Dzeja un atdzeja II

P_20170916_174514Manas attiecības ar dzeju ir bijušas diezgan vētrainas. Kādu laiku mēs labi sapratāmies, tad mazliet pašķirāmies, pēc laika atkal atgriežoties viena otras skavās, līdz pilnīgam atsalumam. Dzeja bija dzeja un tā nebija vairs manas ikdienas sastāvdaļa. Ja neskaita īsās dzejas rindas, kuras svētkos nosūtīju draugiem. Lai gan, kopš 2005. gada es ik pa laikam sev prātā skandinu Aleksandra Bloka (Krievija 1880-1921) dzejoli, šad, tad izlasu draugu rakstītās rindas, vai dāvinu skaistās dzejas grāmatas draugiem, īsti dzeja nesaistīja manu uzmanību. Bet, visam ir tieksme mainīties, vai ne!?

Teikšu godīgi, NicePlace telpās biju pirmo reizi, kā arī dzejas lasījumu klausījos šodien pirmo reizi. Kopumā, ejot no pasākuma biju tik lielā sajūsmā, ka aizmirsu kāds ir mājas ārdurvju kods, lieki piebilst, ka to jau gandrīz pusotru gadu spiežu nedomājot, pēc atmiņas. Nācās zvanīt kaimiņienei un lūgt, lai pasaka kāds ir kods. Jo piecu minūšu laikā biju izmēģinājusi neskaitāmas kombinācijas, tā arī netiekot kāpņu telpā. Bet, runājot par dzeju…

Kā Jums šķiet, vai ir viegli atdzejot cita cilvēka darbu? Ir jācenšas nepazaudēt nedz dzejoļa jēga, nedz skanīgums. Tas prasa piepūli, profesionālu skatu punktu un fantastisku apņemšanos.

Šodien interesentiem bija iespēja dzirdēt dzejnieka lasījumus ne tikai viņa dzimtajā valodā, bet arī dzejas atdzejojumu angļu un velsiešu valodā. Bija tik interesanti klausīties dzejnieku intonācijās, izjūtot viņa emocijas, kuras bija ietvertas intonācijā.

Godīgi runājot, velsiešu valodā viss izklausījās skanīgi un interesanti. Tāds nepazīstams skaņu virknējums, kas ieinteresē. Protam tā ļoti atšķirās no angļu valodas, līdz ar to, tikai daži vārdi šķiet pazīstami.

Man ļoti patika klausīties dzejas atdzejojumu no latviešu valodas uz angļu, jo Tu dzimtajā valodā dzirdēto izdzīvo tieši, bet klausoties šo pašu dzejoli angliski, Tu savādāk iztēlojies visu, kas notiek dzejas rindās. Patika arī atdzejojumi no angļu valodas uz latviešu.

Šajā pasākumā piedalījās deviņi fantastiksi dzejnieku, kuru darbi tika tulkoti, atdzejoti un lasīti. Latviju pārstāvēja Inga Pizāne, Eduards Aivars, Henriks Eliass Zēgners un Katrīna Rudzīte. Llyr Gwyn Lewis atdzejoja un lasīja savu dzeju skanīgajā velsiešu valodā. Savukārt Katherine Sowerty, MacGillivray un William Letford lasīja dzeju angļu valodā. Pasākumu vadīja Raien Van Vinkls. (viņus redzēsiet arī bildēs zemāk).

Pēc šī pasākuma sapratu, ka dzeja ir kaut kas interesants un man ir vēlme to iemīlēt no jauna. Ļoti ceru, ka šodien dzirdētie dzejoļi būs pieejami, respektīvi publicēti, lai cilvēki varētu ar tiem iepazīties. Un būtu interesanti, ja velsiešu valodā tie būtu ierunāti nelielu video veidā, jo pašam, domājams šo valodu izburtot būs grūti.

Kopumā mākslinieki ir veikuši fantastisku darbu. Emocijas, kurus viņi mums, klausītājiem deva bija fantastiskas. Joprojām jūtos pacilāti un iedvesmojoši. Dzeja ir kaut kas fantastisks. Un ir neviltots prieks, ka mūsu pašu dzejnieki ir tik mākslinieciski, katrs ar savu, netveramu odziņu, ka prasās pēc – vēl. Paldies, par pasākumu. Bija patiesi jauki, pat fantastiski. Ja arī Jums interesē dzeja, interesanti pasākumi, iesaku piesekot Latvian Literature, kas ir atrodami arī FB.

 

Advertisements

2 comments on “Dzeja un atdzeja II

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s