“Ceturtais kauliņš” by Dace Judina

IMG_20190208_142036_532Manuprāt ir interesanti lasīt pašmāju autoru darbus, gan vecos, gan tos, kas sarakstīti mūsdienās. Rakstnieki ik spilgti parāda mūsu, latviešu dabu. Vissīkākās rakstura īpašības un kolektīvās atmiņas, vai gluži pretēji kolektīvās sklerozes spilgtākās iezīmes. Bet kopumā, tie esam mēs. Sabiedrību veido ikviens tās loceklis un metot kādam ar akmeni ir jāatceras, tas var atsitienā trāpīt mums pašiem.

Annas Elizabetes romānu sēriju esmu iemīlējusi jau sen. Man patīk grāmatu sērijas varoņi, pārsteidz galvenās varones erudīcija un cilvēciskums. Ļoti patīk, ka autore ik pa laikam grāmatā piemin “vecos” notikumus, jeb tos notikumus, kas bijuši ietverti kādā no iepriekšējām grāmatām, it kā iezīmējot atsauci. Līdz ar to, pat tad, ja lasītāja rokās nonāk jebkura cita sērijas grāmata, nebūs sajūtas, ka viņš ir kaut ko palaidis garām.

“Ceturtais kauliņš” risina sevī interesantu notikumu gaitu, atklājot aizvien jaunas rakstura īpašības grāmatu sērijas varoņos, kā arī atmaskojot lielos spēlmaņus. Kuru vēlmes ne vienmēr ir likumīgas un kuru lēmumiem ir lielāks svars, nekā rakstītajam likuma burtam, jo nauda ir līdzvērtīga varai. Bet cilvēka dzīvība un liktenis it nemaz nav sverams šajos svaru kausos.

Autore perfekti piemeklē situācijas un ļauj saviem varoņiem dzīvot savu dzīvi, ka šķiet viņi visi ir reāli. Protams paralēlēs vienmēr var vilkt un to nevienam aizliegt nav iespējams, bet… Mums tiešām pietrūkst šīs drošsirdības.

Grāmata aizrauj, ierauj savās lapaspusēs un to ir grūti nolikt malā. Un tiešām nešķiet, ka to sarakstījis kāds pašmāju rakstnieks, jo uzrakstīts ir patiešām kvalitatīvi un interesanti. Līdz ar to D. Judinas darbus var droši ieteikt detektīvromānu mīlošam lasītājam, domāju, ka vilšanās netiks piedzīvota.

Šis stāsts ir pilns ar labām un gudrām domām, kas ļauj lasītājam aizdomāties par ikdienišķo, par to, kādi esam un kādas izvēles pieņemam.

“- Cilvēks ir dīvaina būtne, nemācas ne no savām, ne citu kļūdām. Bet īstā sapratne par dzīves vērtībām atnāk, kad smilšu pulkstenī atlikusi vien maza šķipsniņa… – raugoties kamīna liesmās, pīpīti pakšķinādams, skumji bilda ģenerālis Bass. – Atvainojiet manu rūgtumu, nekādai nespēju izmest no galvas Zani. Kāpēc viņa tā izdarīja? Tik foršs meitietis…” 482.lpp

Grāmatā atradu ļoti daudz citātu un domu, kas raisa pārdomas. Piemēram 455.-457. lpp ir ietvertas interesantas un vērtīgas pārdomas par tikumību un netikumību. Šīs lapaspuses vien ir vērts kopēt un dāvināt cilvēkiem, kas par šo, tik svarīgo mūsdienas tematu nedomā. Dzīvojot pretēji labiem tikumiem…

Bilde by me.

Advertisements

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s