Cilvēciska saskarsme…

a0dc198a6f728f1a0e93f953f7530429(Noskaņai) Bieži vien mēs tērējam savu laiku un enerģiju – cilvēkiem, kam tas viss īstenībā nemaz nav nepieciešams. Šādos brīžos bez laika un enerģijas tiek patērētas arī mūsu pašcieņas rezerves. Tiklīdz no otra puses Tu neesi atalgots ar uzmanību, Tavā pašcieņas sarakstā ievelkas trekna mīnuszīme, kuru tur ievelc pats un vēlāk, paralēli, graužot sevi no iekšpuse ar nelāgu domu palīdzību, Tu iedragā savu pašvērtējumu.

Un nav svarīgi vai runa iet par attiecībām draugu, ģimene, kolēģu vai paziņu lokā. Cilvēks psiholoģiski ir pieradis saņemt atalgojumu no otra. Un tiklīdz to nesaņem sāk rasties plaisas.

Atalgojums var būt izteikts vārdos – kā uzslava, kompliments, jautra saruna. Vai arī kā dāvana – uzsaukta kafijas krūzīte, nieciņš no tuvējā veikaliņa vai like pogas nospiešana. Protams atalgojums varētu būt arī kā vienkārša pieskāriens, smaids vai apskāviens.

Jebkurā gadījumā saņemtais atalgojums ir kā atlīdzība, kas dod cilvēkam labsajūtu un plusiņu savam pašvērtējumam un palīdz uzlādēt iztērētās enerģijas rezerves..

Ikviens vēlās būt novērtēts. Tikai bieži sanāk tā, ka cilvēks kaut kādu iekšēju, psiholoģisku pārdzīvojumu dēļ spēj tikai un vienīgi saņemt pozitīvas emocijas no otra, bet nespēj otru atalgot, jeb pateikties par to, ko otrs viņa labā dara. Domāju, ka ikviens ir piedzīvojis ko tādu, būt tā cilvēka vietā, kurš dod otram (laiku, emocijas utt), bet pilnībā neko nesaņem pretī, vai arī saņem, tikai kaut ko negatīvu. Piemēram – kritiku. Protams pamatota kritika dažkārt palīdz augt, attīstīties un kaut ko mainīt sevī. Bet, ja šī kritika visu laiku tiek raidīta Tavā virzienā un nevienu brīdi netiek papildināta ar kaut ko pozitīvu no otra puses, Tavs dzīves spars noplok un saproti, ka ar šo cilvēku vairs nevēlies sazināties. Jo ir apnicis dot un nesaņemt līdzvērtīgas sajūtas.

Skumjākais šajā visā vienmēr ir tajā, ka šis otrs nesaprot, pat jā pasaka to tieši acīs. Un ir divas iespējas – turpināt sevi sāpināt ar šo visu vai arī uzgriezt muguru. Protam otrs variants var tikt uzskatīts par gļēvulības izpausmi, bet labāk tā, nekā nodarīt sev papildu sāpes, tērējot enerģiju, laiku un pašcieņas paliekas brīdī, kad otrs Tevi uztver par kaut ko pašsaprotamu.

Ikviens zina, ka brīžos, kad sāc pret cilvēkiem izturēties tieši tāpat, kā viņi izturas pret Tevi, viņi sāk apvainoties. Un pat vēl nelāgāk, cenšas sāpināt Tevi vēl vairāk, jo ir aizskarta viņu pašcieņa. Jo Tu esi kaut kas pašsaprotams un vispār pat nedrīksti būt savādāks. Bet drīksti, jo arī Tu esi pelnījis būt laimīgs un novērtēts.

Pēdējā laikā esmu daudz domājusi par to, kam es tērēju savu laiku un enerģiju. Un esmu sapratusi, kāpēc man bieži nesanāk paveikt to ko vēlos, jo es tiešām daudz enerģijas un laika tērēju citiem, pietam bez atgriezeniskās saites. Ir cilvēki, kas mani uzmeklē tikai tad, kad viņi jūtās vientuļi, viņiem ir nepieciešams uzmundrinājums un kāds labs vārds. Un viņi zina, ka es to visu viņiem sniegšu.

Viss jau nebūtu tik ļauni, ja vien ar šo visu es neiegrieztu sev. Jo brīžos, kad man ir nepieciešams padoms, labs vārds vai uzmundrinājums, šie cilvēki ir nesasniedzami vai arī viņiem nav laika priekš manis. Laiku, ko es pavadu rakstot atbildes uz otra ziņām vai atbildot uz garu e-pasta vēstuli, es varēju pavadīt mācoties augstskolai, lasot grāmatu vai skatoties filmu. Darot to, kas nepatērē manu enerģiju bez atgriezeniskās saites. Jo tajā brīdī, kad otrs par Tevi iedomājās, parasti nav tas brīdis, kad neko nedari. Bet es muļķīgi vienmēr nolieku savas lietas malā, jo otrs ir par mani atcerējies un man vajag atbildēt, kā savādāk!? Pēc tam es atņemu savu miega laiku sev pašai, jo viss tas, ko esmu atlikusi otra dēļ tik un tā ir jāizdara. Un būsim reāli, otrs nekad savas lietas neatliks priekš Tevis.

Rezumējot visu augstāk minēto – pienāk brīži, kad Tev apnīk tas, ka Tevi citi nenovērtē. Kad saproti, ka tomēr dzīvē jāsaliek prioritātes mazliet savādāk un savs laiks ir jātaupa un jātērē sev. Jo būsim godīgi cilvēki kam nereti tērējam savu enerģiju un laiku, dzīvojot savu dzīvi un pieņemot lēmumus, par Tevi un Tavām jūtām nekad neiedomāsies.

Mācieties cienīt un mīlēt sevi, savu laiku un enerģiju. Un neļaujiet cilvēkiem izturēties pret sevi kā pret kaut ko pašsaprotamu, kas vienmēr ir tepat, kad viņiem Jūs vajag! Jo kaut kādā brīdī paliksiet arī nevajadzīgi. Un ticiet man, es zinu ko runāju…

Ar cieņu, Mēnessmeitēns…

Bilde ņemta ŠEIT!

Advertisements

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s