Vakariņas by Hermans Kohs

rhdrSākšu ar to, ka šī būs pirmā atsauksme kura pie manis nāca ilgi. Pietam nācās grāmatu no vāka līdz vākam izlasīt divreiz. Tā kā biju solījusi par šo grāmatu sniegt patiesu atsauksmi, nevarēju pieļaut rakstīt pēc pirmās izlasīšanas reizes. Jā, arī tā mēdz notikt.

Grāmatu bija vēlme izlasīt jau sen, biju dzirdējusi labas atsauksmes. Kā nu sanāca, kā nē, bet man pat bija izdevies satikt pašu autoru un iegūt viņa autogrāfu savā eksemplārā. Godīgi sakot, ja es nebūtu bijusi uz šo tikšanos un nebūtu pati sarunājusies ar autoru un uzdevusi tam jautājumus, es pēc grāmatas izlasīšanas būtu domājusi, ka to ir uzrakstījis kāds morāli nestabils cilvēks, kuru nepieciešams izolēt no sabiedrības. Jo viss grāmatā aprakstītais ir tik ticams un neticams reizē, ka uzdzen šermuļus. Jā, jo tieši tādā sabiedrībā mēs dzīvojam, šajā sabiedrībā uzaugām mēs un uzaugs mūsu bērni. Bez izpušķojumiem, vienradžiem un saulainām, varavīksnes pilnajām debesīm.

Autors atzinās, ka tikai rakstīšanas laikā pats stāsts tika salikts kā mozaīka līdz galam. Sākot rakstīt viņam pat nebija nojautas, ka galvenais varonis tikās restorānā ar brāli, bet notika tieši tā. Un arī citi grāmatas notikumi bija atnākuši pie viņa paši no sevis. Bija tik interesanti klausīties minētās nianses, saprotot, ka stāsts rada pats sevi, laikā, kad autors to pieraksta.

Visi grāmatā aprakstītie notikumi notika vakariņu laikā. Balstoties uz to, ka mūsu pieņemti lēmumi pagātnē atved mūs tagadnē, bet tas, ko darām šodien – balstīs mūsu nākotni, protams, ka stāsts bija mazliet noslīdējis gan vienā, gan otrā virzienā. Un tas padarīja viņu dzīvīgāku, košāku un raisīja iztēli vēl vairāk.

Šajā mirklī laikam beidzot ir jāatklāj, kas tad bija vainas grāmatai, ka nevarēju uzrakstīt atsauksmi un bija jāpaiet laikam, lai es sadūšotos un to izlasītu atkārtoti, lai varētu uzrakstīt to patiesu. Man ir divas problēmas, kas traucēja, pirmā – pārāk attīstīta fantāzija, jo kad lasu grāmatas, es visu galvā izdzīvoju kā filmā, es redzu galdautus, lampu raisītās ēnas, telpu, it kā tiešām skatītos filmu. Otra problēma ir tajā, ka manī dzīvo taisnīgums. Līdz ar to man ir grūti pieņemt netaisnības un sadzīvot ar tām. Un šī grāmata ir tieši tik netaisnīga, cik mēdz būt cilvēku rīcība dzīvē.

Otra iemesla dēļ man riebās galvenais varonis, riebās tik ļoti, ka nezināju, kur likties. Es pirmo reizi izjutu nepatiku, nevis žēlumu pret cilvēku, kuru vajadzētu žēlot, jo tas viss, kas notiek īsti nav no viņa atkarīgs.

Pagaidām man nav bērnu, bet esmu lasījusi par to, uz ko ir gatavi vecāki, lai pasargātu savas atvases. Šis ir viens no šāda veida stāstiem, kas pastāsta ne tikai par sabiedrību kopumā, bet arī par to, kas virza noteiktu cilvēka grupu, kad tiek izdarītas konkrētas lietas un likumpārkāpumi.

Es nevēlos iedziļināties pašā stāstā, jo tad būšu spiesta Jums atklāt tā būtību, jeb mugurkauli, bet stāsts ir par cilvēciskumu, par tā trūkumu un morāli.

Šo grāmatu iesaku izlasīt, ja ir apnikuši visi tie “dzīvoja ilgi un laimīgi” gabali, vai pārcilvēciskās mīlestības stāsti. Šī grāmata ir patiesa no vāka līdz vākam. Tā neizpušķo notikumus, kurus esam ieraduši lasīt presē. Bet parāda dziļaku zemūdens akmeņu esamību. Un Tu sāc aizdomāties par līdzcilvēkiem, viņu rīcību un pats galvenais – esošiem un iespējamiem motīviem.

Godīgi sakot, pat skandināvu detektīvi mani nav iespaidojuši tik ļoti, kā šī grāmata, jo tā tiešām atklāj cilvēka dabas slēptākās šķautnes. Un lasītājs noteikti aizdomāsies par to, cik gan tālu būtu gatavs iet pats, nonācis līdzīgā situācijā.

Citāti no grāmatas, abi no 234 lpp :

“No pieredzes zinu, ka saskarsmē ar zemāka līmeņa intelektu vislabākā stratēģija ir rupji meli, melojot jūs dodat šiem āmurgalvām iespēju atkāpties, nezaudējot pašcieņu”

“Saslējušies mati uz galvas un tirpstošie pirksti nebija pievīluši – kad zemākās inteliģences būtnei pietrūkst argumentu, tā ķeras pie pēdējā salmiņa, lai rastu sev attaisnojumu.”

Kamēr Hermanis Kohs parakstīja manu grāmatas eksemplāru, es viņam pajautāju, kurš no grāmatas vākiem viņam ir vismīļākais, viņš padomāja, paskatījās uz priekšā stāvošā eksemplāra vāku (mūsu), pateica, ka šis viņam patīk, bet visvairāk stāstu raksturo Amerikas izdevuma vāks (skatīt zemāk). :)

91MOKSZBPuL

Titulbilde by me, grāmatas vāka bilde ņemta ŠEIT!

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s