Es lasu…

All posts in the Es lasu… category

Pieaugšana by Kellija Viljamsa Brauna

Published 22/02/2017 by Mēnessmeitēns

pieaugsanaŠo grāmatu biju iegādājusies jau sen, bet tās lasīšanu biju atlikusi uz “kaut kad, kad būs laiks”. Šķiet, ka laiks tai pienāca tieši tad, kad man bija nepieciešams sakarīgs padoms dzīvē. Parasti mums ir nepieciešams nevis reāls padoms, bet gan apstiprinājums mūsu domām, plānotajai rīcībai vai izvēlei, kuru plānojam pieņem.

Autore nav izdomājusi divriteni no jauna. Viss grāmatā iekļautais ir zināms ikvienam, kurš izmanto savas smadzenes domāšanai un spriešanai. Pēc grāmatas izlasīšanas neviens nekļūs par pieaugušu cilvēku, no lasīšanas vien. Bet, autore ļoti interesanti apraksta ikdienas situācijas un dzīves nianses, ar kurām sastopas ikviens, kurš sāk patstāvīgu, neatkarīgu dzīvi. Kā arī atgādina, kā noteiktās dzīves situācijās uzvedās pieauguši cilvēki.

Read the rest of this entry →

“Korupcija postkomunisma valstīs” by Rasma Kārkliņa

Published 02/09/2016 by Mēnessmeitēns

10.08.2016 941Šo grāmatu izlasīju jau sen. Kā redzams, mēdzu lasīt arī nopietnus darbus. Pietam uz brīvprātības principa pamata. Grāmatu man iedeva izlasīt kāds ļoti labs draugs. Nu ko, bez liekām ievadrunām pastāstīšu, kādus vadmotīvus es atradu šajā grāmatā sev.

Par korupciju runā daudz un plaši. Mūsdienās šo vārdu ir dzirdējis pat bērns, bet, kas tad īsti ir korupcija un, kāpēc pret to ir jācīnās? Autore dod viegli saprotamu skaidrojumu:
Read the rest of this entry →

“Slimas vasaras epizodes” by Agris Fakingsons

Published 18/05/2016 by Mēnessmeitēns

13090394_1691945854400832_937289629_nEh, nepietika ar to, ka man visa grāmatu tirāža bija jāstiepj no izdevniecības uz centru, es vēl apsolīju uzrakstīt atsauksmi. Nu ko, tad sākam… (Agra blogu meklē -> ŠEIT!!!)

Dienā, kad savu eksemplāru biju vienkārši paņēmusi un ielikusi somā, lai varētu palasīt braucot autobusā, es ejot uz pieturu nodomāju… Cik feini, vīrietis par savām sievietēm ir sarakstījis grāmatu… Bet, kad izlasīju visu grāmatu, sapratu – īstenībā nav tas it nemaz glaimojoši. Un, labi vien ir, ka par mani neviens vīrietis nav rakstījis (iespējams meloju), jo veids, kādā daži vīrieši redz savas attiecības ir manuprāt, brīžiem aprobežots…

Read the rest of this entry →

Čempionu brokastis by Kurts Vonnegūts

Published 11/04/2016 by Mēnessmeitēns

Vonnegūts1Uldis, jeb plašākais publikai pazīstamais BaltaisRuncis izteica lielisku ideju, līdz 11. aprīlim izlasīt kādu no Kurta Vonnegūta darbiem. Tā, kā līdz šim nebiju neko lasījusi no šī autora darbiem, nespēju atturēties un neiesaistīties šajā avantūrā. Un ziniet, avantūras nekad nebeidzās slikti, esmu priecīga, ka iesaistījos.

Vonnegūts ir tik ļoti Vonnegūts, ka rodas grūtības lakoniski aprakstīt viņa daiļradi. Viņam ir savdabīgs stils, kuru man iesākumā bija grūti pieņemt, jo bija neierasti. Bet, neskatoties uz to, nebija nepatīkami. Vienīgais, kas man mazliet traucēja, bija autora melnais humors. Diemžēl neesmu šī žanra cienītāja. Savukārt autora ievietotās skices man nereti lika pasmaidīt un pievērt acis uz melnā humora klātesamību.

Vonnegūts šo grāmatu sarakstījis priekš sevis, dažkārt šķita, ka viņš to darījis sava prieka pēc un nemaz, nekad nebija aizdomājies par iespēju, ka viņu lasīs plašāka publika. Bet… Ja autors ir ar saviem putniem, tad ir doti simti pilni simts procenti tam, ka būs interesanti. Neskatoties uz to, ka dažos mirkļos ir šķitis, ka autoram pašam trūkst kādi pāris procenti. :)

Runājot par sižetu, galvenie varoņi ir Kilgors Trauts, mazliet jucis rakstnieks, kurš raksta sava prieka pēc un Dveinu Hūveru, kurš pateicoties Kilgora personībai galēji sajūk prātā. Bet, tieši šo pašu informāciju Jūs iegūsiet izlasot īso anotāciju grāmatas aizmugurē.

Vispār man bija neizsakāma vēlme izlasīt Vonnegūta grāmatu “Kaķa šūpulis”, tikai šī grāmata nebija pieejama manā bibliotēkā, bet, es nenožēloju, ka paņēmu “Čempionu brokastis”, jo tā ir tik laba, ka es pildspalvu it nemaz nesanāca nolikt malā, jo gandrīz katrā lapaspusē, es atradu kādu ievērības cienīgu citātu, kuru izrakstīt.

Jūras laupītāji bija baltādaini. Cilvēki, kuri apdzīvoja kontinentu līdz pirātu atbraukšanai, bija vara krāsā. Kad kontinentā ieviesa verdzību, vergi bija melnādaini.
Visu izšķīra krāsa. (15.lpp)

Par šarmu dēvēja cilvēka spēju izraisīt citos uzticību un simpātijas neatkarīgi no tā, kas pašam Šarmantajam subjektam bija aiz ādas. (19.lpp)

Īstenībā, rakstīt labākos citātus varētu vēl un vēl, bet manuprāt, labāk katram pašam izlasīt šo grāmatu un atrast kaut ko, kas no autora teiktā ies pie sirds. Noteikti vēl atgriezīšos pie šī autora darbiem. Varbūt ne šogad, bet nākamgad ap šo pašu laiku noteikti. :))

 

Lizijas stāsts…

Published 19/01/2016 by Mēnessmeitēns

2016-01-18_17.39.09blogLizija ir divdesmit sešus gadus veca meitene no Amerikas. Viņas stāsts jau vairākus gadus iedvesmo cilvēkus. Viņa ir viena no tiem cilvēkiem, kuru ir terorizējuši (bullying) cilvēki, pat viņu nepazīstot. Lizijai (Lizzue Valesquez) ir rets sindroms, kurš viņai neļauj pieņemties svarā. Viņai nav anoreksija, viņa ir tieva/maziņa, kopš dzimšanas brīža. Cilvēki viņu ir saukājuši visādos vārdos, rakstījuši dažādus rupjus komentārus un centušies visādi citādi ņirgāties, neskatoties uz to, ka neviens no šiem cilvēkiem nemaz nezināja par šo meiteni un viņas problēmām. Ļoti patīk, ka meitene neskatoties uz visu to, ko viņai ir nācis piedzīvot, saglabā pozitīvu domāšanu un turpina virzīties uz savu mērķu izpildi.

Read the rest of this entry →

Jū Nesbē – “Sikspārnis”

Published 13/10/2015 by Mēnessmeitēns

300x0_coverEs melotu, ja teiktu, ka neesmu mazliet iemīlējusies Harijā Holijā*. Un tiešām, kā minēju Twitter kontā, uz doto brīdi viņš ir vienīgais vīrietis, kura dēļ neguļu naktīs (smaidu). Labi, mēdzu negulēt arī sava pelēkā runča dēļ, kuram pirms gulētiešanas aizmirstu atņemt mantiņas. Bet, tas jau ir cits stāsts.

Īstenībā, es nemaz nezināju, ka man var patikt detektīvi, bet, Dace Judina mani uzsēdināja uz to āķa, bet savukārt Jū Nesbē mani iemācīja detektīvus iemīlēt ar sirdi un dvēseli.

Kaut kā sagadījies ir tā, ka detektīvu sērijas es sāku lasīt no vidus , nevis no pirmās grāmatas. Un tas ar mani notiek jau otro reizi, bet, es nesūdzos.

Un, es nekad nebiju domājusi, ka detektīvs mani aizraus tā, ka izlaidīšu iespēju klausīties mūziku un gulēt lidmašīnā un autobusā, bet, tieši šī grāmata paņēma un mani aizrāva tieši tik daudz. Pietam, es pamanījos pat savākt daudzus vērtīgus citātus.
Read the rest of this entry →

Brida by Paulu Koelju…

Published 04/08/2015 by Mēnessmeitēns

1476557_ORIGINAL_1278666815.jpgNeskatoties uz to, ka es maz rakstu blogā (pēdējā laikā), aizkadrā bez darba, mēdzu arī lasīt.
Es melotu, ja teiktu, ka Paulu Koelju nav mans mīļākais autors. Ir! Un tas tā pastāv jau gadiem.

Brida ir jauna Īru meitene, kura meklē iespēju attīstīt savas spējas. Spēks, kas tai piemīt ir bijis kopā ar viņas dvēseli jau sen, inkarnāciju aiz inkarnācijas, tas ir pavadījis meitenes dvēseli. Kaut kur meitene uzzina par Burvi, kurš dzīvo mežā. Un protams viņa dodas turp, lai burvi uzmeklētu. Burvis, nedaudz savtīgu nolūku aicināts uzņemas apmācīt Bridu, bet, diemžēl, meitene izturējusi pārbaudījumu nolemj meklēt citu skolotāju.

Read the rest of this entry →