Parks, sarunas un īrisi…

IMG_20200614_115250Ieradumiem ir liels spēks. Un viens no maniem ir ilgā gulēšana dienās, kad man nekas nav ieplānots. Svētdienai man plānu nebija. Laiski pārslēdzu modinātāju uz vēlāku laiku un uz vēl vēlāku, un tad vēl uz 10 minūtēm.

Vienā brīdī apnika gaiļa balss, kas sparīgi nāca no plaukstā sažņaugtā telefonā un nolēmu, ka laiks ir celties.

Hmm, atkal nebija atslēgts internets. Un atkal kāda uzmācīga ziņa no FB, droši vien kārtējais aicinājums atrast vairāk draugu. Cenšos to aizmest pa labi, lai atbrīvojas mana telefona ekrāns, bet neizdodas. Tad tieši saprotu, ka tā ir ziņa no Messenger. Atveru to un esmu pārsteigta, ziņa no Ineses. Pārsteidzoša un priecīga. Aicinājums satikties Vērmanītī uz kafijas krūzīti un sarunām. Bet iniciators šim pasākumam ir Inga. Smaids pa visu seju un kājas jau atrodas uz parketa grīdas.

Aši sameklēju trolejbusu sarakstu, lai saprastu cik tad īsti laika, lai sataisītos ir. Tā, trolejbuss būs 10:40. Jātaisās. Duša, matu žāvēšana ar fēnu, zobu tīrīšana, protams jāpabaro kaķis, citādi tās pārmetuma pilnās acis mani nobeigs. Jāuzkrāsojas. Un kamēr krāsošos var uzsildīt ūdeni tējai. Ko lai velk?

Kleitu. To iemīļoto, kuru šogad vēl neesmu vilkusi. Jā.

Noklikšķ tējkanna, ūdens ir uzvārījies, jāaplej tējas maisiņš. Laikam tomēr bija gudra doma izlikt dažas tējas paciņas uz galda, lai ir iedvesma tējot. Citādi plauktā daudz tēju. Jāatbrīvojas no vaļējiem iepakojumiem, lai var taisīt nākamo.

Tā, ierastais make-up pieveikts, tēja jau savilkusies. paskatos pulkstenī, vēl ir liekas 5 minūtes, paspēšu apēst maizīti. No Somijas laikiem iemīļotas rudzu rikas, siers un tomāts, gribētos vēl vienu, bet nav laika. Izdzeru pēdējo tēju, traukus salieku izlietnē un steidzos vilkt kleitu un zeķubikses. Jāpaņem kaut kas ko uzvilkt virsū, ja nu ārā auksti un pleds, uz kā sēdēt. Ir.

Uzvelku apavus, iesmaržojos. iemetu telefonu somā un nu jau jāsteidzas uz pieturu.

Ar trolejbusu pieturai pietuvojamies vienlaicīgi, tikai katrs no savas puses. Atveras durvis un no tā izbirst vesels bariņš jauniešu, iebraucēji, izskatās kā studenti no Pakistānas. Visi kā viens bez maskām.

Es somā meklēju aploksni, kurā ielikta maska. Atrodu, uzvelku un dodos trolejbusa dzīlēs. Nopīkstinu e-talonu un dodos ieņemt vietu. Trolejbuss kustēs pēc minūtes. Un pieturā, kurā plānoju izkāpt tas ieradīsies ap 10:55. Uzrakstu SMS Inesei, lai saprastu cik tālu ir meitenes.

Pilsēta patukša. Man ir laiks vērot logus. Paskatos augstāk. Vienā logā kaķis, citā vēl viens un vēl. Dažas palodzes tukšas. Ierakstu ziņu Twitter. Pasmaidu un domāju par tikšanos. Sen jau nav bijušas un tik ļoti pietrūkst.

Vēl nedaudz un vajadzīgā pietura. Zem koka netālu no pieturas sēž pārītis. Abi bez apaviem. Kailām kājām uz bruģa. Viņai uzlakoti kāju nagi, sarkani. Abi noskatās manī, kamēr izvelku aploksni un iestutēju tajā masku. Trolejbuss aizver durvis. Un krustojumā iedegas zaļai. Jāsteidzas tam pāri.

Tikšanās kā rakstīja Inese ir ieplānota pie Vērmanīša strūklakas. Dodos uz parka ieeju aiz LuLu un vēl pirms ziedu kioskiem. Gribētos meitenēm nopirkt ziedus, bet gan jau abām ir kādi plāni pēc tikšanās. Soļoju uz strūklakas pusi un pamanu abas jaunkundzes. Viņa tikko satikās un sirsnīgi apskaujas. Es nevilšus pasmaidu.

Sasveicināmies, apskaujamiem un es iedomājos par to, ka gribu kafiju. Jā. Ierosinu. Nolemjam doties uz Narvesen. Tas jau strādā. Izvēlamies kafijas un dodamies atpakaļ uz parku. Inga ierosina iekārtoties starp kokiem. Ja gribēsies pie tiem var atspiest muguru. Izliekam savus līdzpaņemtos auduma draugus uz kā novietot pēcpuses vai atlaisties.

Un tad sarunas, daudz, daudz sarunu. Smieklu, domu. Dalīšanās par literatūru, literātiem. I pa brīdim iemalkojam kafiju. Laiks skrien. Apkārt staigā baloži, lēkā zvirbuļi. Cilvēki dodas savās ikdienu gaitās. Kamēr meitenes apspriežas, es ievēroju vīrieti. Tāds bārdains, dzeltenā kreklā un tādā pat krāsā tam uzvilkta cepurīte. Tāda jūras kapteiņu stila ar mazu nagu. Viņš stumj zilus ratus. Ievēro, ka skatos uz viņu, iztaisnojās un ar lielāku lepnumu sāk stumt savu bērnu. It kā lepotos ar savu sasniegumu, kas sevī ietver Latvijas demogrāfijas uzturēšanu.

Aiz viņa gāja sieviete ar baltu suni, domāju, ka viņi kopā, bet saimniece ar sunīti devās citā virzienā. Tātad demogrāfijas stutētājs bērnu pieskata viens.

Starp sarunām ievēroju vēl vienu vīrieti ar mazu, skaistu meitenīti. Viņš noraugās mūsu trijotnē un pasmaida. Tad garām iet divas meitenes ar vēja suni. Tas garām tievām kājām lēni velkas meitenēm līdzi. Mums garām aiziet kāds nesaprotama paskata vīrietis. Pa zāli, tieši man aiz muguras. Neko labu par viņu nepadomāju.

Zvirbuļi atkal aktīvi tekalē apkārt, septiņas reizes pārbaudot vienā un tajā pašā vietā, vai nav kas ēdams. Neatrod.

Jau sākam taisīties projām, ir krietni aukstāks kļuvis, debesi mākoņos un tas vējš. Inese no somas izvelk dāvaniņas un mūs iepriecina. Inga mūs iemūžina. Tik forši un patīkami.

Tad Inga ierosina, ka vēlētos mums dāvināt ziedus, jo abām bijuši svētki. Šoreiz bez pretimrunāšanas piekrītu. Sarullējam sedziņas, sakārtojamies, paņemam tukšās kafijas krūzītes un dodamies uz ziedu tirgu.  Daudz ziedu. Inga jautā kādus vēlos, saku ka man mīļākās ir rudzupuķes un īrisi. Nostaigājam garām ziedu tantēm.

Man tik ļoti patika Ingas atbilde vienai, kas piedāvājās palīdzēt. Saprotams, viņam liela konkurence. Ziedu veikaliņi viens pie otra un viņas plecu pie pleca. Nekad jau nezini, cik ietirgos.

Apstājamies pie īrisiem, Inga gāja izvēlēties skaistākos. Iznāca ar pušķi, kas apsiets ar violetu lentu. Skaisti. Ļoti. Mans smaids pa visu seju.

Dodamies uz Tērbatas ielas pusi. Lido logos sēž cilvēki, sieviete gados uz mums lūkojas un sāk smaidīt. Pārejam pāri ielai. Pļāpājam, bet es vēroju cilvēkus. Sieviete soļo mums pretī un sāk smaidīt vērojot mūsu trijotni.

Interesantas reakcijas. Tad dodamies uz Galerija Rīga pusi. Pie ieejas durvīm atvadāmies. Inga dodas uz Brīvības ielas pusi, Inese iekšā lielveikalā, es dodos atpakaļ, lai ieietu Tiger. Gribās paskatīties varbūt atradīšu meklēto. Neatradu.

Bet toties mājās devos smaidot un īrisu pušķi rokās.

– – –

Vēlāk devos uz Rimi pēc selerijas saknes un iemaldījos Jānis roze, kamēr skatījos grāmatas, pārdevējas pie kases lasīja kādu grāmatu. Skaļi, viena otrai. Iespurdzās. Man arī nācās pasmaidīt, par izlasītajām muļķībām.

Pēc tam, kad maksāju par aploksnēm un atklātnītēm ieraudzīju, kuru grāmatu meitenes lasīja. Tā bija “Pāris” by Uģis Kuģis.

Sapratu, ka šo grāmatu nevēlos lasīt.

Un kā pagāja Jūsu svētdiena, vienīgā brīvdiena aizvadītajā nedēļā? :)

Foto by me.

 

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s