GUINNESS STOREHOUSE – DUBLIN

20150201_115236Februāri iesāku ar viena populāra muzeja apmeklējumu un aizsākt jaunu sadaļu savā blogā – Īrija. Kurā stāstīšu un rādīšu, ko var un vajag darīt apmeklējot šo burvīgo, zaļo valsti. Un tātad…

GUINNESS, jeb Giness ir tumšais alus, kuru no 1759. gada ražo Īrijā. To tagad ražo 60 dažādas valstis, un tas ir pieejams 120 valstīs. Šī alus ražošanu ir aizsācis Artūrs Giness (Arthur Guinness), tā atrodama pēc adreses – St. James’s Gate Brewery, Dublin. Turpat ir arī muzejs. Bet, tālāk stāsts bildēs.

Turpināt lasīt

Barselona, stāsti un bildes…

Catalan and Spanish flagKā nu sanāca, kā nē. Neilgi pēc savas dzimšanas dienas, man bija gods apmeklēt vienu no skaistākajām Spānijas pilsētām. Ir cilvēki, kuri Barselonu uzskata par Spānijas galvaspilsētu un, viņi neizsakāmi izjūt vilšanos, kad uzzina, ka  Spānijas galvaspilsēta ir Madride. Es nebiju šo cilvēku starpā, uz Barselonu mani aizveda solījums draudznei, beidzot viņu apciemot. Trīs gadus, kamēr viņa dzīvoja Amsterdamā, es solīju, ka braukšu ciemos, bet tā arī neaizbraucu. Šogad doto solījumu turēju (baidos, ka viņa vēl sazin kur pārvāksies), pietam, mans vīrietis iegādājās biļetes un, mums priekšā bija neaizmirstamas četras dienas Spānijā. Un tātad…

Turpināt lasīt

Parīze savām acīm… (sestā daļa)

Fotor1125102123Šoreiz mazāk rakstītā, bet vairāk bilžu, pie katras būs pierakstīts arī kāds komentārs, vai stāsts. Ceru, ka patiks. Diemžēl vai par laimi, šis nebūs pēdējais ieraksts par Parīzi. Būs vēl viens. :) Bet, uz doto mirkli varu Jums piedāvāt stāstu bildēs. Diemžēl nevaru Jums piedāvāt konfekti, šokolādi, vai tēju. Bet, es labprāt to darītu, ja man šāda iespēja būtu. Tādēļ arī bildīte ir redzama šokolādīte, kuru mums atnesa kopā ar kafiju kādā restorānā. Bet, tagad, mani stāsti, bildēs…

Turpināt lasīt

Parīze savām acīm… (piektā daļa)

Fotor1117184137Iznākušas no muzeja Musée d’Orsay, sākām domāt, ko lai dara tālāk. Līdz vilcienam uz pilsētiņu, kurā esam apmetušās vēl bija laiks. Nolēmām, kamēr ir laiks doties uztaisīt pāris bildes ar Eifeļtorni tā, lai tas ir tikai kā fons. Un vēl es ļoti biju lūgusies atgriezties suvenīru veikaliņā, kurā iegriežamies pirmajā dienā. Jo ļoti vēlējos sev dzelteno krūzi ar kaķi. Galu galā atbraukušas līdz Eifeļtornim mēs tomēr devāmies apskatīt Triumfa arku, jeb Arc de Triomphe. Jo laiks vēl bija diezgan, sākumā gribējām turp iet kājām, jo īsti tālu pēc kartes tas neizskatījās, bet pēc tam pārdomājām, jo tad, vēlāk nebūs laika nekam citam.

Turpināt lasīt

Parīze savām acīm… (ceturtā daļa)

Iepriekšējās daļas var atrast tur -> PIRMĀ, OTRĀ un TREŠĀ!

Fotor01030200342Esam no tiem cilvēkiem, kuri no savām un arī no svešām kļūdām mācās. Tātad trešās dienas rītā mēs vairs nesapņojām par braukšanu uz Parīzi ar vilcienu, bet devāmies turp, pēc maršruta, kurš mūs aizveda līdz Eifeļa tornim vakar. Autobuss no lidostas uz kādu no Parīzes autoostām. Sacīts, darīts. Mierīgu sirdi devāmies līdz lidostai un tad uz Parīzi. Par autobusiem runājot, tajā cilvēkus nevarēja redzēt bakstām ar pirkstu telefona ekrānā. Kā arī neviens nerunāja pa tiem, lai netraucētu citus. Pietam bija arī uzlikta zīme, ka telefonus lūdz nelietot. Starp citu arī metro nevienu nevarēja redzēt bakstot mobilo telefonu, bet, toties grāmatas gan bija gandrīz katram. Gan lielas, gan mazas.

Turpināt lasīt

Parīze savām acīm… (trešā daļa)

paris5

Iepriekšējos ierakstus var atrast ŠEIT un ŠEIT!

Kad lietus bija mazliet rimies devāmies atpakaļ uz to pusi, kur atradās metro pietura, kurā ieradāmies. Jo, kad gājām uz torņa pusi pa ceļam bija sastopamas diezgan daudz kafejnīcas un pat daži restorāni, nemaz nerunājot par lielo lērumu suvenīru veikalu. Vēderi kurkstēja un nolēmām tiešām iet un paēst. Sākumā nevarējām izvēlēties, kurā restorānā lai dodas iekšā. Un tad atsāka līt stiprs lietus. Ieskrējām tajā, kuram bijām vistuvāk. Restorānu sauca Castel Cafe. Pie mums pienāca laipns viesmīlis un tiklīdz palūdzam ēdienkarti angļu valodā, mums “laipni” tikai iedalīts cits viesmīlis. Kurš tiklīdz, kad izdzirdēja, ka runājam krieviski, mums piedāvāja ēdienkarti krievu valodā. Bet šo piedāvājumu atraidījām. Un palūdzām, lai mums dod kādu laiku padomāt, ko vēlamies.

Turpināt lasīt

Parīze savām acīm… (otrā daļa)

paris1Tā, kā otrās dienas rīcības plāns mums bija skaidri sastādīts, cēlāmies mēs septiņos. Duša, sevis sakopšana un brokastis. Katrā valstī savi noteikumu un brokastu dažādība. Šoreiz ierastais “zviedru” galds, kad pats sevi palutini ar lietām, kuras iekarojušas acis. Iepriekšējā dienā jau bijām saskārušās ar krūzīšu problēmu. Īstenībā jau tā nebija krūzīšu vaina, bet gan to tilpumu vaina.

Respektīvi, ja esi pieradis pie tā, ka mazā krūzīte ir tādā pašā tilpumā, ka Tava mājas krūzīte, bet lielā ir divas reizes lielāka, tad Francijā lielā skaitās tāda, ka Tava mājas krūze, bet mazā – espresso krūzītes tilpums. Par šo gan es nesūdzos, jo kafija tomēr viņiem ir daudz, daudz kvalitatīvāka, cenas gan šķita dīvainas, bet…

Rīcības plānā ietilpa sekojošais: 8:10 iesēsties autobusā līdz centram, doties uz vilcienu staciju un, ar vilcienu nokļūt Parīzē. Lieki piebilst, ka tikai divi no rīcības plāna punkti tika realizēti. Autobusā iekāpām, par divām biļetēm samaksājām 8 Eiro. Sēžam, nevienu neaiztiekam, tuvojamies lidostai. Iepriekšējā vakarā autobuss apstājās pie tās un tad devās uz centru. Izrādījās, ka šis tomēr nebija tāds, ka vakar. Visi izkāpa, bet mēs sēdējām. Un tad, vienā brīdī šoferis mūs pamanījis sāka skaidrot, ka šī ir pēdējā pietura šodien. Sapratām. Izkāpām un…

Turpināt lasīt

Parīze savām acīm… (pirmā daļa)

blopr1Laikam jāsāk ar pašu sākumu. Tiem, kuri to nezina, iesāku izlasīt ŠO ierakstu! :) Jo atkārtoties kaut kā īsti negribās!Tātad, biļetes tika iegādātas, bet ne uz pašu Parīzi. Mēs no Dublinas lidojām uz pilsētiņu Beauvais. Tika nolemts jau laicīgi, ka viesnīcu mēs arī pasūtīsim tieši šajā pašā pilsētiņā, bet uz Parīzi brauksim vai nu ar vilcienu, vai arī ar autobusu. Jo četras naktis, diviem cilvēkiem, trīs zvaigžņu viesnīcā šajā pilsētiņā maksāja tikpat daudz, cik viena nakts divu zvaigžņu viesnīcā pašā Parīzē.
Turpināt lasīt

Dāvanas no Parīzes (sev)…

Savā laikā par braucienu uz Maljorku es līdz galam tā arī neuzrakstīju. Bet, tas nenozīmē, ka es to nevaru izdarīt kaut kad nākotnē. Jo bildes joprojām ir un pieraksti par cenām un piedzīvojumiem arī. Bet šoreiz jāķer vien bullis aiz ragiem laicīgi. Tādēļ lēnām mēģināšu pabeigt stāstus par četrām, neaizmirstamām dienām Parīzē un šodien izstāstīšu, ko īsti no Parīzes es atvedu sev…

Dāvanas no Parīzes1Stāsta bilde Nr.1:

Auskari… Laikam esmu uztaisījusi sev tādu, ka nerakstītu tradīciju. No ceļojumiem uz tālajām zemēm es sev esmu pasākusi atvest trīs dažādus auskaru pārus. Divus no tiem esmu jau izvedusi cilvēkos, bet trešie vēl gaida savu uzvaras gājienu.
Raksti… Tā ir šalle, kura veikalā bija pēdējā, es to novilku no manekena, jā, tieši TIK ļoti mani apbūra tās raksts. Gara šalle, kura joprojām gaida savu lielo dienu.
Atklātnes… Kas to būtu domājis, ka veselas 30 atklātnītes Parīzes centrā var nopirkt par 2 Eiro??? Postkroseru (postcrossing) sapnis, ziniet! :) Protams nožēloju, ka nepaņēmu vairāk. Bet nekas, gan nākamreiz, jo noteikti tur vēl atgriezīšos!
Apaļā kastīte… Laikam jau maz ir ko teikt par to, jo Mēnessmeitēnu tiešām apbūra uz Mēness sēdoša meitene!Monēta… Vienīgais nieciņš, kuru iegādājos muzejā d’Orsay. Diemžēl nekā skaista, ko man gribētos sev iegādāties muzejā esošajā veikaliņā es neatradu…
Atslēgu piekariņš… Stāstu par to CIK ĻOTI mani apbūra Parīzes Dievmātes Katedrāle es pataupīšu citai dienai. Un šo piekariņu paceļot vien sajutos tā, it kā tas jau būtu piederējis man! Nespēju nenopirkt!

Dāvanas no Parīzes2Stāsta bilde Nr.2:

Spogulis… Nespēju nenopirkt, tajā kaķī kaut kas ir. Kā jau acīgie ir pamanījuši, esmu “nedaudz” apmāta ar Le Chat Noir afišu! :)
Cita monēta… Tas, ka esmu tajā afišā “iemīlējusies” ir saprotams daudziem. Šo monētu iegādājos tikai tādēļ, ka tā bija pēdējā no daudzveidības, kuru varēja redzēt veikalā!
Pildspalva… Luvra, ak Luvra… Smieklīgi, bet arī šajā muzejā esošajā veikaliņā es neko sev citu atrast nevarēju…
Nozīmītes… Bez atklātnītēm es vēl krāju nozīmītes un skaistas piespraudes. Tā, kā protieties! :D
Atslēgu piekariņš…  Ak tas kaķis… Ak nejaucenis… Ak es… :)
Skarabejs… Īstenībā es sameloju, Luvrā vēl iegādājos sev šo magnētu. Tagad tas pie metāla dēlīša tur vienu ļoti skaistu atklātnīti!

Īstenībā vēl bildē nav manas jaunās krūzes, kurai virsū ir tas pats Le Chat Noir kaķis! :) Tā nu es sevi lutināju, pērkot slaveno melno kaķi. Bet, jāpiebilst, ka vēl trīs mana bloga lasītāji tiks pie jaukas dāvaniņas no Parīzes. Kuri? Nu tie, kuri blogam šad, tad raksta komentārus un, ar kuriem uzturu kontaktus! :) Kādas dāvaniņas? To bildes ar visu ierakstu par to, kam un ko ielikšu tad, kad šie cilvēki šīs dāvaniņas saņems! :)

Uz Parīzi… :)

mēsParīzēKad manā blogā parādīsies šis ieraksts es jau būšu Francijā un sākšu baudīt dārgu kafiju (noteikti pirmo reizi mūžā izmēģināšu espresso kafiju), jo Parīze šķiet tam tieši ir radīta, lai mēģinātu ko jaunu…
Kāds jautās, kā tas vispār nākas, ka esmu nonākusi Parīzē!? Viss ir vienkārši, ieskatieties pievienotajā bildē. :) Nu labi, es labāk Jums visu pēc kārtas pastāstīšu. Gada laikā saņemtās tējas naudiņas ar māsu krājām metāla bundžā. No bundžas ņemt ārā neko nesanāk tad nu visas tējas naudiņas krājās tajā. Un, kādā dienā pienāca brīdis skatīties, kas tad ir sakrājies bundžai puncītī. Summa neslikta, gandrīz 400 Eiro. Iepriekšējā vakarā es tieši biju skatījusies biļetes un uz Parīzi tās bija ļoti lētas, 25 Eiro vienā virzienā. Ar nožēlu protams sanāca nopirkt tās nākamajā dienā, nu jau cenā 29.99 Eiro. Bet, mēs to izdarījām, iegādājamies.

Un tā, no šodienas es esmu tur, kur mana mamma vēlējās kādreiz nokļūt. Tā, kā esam savu vecāku atvasītes, daļiņu no viņiem mēs ikviens nēsājām sevī. Tādēļ ļoti ceru, ka mammai arī aizsaulē ir prieks par to, ka esam beidzot to izdarījušas, nokļuvušas Parīzē! :)

Kā mums tur būs gājis noteikti tiks uzrakstīts blogā, jau pēc dienām četrām. Bet tagad, tagad varat izbaudīt dziesmu, kuru man ieteica kāda meitene no Krievijas, klikšķini ŠEIT!