“Grāmata” by Mikolajs Ložiņskis

Kad ienācu pie Agra darbā, nebiju domājusi, ka no kafejnīcas ir iespējams iziet ne tikai ar gardas kafijas krūzīti, bet arī ar grāmatām. Ir grāmatas, kuras pie lasītāja ierodas netīšām, bet ar noteiktu mērķi. Esmu priecīga, ka Agris šo grāmatu man ieteica, jo to lasot es ne tikai atpūtos, bet arī nonācu pie dažām atziņām.

Par pašu autoru es zinu tikai tik daudz, cik rakstīts uz grāmatas muguriņas. Mikolajs Ložiņskis ir 37 gadus vecs poļu rakstnieks, latviešu valodā ir izdotas vairākas autora grāmatas, kuras, ja godīgi es kaut kad, nākotnē vēlētos arī izlasīt. Pirmo reizi lasīju grāmatu, kuru ir izdevusi izdevniecība “Mansards”, kopumā pēc grāmatas izlasīšanas man radās pozitīvs viedoklis par šo izdevniecību. Bet, tagad par pašu grāmatu runājot…

Autors Polijā par šo grāmatu ir ieguvis prestižo “Paszport Polityki” balvu, jo grāmatā stāstu veidā ir iekļāvis interesantas vēstures liecības, kas ir uzrakstītas oriģinālā formā, pietam atgādinājis, ka vislabākā stāstu tēma ir paša ģimene.

“Grāmata” ir sarakstīta īsu stāstu veidā, katrs no tiem stāsta par kādu no Mikolaja ģimenes locekļiem un lietu, kas nes sevī stāstu. Pietam, neskatoties uz to, ka kādam varētu šķist, ka lieta ir vienkārša, ikdienišķa un nemaz nav ievērības cienīga, tad lasot stāstu, saproti, ka arī mazas, nesvarīgas lietas var pastāstīt daudz vairāk, nekā piemēram kāds liels notikums.

Kaut kad, kad biju daudz jaunāka un dumjāka, man šķita, ka ar manu ģimeni kaut kas nav kārtībā. Visiem citiem ir normālas ģimenes, tikai mana ir dīvaina un savāda. Un līdz ar to, savāda iespējams esmu pati es. Bet, šķiet, ka ikviens, kaut kādā brīdī domā par savu ģimeni tieši tā. Vai arī kāds no ģimenes locekļiem domā tā par Tevi. Kopumā, dīvainais nemaz nav slikta parādība, bet tieši otrādi, katra atšķirīga lieta padara mūs par ļoti individuālām un neatkārtojamām personībā.

Arī man pašai ir daži stāsti par lietām, kas ir ne tikai mani, bet arī ģimenē svarīgi, interesanti stāsti, kas ir saistīti ar kaut kādām lietām. Šos stāstus parasti kaut kādos brīžos dzirdi no saviem vecākiem un vecvecākiem un kāda konkrēta lieta arī atgādina un liek atcerēties konkrētu stāstu. Ar dažiem, tādiem stāstiem ir vēlme padalīties arī blogā.

Grāmata nav bieza un ir tik viegli lasāma, ka brīdī, kad sākšu stāstīt tās saturu, izrādīsies, ka esmu Jums atklājusi visu, ko šī grāmata sevī slēpj. Tādēļ vienkārši teikšu, ja vēlaties ātri lasāmu, vieglu lasāmvielu, noteikti izlasiet šo Mikolaja Ložiņska darbu. Nenožēlosiet. Mani mīļākie stāsti ir par kafijas automātu, atslēgām un gredzenu…  Ja esi lasījis šo darbu, kādas ir Tavas domas?

Advertisements

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s