Par to pašu, par bailēm…

ZWHUZigHGm9_bPhteNk3WvSC6Oo_6ImGXrM-tVGrecsVienas no lielākajām cilvēku bailēm ir nevis nāve, bet tikšana ārā no savas komforta zonas. Nekas cilvēku nebaida tik ļoti, ka iespēja būt izmestam no ierastā.
Es laikam esmu viena no retajiem cilvēkiem, kas mīl pakļaut sevi pārmaiņu stresam un pati, labprātīgi mēdzu lekt ārā no laivas, tikai atrodoties ar galvu zem ūdens, pirms izniršanas, sāku apdomāt to, bet varbūt tas nav droši, varbūt ir dziļš un vispār, mēdz būt arī straumes un zemūdens akmeņi… (šeit gribās ielikt to smaidiņu, kur meitene taisa facepalm)

Draugi bieži vien ir neizpratnē un uz jautājumu “Vai Tu nebaidies!?”, es protams, cenšoties saglabāt – visu varošās sievietes tēlu, atbildu, ka nē! Protams, ka arī es baidos. Protams, ka arī es vienatnē mēdzu salūzt un raudāt spilvenā. Tas ir normāli!

Baidīties ir normāli, līdz brīdim, ja tas nav pārvērties neirozē.

Ikdienā mēs esam sev radījuši tieši tādu komforta zonu, kādā mums ir ērti būt. Nereti komforta zona sevī ietver ne tikai tādas lietas, kas mums,  mūsu dvēselei ir komfortablas, bet arī tādas, kas sagādā mums emocionālās sāpes. Es šobrīd nevēlos runāt par cilvēka mazohistiskām tieksmēm, par to parunāt varam citreiz, bet saruna par bailēm un komforta zonu, manuprāt ir aktuāla.

Žurnālos ļoti bieži tiek minēts, ka ir nepieciešams aiziet no tādām attiecībām, kas nerada prieku. Un ir vienalga, vai tās ir romantiska rakstura attiecības, darbs, draudzība. Un nevar nepiekrist. Mums tā ir atvēlēts noteikts laiks šajā dzīvē, kādēļ gan tērēt laiku uz lietām un/vai cilvēkiem, kas mūs sāpina!? Tikai tāpēc, ka ir ērti?

Mana draudzene ir precējusies vairākus gadus. No malas ideāla ģimene, saskanīgākais pāris pasaulē, skaistākās bildes, ceļojumi un mājas iekārtojums. Bērns vispār eņģelis. Bet, īstenībā abi ir gaužam nelaimīgi viens ar otru. Mīlējušies viņi pēdējo reizi bija kaut kad pēc bērna piedzimšanas, šobrīd bērnam būs trīs gadi. Viņi guļ vienā gultā, bet katrs zem savas segas. Esot mājās, viņi neuzturas vienā istabā. Bet, mainīt kaut ko viņi nevēlās, jo ir ērti. Viņam ir ērti, jo viņš vienmēr zin, ka pēc darba viņu gaidīs tīra māja, silts ēdiens un miers. Viņai ir ērti, jo rēķini ir apmaksāti, bērns apģērbts un ir tā drošības sajūta, kura nereti pietrūkst sievietei. Tas, ka trūkst mīlestības un nav intīmas dzīves abus neuztrauc. Jo cilvēks dzīves prioritātes savā dzīvē sastāda tādā veidā, kādā tiek veidota viņa komforta zona. Viņiem ir komfortabli. Abi nelaimīgi, bet toties komforta zonā!

Pirms vairākiem gadiem, kad beidzās manas pēdējās, nopietnās attiecības, es arī nezināju, kā un kas būs. Man bija iespēja sakost zobus un censties samierināties ar radušos situāciju, vai aiziet. Es domāju sekundes desmitdaļu.

Tajā brīdī, aizcērtot dzīvokļa durvis aiz sevis, nesot padusē iespiestu kaķi un rokas-bagāžas čemodānu, man bija bail. Jo sapratu, ka man nav kur īsti palikt, man nav iekrājumu un ar savu algu es dzīvesvietu nepavilkšu. Un vispār, man ir jārūpējas par kaķi, jo esmu atbildīga par to, kuru esmu pieradinājusi.

Toreiz es varēju palikt savā komforta zonā un būt nelaimīga. Toties man būtu blakus (ķeksīša pēc) skaists, sportisks vīrietis, sapņu dzīvoklis ar jumta logiem un ērtām mēbelēm.

Šobrīd skatoties uz pagātnes lēmumiem un visiem tiem lēcieniem ārpus manas komforta zonas, esmu izvilkusi paralēli. Man ir bail būt nelaimīgai, tādēļ es tik viegli varu pagriezties, baidīties, bet iet prom.

Tātad, dažas bailes cilvēkos stimulē rīcību.

Protams ir arī cita veida bailes, kas mēdz paralizēt, bet tas jau ir padziļinātas psiholoģijas temats.

– – –

Baidīties nav slikti, vien jāapzinās, vai baiļu sajūta Tev, kā cilvēkam netraucē attīstīties. Baidīties būt vienam, jo visiem ir otras pusītes, nav pietiekošs arguments, lai paliktu attiecībās, kas Tevi dara nelaimīgu. Bailes no jaunā nevar būt par iemeslu, lai nedotos ceļojumos vai jaunas darba vietas meklējumos. Vai galu galā, bailes no jaunā nevar būt par iemeslu tam, lai Tu nepiepildītu savus sapņus!!!

Protams izteiktu baiļu gadījumā ir nepieciešams doties pie speciālista (psihoterapeita un/vai psihiatra).

Bet, dažkārt, lai cilvēks varētu būt laimīgs, ir nepieciešams sakost zobus, baidīties, bet doties uz priekšu, jo varbūt tieši aiz nākamā pagrieziena, ārpus esošās komforta zonas, ir kvēlākā sapņa piepildījums.

Nebaidies piepildīt savus sapņus!!!

– – –

P.S. – ja ir interese un saproti krieviski, iesaku paklausīties psihologa viedokli par bailēm. Zemāk pievienoju dažus klausāmgabalus. 

P.S.2 – Bilde ņemta ŠEIT!

Advertisements

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s