Izrāde – “Svina Garša”.

Published 16/01/2017 by Mēnessmeitēns

svina-garsaBrīdī, kad Tu saproti, ka laiks uz vietas nestāv un visi tie “Kaut kad noteikti kopā aiziesim uz teātri” un “Jā, es arī vēlētos redzēt šo izrādi, sarunāsim!”, ir tikai centieni ar nepareizu vārdu palīdzību Tev pateikt, ka “Nē, es neiešu, jo man nav nedz tam, nedz Tev laika!”, Tu sāc darīt lietas vienatnē un vairs nekaunies par to. Tā nu sakrājusi visus man dotos “solījumus”, es nolēmu – ir pienācis laiks arī uz teātri iet vienai, jo gaidot uz to “solījumu” izpildi, kas nekad nebūs izpildīti, var gadiem, bet teātra izrādes, tieši tāpat, kā filmas kinoteātrī pazūd no repertuāra ar skaņas ātrumu. Tā nu manam “dari pati/viena” lietu sarakstam šogad piebiedrojas  teātra apmeklēšana…

Svina Garša. Ļoti ilgu laiku vēlējos apmeklēt šo izrādi, bija vēlme saprast, par ko visi tā jūsmo, kas ir tas, ko klusu, Tev aiz muguras sēžot pārrunā sabiedriskajā transportā sēdoši cilvēki. Atceros to dienu, kad Agris (čau, Agri!:) ) ar mani Skolas un Lāčplēša ielas stūrī satikās, sirsnīgi apskāva un pēc mirkļa ar vārdiem “Tas ir mans mīļākais latviešu rakstnieks, nāc, man jādabū viņa autogrāfs!”, centās ievilkt mani kaut kādā avantūrā, ar man nezināma pasākuma apmeklēšanu. Todien es pirmo reizi dzirdēju par Māri Bērziņu un grāmatu “Svina garša”.

Diemžēl grāmatu pirms izrādes noskatīšanās man nebija izdevies izlasīt, bet šogad noteikti šo grāmatu iegādāšos un izlasīšu. Skumjš, bet līdz pēdējam elpas vilcienam pārliecinošs stāsts, kas saviļņo un satrauc sirdi. Stāvot pieturā pēc izrādes, sals koda kājās, kas sedza dārgākās man piederošas zeķubikses, spilgti sarkanā lūpu krāsa, somiņa, kas iespiesta padusē un dziļš rūgtums par visiem tiem cilvēkiem, kam nācās piedzīvot tos nežēlīgos, nepelnītos laikus. Karš, svins, pavēles un pa vidu visam cilvēku dzīvības, kuras lielvaru augstāk stāvošajiem nozīmēja pilnīgi – NEKO!

Man vienmēr savelkas čokurā sirds, kad dzirdu, lasu vai kā citādi izdzīvoju šāda veida stāstus. Matīss, jauns puisis, kuram priekšā ir visa dzīve. Varonis, kuru iemīli no paša sākuma, līdz pat beigām. Kuru ir vēlme uzskatīt par savu draugu un pasargāt. Cilvēks ir tā iekārtots, ka bieži vēloties ieņemt neitrālu pozīciju, negribot tiek ievilkts tur, kur nekad nebija vēlējies būt. Pie visa vainīga labā sirds un apstākļi, kuros galvenais varonis tiek ievilkts pret paša gribu. Draugi, kuriem ir uzspļaut par viņa vēlmēm, draugi, kuri iespējams nemaz, nekad nav bijuši viņa draugi. Nodevība un svina garša, kuru skatītājs sāk sajust, izdzīvojot Matīsa dzīves stāstu.

Pašu stāsta vadlīniju es stāstīt nevēlos, jo tā ikvienam ir jāizjūt un jāizdzīvo pašam. Karš, Latvija un tūkstošiem cilvēku dzīvju, salauztu, nevienam nevajadzīgu un atņemtu. Man joprojām ir tā nelāgā sajūta un tūkstotis jautājumu “KĀPĒC?”. Kāpēc dzīve ir tik ļoti netaisnīga???

Izrādes noskatīšanās manī vēl vairāk raisīja vēlmi izlasīt šo, lielisko Māra Bērziņa grāmatu. Aktieri tik prasmīgi ar savu spēli padarīja šo stāstu DZĪVU, bija sajūta – esmu to visu piedzīvojusi, esmu bijusi pa vidu tam visam. Ja arī Tev ir vēlme šo stāstu izdzīvot, likt savai sirdij sarauties čokurā un saprast, citu acīs ikviena cilvēka dzīve pilnīgi neko nenozīmē, tad noteikti izbrīvē brīvu vakaru un dodies uz Latvijas Nacionālo Teātri. Par izrādi un aktieru sastāvu vari izlasīt ŠEIT un saskaņot savus vakara plānus, apmeklējot šo izrādi savukārt vari -> ŠEIT!

Bilde by me.

Advertisements

4 comments on “Izrāde – “Svina Garša”.

  • Komentēt

    Fill in your details below or click an icon to log in:

    WordPress.com Logo

    You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

    Twitter picture

    You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

    Facebook photo

    You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

    Google+ photo

    You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

    Connecting to %s

    %d bloggers like this: