Protams uz pasaules notikumu fona, mums jau mazliet ir aizmirsušās Covid-19 pandēmijas radītas bailes. Papildu vēl ir noņemti visi ierobežojumi un ir iespēja uzelpot, brīvāk. Lai gan šķiet, ka paies vēl kāds laiciņš, līdz pārstāsim katrā klepojošā un šķaudošā cilvēkā redzēt potenciālu bioloģisko ieroci. Un protams tas ir diezgan aktuāli arī šodien, kad spējam bez uztraukuma un ierobežojuma baudīt teātri, koncertus un baletu. Jo kas gan ir teātris, koncerts un baleta uzvedums bez klepojoša, šķaudoša un/vai telefona skaņu neizslēgušā skatītāja.

Balets “Trīs draugi”

Savā laikā no sirds vēlējos izlasīt E.M.Remarka grāmatas. Biju iegādājusies visas pieejamās grāmatveikalā, bet toreiz atstāju netīšam sava tā laika drauga mašīnā. Skumji bija uzzināt, ka paralēli man viņš satiekas ar vēl vienu meiteni un minētās grāmatas viņam nācās uzdāvināt, jo Remarks bijis viņās mīļākais rakstnieks. Tādejādi, toreiz, kad viņa ieraudzīja uz aizmugurējā sēdekļa grāmatu kaudzīti uzriez nopriecājās par burvīgo dāvanu, bet viņam nācās piespēlēt. Tā es paliku bez puiša, grāmatām un iespējas iepazīties ar Remarka daiļradi.

Kad draudzene uzrakstīja un piedāvāja biļeti uz Baletu “Trīs draugi”, uzreiz ieskatījos plānotājā un biju ļoti priecīga, ka plānu izrādes dienas vakaram man nav. Pietam minētā biļete bija arī kā dāvana manā dzimšanas dienā. Protam piekritu.

Biļete pirmajā rindā. Kas ļāva izbaudīt noskaņu pilnā apmēra. Tik interesanti bija vērot orķestri. Mākslinieki čaloja, šķirstīja nošu lapas, maigi glāstīja savus instrumentus, pārskatīja to stāvokli un gatavību radīt noskaņu skatītāju sajūtām. Pie flīģeļa sēdēja ļoti skaista māksliniece. Viņa bija tik skaista, ka nespēju atraut acis un ļoti gribējās viņu pa kluso nobildēt. Bet noturējos. Tā arī man neizdevās uzzināt viņas vārdu, lai gan cītīgi pārbaudīju visus operas māksliniekus google dzīlēs.

Pirms izrādes sākuma skatītāji tika aicināti izrādīt cieņu Ukrainai tik smagā situācijā, kurā tā ir šobrīd, orķestris spēlēja tās himnu. Man ļoti nepatika kādas sievietes izsauciens “Nu cik var!?” pa kreisi no manis, brīdī, kad skaļrunis informēja un visi skatītāji cēlās kājās, lai izradītu cieņu. Gribējās pateikt – cik vajag, tik arī būs jāvar!

Labajā pusē no manis sēdēja divi vīrieši no Ukrainas, man ļoti nepatika tas, ka tieši blakus sēdošais ik pa laikam izvilka telefonu un filmēja izrādes laikā.

Ļoti iespaidīgs bija izrādes sākums, kad skatītāji tika ierauti kara sajūtās. Tas bija kaut kas vienreizējs, skaists un emocionāls. Dejā parādītā kara noskaņa mazliet biedēja un pārsteidza, jo grūti aptvert to, ka dejā ir iespējams uzburt ko tādu, kas noturēs skaudru pēcgaršu visas izrādes laikā.

Ļoti patika Kaspara Ādamsona aizrautība vadot orķestra māksliniekus uzburot skaistu fonu baleta izrādei. Pārsteigums bija operas dziedātāja klātbūtne izrādē, Artjoms Safronovs ar savu balsi tik skaudri iezīmēja izrādes traģiskos brīžus. Tik skaists ieguldījums katram no dalībniekiem ir izrādē, visi tik saskanīgi sadarbojās lai radītu fantastisku noskaņu skatītājiem.

Es neesmu baigais mākslas kritiķis un visu kritiķu vērtējumu punktus nemaz nezinu un vai vajag? Izrāde bija tiešam fantastiska, tik skaisti mākslinieki, tik profesionāla attieksme un burvīgs stāsta iestudējums no horeogrāfa un pārējo, neredzamo radošās komandas dalībnieku puses. Ļoti nožēloju, ka man nebija skaidras naudas un nevarēju iegādāties izrādes bukletu, tomēr tam ir tāda laba mākslinieciska vērtība, sevišķi starpbrīdī, lai izlasītu nākamā cēliena daļu rakstisko skaidrojumu. Saprotu, ka turpmāk jāsāk nēsāt līdzi skaidra nauda.

Un ziniet, skatoties uz māksliniekiem gan uz skatuves, gan tiem, kas paslēpušies orķestra bedrē, es skaidri sāku apzināties to, cik skaisti ir cilvēki, ikviens ir ar savu maģisko cilvēcības noti. Varbūt tikai tā sieviete, kreisajā pusē, kas izsaucās “Nu cik var!?”, nē.

Pēc izrādes dodoties mājup, sapratu ka vēlos paturpināt sajūtas un izdzert glāzi vīna, neatceros kurā no K.Barona veikaliem iegāju, bet tiku pie tiešām laba Riesling, ko arī iesaku, tam tik fantastiska bumbieru pēcgarša. Par kuru vīnu runāju SKATĪT ŠEIT.

Par baleta izrādi var izlasīt ŠEIT, diemžēl šajā sezonā vairs to apmeklēt nav iespējams, bet ja nākamajā sezonā repertuārā tā būs iekļauta, iesaku noteikti iegādāties biļeti un izbaudīt, katru izrādes minūti.

Bet es noteikti vēlos izlasīt E.M.Remarka grāmatu “Trīs draugi”, klasika taču nekad neiziet no modes, vai ne!?

P.S. – Twitter biju pirms došanās uz izrādi pajautājusi vai var iet rakstainā kleitā uz Operas namu (bildē var redzēt kleitas rakstu), uz ko saņēmu lielisku ieteikumu: “Ja opera (tur vienmēr kāds mirst), tad melnu. Ja balets – tad šī ir skaista :) “