“Meitene vilcienā” by PAULA HOKINSA

P_20190624_115420_vHDR_AutoPēc ilgajiem laikiem, beidzot, esmu atradusi laiku, lai rakstītu. Skola galā, vēl viens mācību gads ir aiz muguras un, beidzot ir iespēja ne tikai rakstīt, bet arī lasīt un kā tad bez stāstiem par lasīto.

Kādu laiku atpakaļ, mana darba kolēģe, jūsmoja par tikko izlasīto grāmatu. Esot ļoti laba. Vienīgais, ko par šo grāmatu zināju, bija – tā ir bestsellers un pēc tās motīviem esot izņemta filma (ŠĪ). Nedz filmu, nedz jebko par grāmatu lasījusi nebiju, interese par sajūsmu raisošo grāmatu bija gan, tad nu sarunājām, ka kaut kad es to varētu aizlienēt. Tā nu minētā grāmata nonāca manā plauktā, bet pieķerties tās lasīšanai laika nebija gan. Līdz kolēģe sāka nedaudz steidzināt, viņa vēlējās grāmatu pārdot, lai iegādātos jaunu lasāmvielu. Tā nu notiek tās dzīves apritē.

Teikšu godīgi, es līdz šim šķiet neesmu lasījusi grāmatas, kuras tiek kvalificētas kā – trilleris. Detektīvus esmu, trillerus nē. Bet, vienmēr pienāk pirmā reize, vai ne!? :)

Kad pirmo reizi iesāku minēto grāmatu lasīt, tā mani neaizrāva. Kārtējā galvenā varone, kura sevi žēlo un savās problēmās vaino citus. Nekāda mugurkaula. Noliku grāmatu malā, jo papēžus svilināja arī citas, vēl nepabeigtas/neizlasītas grāmatas.

Kaut kad tomēr nolēmu tai pieķerties, dodot tai otro iespēju. Un ziniet, es nenožēloju. Galvenā varone nemaz nešķita tik briesmīga, sižets spraigs un visu laiku autore lika darbināt smadzeņu šūniņas, domājot, kas notiks tālāk. Sēdēju, kāri tvēru katru vārdu un centos izdomāt, kas notiks tālāk un ar ko tas viss beigsies.

Šoreiz autore neļāva man vilties, man neizdevās uzminēt viņas domu gaitu un līdz pat pēdējai lapaspusei tika saglabāta intriga. Grāmatas pēcgarša man ir joprojām un šķiet, ka vēl vēlēšos izlasīt kādu grāmatu, kas sarakstīta kā trilleris.

Runājot par sižetu, tas ir ļoti spraigs, autore ļoti skaisti apraksta vidēja Lielbritānijas iedzīvotāja ikdienas ieradumus, dzīves ritmu un paražas. Mani tas mazliet atgrieza pagātnē, briti ir pavisam cita kultūra un braukšana ar vilcienu Lielbritānijā ir pavisam savādāks piedzīvojums, nekā tas, kā mēs braucam un izmantojam vilciena piedāvātās priekšrocības.

Baidos pateikt par daudz no sižeta, jo izveidosies spoileris, bet nevaru tomēr neielikt minēto citātu:

“Paiet vesela mūžība, līdz viņš tiek līdz augšstāvam, – parasti uzjoņo vienā lēcienā, bet tagad velkas kā uz ešafotu. Tikai nezinu, vai viņš ir notiesātais vai bende.”

Grāmata tiešām aizrauj, uztur spriedzi un interesi. Iesaku. Sevišķi, ja patīk detektīvi un smadzeņu mežģi, šī grāmata būs kā ķirsītis un kūkas.

Bilde by me.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s