“Korupcija postkomunisma valstīs” by Rasma Kārkliņa

10.08.2016 941Šo grāmatu izlasīju jau sen. Kā redzams, mēdzu lasīt arī nopietnus darbus. Pietam uz brīvprātības principa pamata. Grāmatu man iedeva izlasīt kāds ļoti labs draugs. Nu ko, bez liekām ievadrunām pastāstīšu, kādus vadmotīvus es atradu šajā grāmatā sev.

Par korupciju runā daudz un plaši. Mūsdienās šo vārdu ir dzirdējis pat bērns, bet, kas tad īsti ir korupcija un, kāpēc pret to ir jācīnās? Autore dod viegli saprotamu skaidrojumu:

Kas ira korupcija?
Visbiežāk korupciju dēvē par “Publiskas varas ļaunprātīgu izmantošanu privāta labuma gūšanai”. Kaut arī šis formulējums ir vienkāršs, tas balstīts uz vairākiem svarīgiem pieņēmumiem, no kuriem galvenais ir tas, ka vara, kas uzticēta amatpersonām, ir izmantojama sabiedrības, nevis pašu amatpersonu labā. Definīcijas pamatā ir arī demokrātiska ideja, ka politiķu un ierēdņu rīcībai jābūt sabiedrībai atklātai, jo pārvalde ir atbildīga pārvaldāmo priekšā. šāda korupcijas politiskā definīcija ietver arī sabiedrības izpratni par tās konkrētām sekām. Korupcijai ir reālas politiskas izmaksas, tāpēc valdības cenšas korupciju novērst. (10 lpp)

Pati grāmata ir uzrakstīta manuprāt vieglā valodā, neskatoties uz tajā ietvertajiem terminiem. Grāmata ir veidota kā zinātnisks darbs. Autore izklāsta plaši pazīstamus korupcijas veidus, līdzekļus, kurus izmantojot ir iespējams veikt krasu korupcijas apkarošanas operāciju. Tiek minēti galvenie vadmotīvi, kas sekmē korupcijas izplatīšanos un dominēšanu valsts pārvaldes iekārtas gaiteņos.

Protams šī grāmata nav vienīgais materiāls, kuru esmu lasījusi par šo tēmu. Un, jo vairāk lasu, jo vairāk man rodas pārliecība, ka cilvēki ļoti bieži neizprot, kas ir korupcija. Ka viņi paši ir vainīgi pie tā, ka pārvaldes sistēmā rodas aizvien vairāk korumpētu personu, kas ar laiku aizvien paaugstina nevajadzīgus tēriņus un liek daudz dažādu šķēršļu. Visplašāk sastopama korupcija manuprāt ir medicīnas un tiesībsargu aprindās. Tie ir vieni no tiem korupcijas veidiem, kuru mēs paši atbalstām un kurā labprātīgi piedalāmies, maksājot ārstam par pieņemšanu ārpus rindas, vai arī policistam, par protokola neizrakstīšanu.

Interesanti bija lasīt salīdzinājumus par dažādu valstu centieniem apkarot korupciju. Protams vienā grāmatā nav iespējams ietvert visu statistiku, vai arī norādīt uz labākiem korupcijas apkarošanas pasākumiem, kurus veiksmīgi ir izmantojušas citas valstis, līdz ar to, es noteikti meklēšu informāciju par šo tēmu. Ir vēlme rast ieskatu arī ES lielvalstu korupcijas apkarošanas pasākumu rezultātu apkopojumā, kā arī tādu valstu, kā ASV un Krievijas.

Kopumā šo grāmatu es ieteiktu izlasīt tiem, kas vēlās redzēt zemūdens akmeņus, pirms saskarsmes ar (uzkāpšanas uz) tiem. Esmu izrakstījusi vairākus interesantus faktus, kā arī lietderīgus citātus, kuri manuprāt nākotnē man varētu noderēs.

Korupcijas lielākais ienaidnieks ir tauta. Tieši tādēļ gandrīz katra jauna valdība – vai nu ievēlēta, vai nu neievēlēta – pamato savu eksistenci uz solījumiem apkarot iepriekšējā režīma korupciju. Pat, ka atsevišķi pilsoņi iesaistās koruptīvos darījumos, tauta kopumā to nicina un saprot korupcijas kropļojošu ietekmi. (179 lpp)

Bilde by me.

Advertisements

3 comments on ““Korupcija postkomunisma valstīs” by Rasma Kārkliņa

  1. Citāta gabals “Korupcijai ir reālas politiskas izmaksas, tāpēc valdības cenšas korupciju novērst” – man šķiet, ka Latvijā valdība ir galvenā institūcija kopā ar ministrijām, kas menedžē un organizē korupciju augstākajā līmenī. :)

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

w

Connecting to %s