Izrāde – Pers Gints

20170118_022111_1Sakarā ar to, ka viens no manām šī gadā apņemšanās punktiem ir teātra apmeklēšana, pietam ir vēlme apmeklēt vismaz 12 izrādes šī gada ietvaros, tad es nevarēju neiegādāties vēl vienu biļeti un nedoties baudīt burvīgo teātra gaisotni atkārtoti.
Teikšu kā ir, lai gan šo izrādi es vēlējos apmeklēt un redzēt jau sen, es pieļāvu ļoti lielu kļūdu – es devos uz to tieši nākamajā dienā pēc noskatītās “Svina garša”. Man vēl joprojām bija svina pēcgarša un es līdz galam nevarēju izbaudīt visu to, kas notika uz skatuves, šajā izrādē.

Kopumā izrāde man bija/ir ļoti tuva, jo arī es izdzīvoju līdzīgas lietas savā dzīvē. Pati izrādes vadlīnija ir par cilvēku un viņa izvēli meklēt laimi tālu no mājām. Visskumjākais tajā visā, ka mēs cenšamies sasniegt un atrast tās lietas, kuras īstenībā pastāv tikai mūsu galvās. Agrāk arī man šķita, ka laimi var atrast kaut kur tur, kur manis nav, jo tur ir labāk. Jo tur taču ir iespējams nopelnīt labāku/lielāku naudu, sasniegt to, ko īstenībā esot mājās (Latvijā) es nemaz necentos sasniegt, jo nebija vēlmes iespringt, kustēties un kaut ko darīt. Cilvēki vienmēr cenšas atrast vieglākos ceļus. Vienīgi ar laiku, kad esi aplauzies, Tu saproti, ka vieglākais ceļš nemaz neveda turp, kur vēlējies nonākt. Un viss patērētais laiks, līdzekļi un enerģija ir izniekoti. Tos vairs nevar atgūt.

Pers Gints ir tieši tāds pats cilvēks, kurš cer uz kaut ko, kas nepastāv un domā, ka pasaule pagaidīs, pagaidīs līdz viņš sasniegs to, ko ir savā galvā sadomājies. Īstenībā tie visi laimes meklējumi, gan mani, gan Pera Ginta, gan tūkstošs citu cilvēku ir nemākulīgi sevis meklēšanas paņēmieni. Tu it kā mūc no sevis lielākā labuma meklējumos, zaudē daļu sevis un atgriezies pie tās pašas sasistās siles, lai beidzot saprastu, ka pietiekoši esi zaudējis savu laiku bezmērķīgai dzīvei. Tuvinieki un Tu pats esi gadu, dzīves un laika paplosīts. Draugi jau ir iemācījušies dzīvot un iztikt bez Tevis, vecāki jau ir novecojuši un Tavu vietu dzīvē (mājās) jau ir ieņēmis kāds cits, kurš ir sasniedzis daudz vairāk, nekā Tu, jo toreiz, esot tajā vietā Tu padevies, uzgriezi visam muguru un devies meklēt to, kas nepastāv.

Izrāde ir grūti saprotama, tajā ir daudz alegorijas. Klasika, kas bija, ir un būs aktuāla. Ejot uz tramvaja pieturu, dzirdēju ļoti daudz komentārus, ka pašas beigas bija vispār nesaprotamas un bija pazaudēta doma. Es piekritīšu un tajā pašā laikā arī nē. Kopumā izrāde bija interesanta. Par izrādi var vēl izlasīt ŠEIT un biļetes iegādāties  ŠEIT.

Advertisements

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s