspuksti paātrinās, Tu apzinies, ka brīdī, kad būsi mierīgs, sirds turpinās savu mierīgo ritumu, ļaujot Tev dzīvot.
Ar šīm dziļi iesakņotām lietām ir mazliet savādāk. Brīdī, kad šķiet, ka beidzot, beidzot esi sagaidījis to mirkli, kad viss būs tieši tā, tā, kā vēlies… Pienāk vislielākā vilšanās pasaulē. Un, muļķīgi cerot, ka ja ne šoreiz, tad varbūt, pēc mēneša, gada, pieciem… Pateikšu godīgi un, no pieredzes, tad – PILNĪGI NEKAS NENOTIKS!!! NEKAS NEMAINĪSIES!! Un zini kāpēc? Jo Tu turies pie salmiņa, no kura sen bija nepieciešams atlaist rokas un, nostāties uz savām kājām. Jo īstenībā, ūdens, kurā slīki ir labi, ja līdz viduklim. Un, šis salmiņš nav bijis visu šī mocību laika vērts.
Pienāk brīži, kad saproti, ka kaut kas Tevī iekšā ir pārlūzis un tas ir bīdīs, kad sevi atbrīvo no sevis paša izveidotām važām. Laiks, kad vari pelnīti apvainoties uz savu Dievu un saprast, ka maģija nepastāv….

“Some people pray to their God for some magic” …

Bilde ņemta ŠEIT… :)

Advertisements

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s