“Pilnīgs ku-kū!” by Žils Legardiņje

p_20190121_114902_vhdr_auto (1)Kā teicu lasītmīlošiem kolēģiem grāmatu klubā, dažkārt ir vēlme to ierasto pelēko izkrāsot spilgtās krāsās. Un man tas izdodas ar spilgtu grāmatu vāku palīdzību. Piesaista.

Šī paša autora grāmatu “Rīt es sākšu jaunu dzīvi” izlasīju jau pagājušajā gadā, kad slimoju. Patika plūstoša, viegla valoda, komiskās ikdienas situācijas un cilvēciskums. Arī “Pilnīgs ku-kū!” bija uzrakstīta autoram piemītošajā stilā. Viegli, aizraujoši un ar smaidu.

Dažkārt ir vēlēšanās lasīt kaut ko vieglu, humora pilnu un aizraujošu. Šo grāmatu izlasīju diezgan ātri, jo stāsts tiešām aizrauj. Tas ir tieši TIK cilvēcisks, cik ikviena cilvēka dzīve. Ar saviem kāpumiem, kritumiem un neparedzamiem pagriezieniem. Autors spēj tik prasmīgi savīt varoņu dzīves, ka ir redzams ikviens cilvēks spēlē kādu, noteiktu lomu tajā.

Biju minēto grāmatu lasījusi arī darbā, kad atnācu nedaudz ātrāk, pēc tam tā stāvēja uz mana darba galda, kolēģe pacēla, izlasīja aprakstu, skatās uz mani un saka – “Viņš ir vecs!?
Es, paceļot acis: “Par ko Tu runā?”
Kolēģe: “Nu galvenais varonis!”

Augstāk minētā saruna lika man pasmaidīt. Jā, tik tiešām, galvenais varonis ir pusmūža vīrietis. Kurš gluži tāpat, kā visi citi meklē savu vietu zem saules. Cenšas atrast sevi. Pietam dara to tā, ka pašam nemanot tiek mainīta arī citu varoņu dzīve. Protams uz labo pusi.

Uz romāna vāka, blakus kaķim ir sekojošs citāts, kuram nevaru nepiekrist, tas tik meistarīgi apraksta visu to, ko grāmatā atradīs lasītājs, ka nav iespējams nenocitēt:

Romāns, kas aizkustina un vienlaikus vedina novērtēt to, kas mums dots.

Un tik tiešām. Romāns ir pilns ar tiešām, patiesām dzīves atziņām, kas lasītāju mudina novērtēt tās lietas, kuras ir viņa dzīvē.

” – Mums katram pienāk brīdis, kad gribās visam atmest ar roku. Ikviens agrāk vai vēlāk piedzīvo šādu periodu. Bet tas pāriet!”18. lpp

“… Jaunībā mēs baidāmies no tā, kas sācies. Tas ir bailes no neziņas. Vecumdienas no tā, ka viss reiz beigsies. Mēs esam uzkrājuši pietiekami daudz zināšanu, bet mums nav vairs iespējas tās likt lietā. Ja mana pieredze var jums noderēt, manas toreizējās ciešanas nebūs bijušas veltīgas. Šī doma mani priecē.” 106. lpp

“Liktenis mūs ne vienmēr aizved tur, kur vēlamies. Jūs un es esam tam labs piemērs.” 114. lpp

Kopumā romāns bija tieši tas, kas bija man vajadzīgs šajā drēgnajā laikā. Es to izbaudīju pilnībā, paralēli malkojot gardu, karameļu tēju. Brīžiem smējos balsī un dažbrīd pārdzīvoju līdzi varoņiem tik aizrautīgi, ka šķita tie ir mani draugi.

Ja Tev, lasītāj, ir vēlme pēc viegla romāna, noteikti ieskaties. Iesaku arī šī paša rakstnieka grāmatu “Rīt es sākšu jaunu dzīvi”, tā arī bija jauka.

Bilde by me.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s