“Laimes projekts” by Grēthena Rūbina

300x0_coverIr tādas grāmatas, kuras rokās nonāk nejauši. Šī bija tieši šāda grāmata. Tā atnāca it kā mazliet par vēlu, bet tai pašā laikā – ļoti laicīgi.
Todien, dienu pirms lidmašīnas un tieši vienu dienu pēc kāzām es netīšām iemaldījos grāatvu veikalā. Bez jebkādas domas kaut ko pirkt es tajā ienācu, pagrizos un, pašā tālakājā stūrī uz mani skatījās viņa, grāmata, par kuru es neko nezinu, bet man to vajag, jo vāks uzrunāja jau no pirmā skata. Un, izlasot īso grāmatas aprakstu uz vāka, es pagriezos uz kases pusi un devos maksāt. Neesmu nožēlojusi šo pirkumu. Bet, tagad par pašu grāmatu.

Grēthena ir preceta sieviete un divu bērnu mamma, no lielākās cilvēces skatupunkta, vajadzētu domāt, ka šai sievietei ir jabūt bezgala laimīgai. Viņa arī ir, tikai jāatcerās, ka laimei parasti nav robežas, līdz ar to, pat laimīgs cilvēks spēj kļūt vēl laimīgāks. Vien jāatrod pareizā pieeja. Un viņa sāka meklēt.

Turpināt lasīt

Advertisements

“Mis Peregrīnes nams brīnumbērniem” by Rensoms Rigss

300x0_coverMan patīk grāmatas, kuras ir pilnas ar izdomātām lietām. Šī grāmata jau ilgāku laiku bija manā lasāmo grāmatu sarakstā. Un, tas bija tikai un vienīgi laika jautājums, kad es tikšu pie tās lasīšanas. Šī grāmata man mazliet atgādināja Nārnijas Hroniku grāmtas. Nē, pats stāsts nav līdzīgs, vienkārši gribējas bērnišķīgi ticēt, ka Rensoms šo stāstu ir nevis izdomājis, bet to viņam ir “pačukstējuši” šie brīnumainie bērni. (Stāsta, ka C.S.Lewis savas Nārnijas hronikas ir saņēmis tādos kā sapņos ar turpinājumiem un, viņš esot ticējis, ka tiešām kaut kur pastāv šī Nārnija.)

Ir interesanti lasīt grāmatu, kura ļauj lasītājam atcerēties, ka arī visparastākie cilvēki mēdz būt īpaši. Ar Tevi var notikt brīnišķīgas lietas, vien atliekt ticēt brīnumiem.

Turpināt lasīt

Sniegavīrs by Jū Nesbē

300x0_coverMan ir ļoti dīvainas attiecības ar detektīviem. Nesaprotamu iemeslu dēļ, detektīvu sērijas es lasu kaut kādā nepareizā secibā. Tā arī šoreiz, Jū Nesbē detektīvu sērija par Hariju Holu tika iesākta ar piekto, nevis pirmo grāmatu.

Esmu diezgan bailīgs cilvēks. Bailes saistās ar neizsakāmi plašo iedomu pasauli, es visu diezgan spilgti un patiesi iedomājos. Nereti man rodas problēma, es jaucu grāmatas ar filmām, jo vienkārši grāmatas lasīto redzu savā galvā, kā filmu.  Bet, lai nu paliek.

Savā Twitter kontā jau minēju, ka iespējams šo grāmatu iesāku pavisam nepareizā laikā, tad, kad mans emocionālais stāvoklis ir uz -10. Bet, neskatoties uz to, izlasot 3/4 grāmatas es iekšēji, sajūsmā spiedzu par sižetu, bezrakstura dzērāju varoni un ļauno noziedznieku. Pabeidzot pēdējo ceturtdaļu, neliekuļošu, es vīlos. Tiešām vīlos. Bet, par visu pēc kārtas. (Kopumā grāmata man patika! :) )

Turpināt lasīt

“Karstā Ziema” by Kaspars Misiņš

vaaksBiju pārsteigta brīdī, kad Kaspars man ar Twitter palīdzību jautāja – “Vai esi saņēmusi e-pasta vēstuli?”, jo pirms pāris stundām biju dīkusi (turpat iekš Twitter) par to, ka vēlētos šo grāmatu izlasīt. Protams devos skatīties, vai jebkāda vēstule ir. Bija un, es priecīgi pieņēmu piedāvājumu.

Sāku lasīt uzreiz, tiklīdz failu ieliku savā Kindle. Un baudīju. Baudīju ne tikai svešas ceļojuma piezīmes, bet arī brīvību. Grāmata mani ieinteresēja ne tikai tādēļ, ka tas ir stāsts par Indijā piedzīvoto laiku, bet arī tāpēc, ka pati nemaz neprotu braukt ar riteni. Sižets aizskāra dažas no manām sapņu stīgām un,  es ļāvos stāsta vizuālizācijai lasot.

Turpināt lasīt

“Mēnesis pie Jūras” by Dace Judina.

300x0_coverTeikšu godīgi, agrāk man bija iebildimu pret Latviešu autoriem. Šķita, ka mūsējie spēj radīt tikai atgremojumus un, nekādu lielo mākslu radīt grāmatas lapaspusēs nespēj. Ziniet, lasot Daces Judinas romānu es savus steriotipus lauzu un, atklāju, ka arī mūsu pašu rakstnieki ir lieliski.

Nezināmu spēku vadīta es iegādājos tieši šo grāmatu. Varbūt uzrunāja noformējums, varbūt tas, ka man pietrūkst pastaigu gar jūru, vai arī abi aspekti kopumā. Lai vai kā, šī grāmata nonāca pie manis. Uzreiz sapratu, ka esmu sākusi no nepareizā gala, jo ir vēl trīs romāni par “Annu Elizabeti Bergu”, šīs grāmatas galveno varoni. Bet, es tomēr nolēmu riskēt, cerot, ka īpaši saistītas grāmatas nebūs, tie tomēr ir detektīvromāni, nevis rakstisks seriāls. Tā arī bija.

Turpināt lasīt

“Divpadsmit” by Džastins Kronins

divpadsmitRomāns, kuru gaidīju ar vislielāko nepacietību, kuru iegādājos sev kā dāvanu dzimšanas dienā un, kuru pabeidzu lasīt pirms nepilnas stundas. Trešā daļa vēl nav uzrakstīta, bet, es jau to gaidu. Lai gan, droši vien nepārkāpšu sevi un to neizlasīšu angļu valodā. Bet, to manīsim. Lai kā arī būtu, ar jautājumiem par šo romānu biju nokaitinājusi gandrīz visus grāmatu blogerus un pat iespējams kādu no “Zvaigznes” darbiniekiem, lai gan ļoti ceru, ka nē. :) Un, tātad.

Joprojām ir tāla nākotne. Ir pagājuši gandrīz simts gadi, kopš vīruss sācis savu uzvaras gājienu pa pasauli. Pats grāmatas sākums mazliet mulsina, tiek parādīti notikumi, kuri risinājās tad, kad tikko pasauli sāka iekarot vampīriskā rase. Ļaujot lasītājam izdzīvot visu no jauna. Ir daudz jaunu varoņu, dažus no tiem autors nogalina gandrīz nākamajā lapaspusē, dažiem ļauj dzīvot ilgāk. Dažus viņš atdzīvina. Sākums mulsina ar to, ka nav saprotams, ko ar mūsu prātu vēlās izdarīt autors. Vai viņš vēlās, lai iemīļojam jaunos varoņus un aizmirstam par vecajiem, vai arī vienkārši spēlējas.

Turpināt lasīt

Dzīve sastāv no momentiem…

Fotor0321221949Šodien mani iepriecināja tas, ko atradu uz sava darba galda. Jauku, nelielu paciņu, ar burvīgām markām no Latvijas. Iekšā bija kas tāds, ko gaidīju kādu laiciņu. Ilgāku laiku sekoju jaunumiem lapā gatavoza.lv. Man ļoti patīk tas, kā lapas saimniece Zane veido šo blogu. Iedvesmojoši!!!
Pietam lapas saimniece dara divas lietas, kuras man ļoti patīk – fotogrāfē un gatavo. Jāsaka godīgi, vēl neesmu izmēģinājusi nevienu recepti no tām, kuras viņa piedāvā, bet visam savs laiks. ;)
Lai kā arī būtu, beidzot arī man ir sava grāmatiņa “Momenti”, kuru izveidojusi Zane. Tā ir pilna skaistām bildēm, receptēm, iedvēsmojošiem tekstiem un krāsām. Un, tā ir ļoti patīkama taustei.

Turpināt lasīt

Grāmata: “Purpura karaļa galmā”…

978-9934-0-3024-6Pateicoties ļoti jaukai blogerei –  Tējtasītei, tiku pie sava “Purpura karaļa galmā” eksemplāra. Teikšu kā ir, pašā sākumā, kad šī grāmata iznāca, biju nolēmusi to nelasīt. Tikai ar laiku kaut kas mainījās manī, kļuvu piekļāvīgāka un sāku sev pielaist tautiešu veikumus. Respektīvi, sāku lasīt pašmāju autoru darbus. Un ziniet, es neteiktu, ka nožēloju. Bet, tagad par pašu grāmatu…

Grāmatu sarakstījis ļoti ineteresants kolektīvs. Pietam ar vienu no autorēm esam pazīstamas. Katram no autoriem ir savs stils, virziens un skatījums. No visiem 16 stāstiem, man ir divi vismīļākie, bet par visu pēc kārtas.

Turpināt lasīt

“Mirušie nepiedod” by Ieva Melgalve

Fotor0112133945Latviešu fantāzijas darbs, kuru iesāku lasīt ar skeptisku noskaņojumu. Vidū tas mani aizrāva, bet beigās vienkārši nogalināja manī, ticību labajam. Ne tikai labām, laimīgām beigām, bet arī vispār, ka pastāv kas labs.

Runājot par sižetu, viss pārāk samudžināts, vietām šķiet pat līdz galam neapstrādāts. Autore šķiet grāmatu rakstot nav spējusi atšķirt laiku starp pagatni, tagad un nākotni. Man kā lasitājai bija grūti saprast to, kurā gadsimtā vispār notiek darbība. Pieslēdzot loģiku un to, ka tiek aprakstīts laiks, kad maģija ņem virsroku tā ir pagatne. Iepriekšējie gadsimti. Kad pasale tikko attīstās. Pat neskatoties uz to, ka stāsts ir par iedomu pasauli, lasītājam ir jāsaprot, kas tas ir par laiku, kad notiek notikumi.

Turpināt lasīt

“Erebos” by Urzula Poznanski

Fotor1219233913Ko darītu Tu, ja Tavās rokās nonāktu kaut kas īpašs!? Ar to nedrīkst dalīties, nedrīkst par to stāstīt, nedrīkst to pavairot un nevienām rādīt… Kā Tu rīkotos? Tu paturētu noslēpumu, klusi priecātos par savu ieguvumu un izbaudītu lielo noslēpumu viens pats? Bet, ja tā padomā, ja tas ir noslēpums, par to zini tikai Tu, tad tas nemaz nav noslēpums, jo nolsēpums parasti ir kas tāds, par ko visi nojauš, bet tie visi nezina, kas tas ir, par ko viņi nojauš… Sarežģīti, vai ne!?

Bet, pavisam vienkārša un tai pat laikā mazliet sarežģīta ir Urzulas Poznanski grāmata. Tā ir tikpat noslepumaina, kā tās vāks. Varētu šeit piebilst – kā iekšā, ta ārā!
Grāmata lasās vienkārši, plūstoši, katrs vārds ir tik ļoti veiksmīgi piemeklēts, ka šķiet, Tu nevis lasi, bet redzi visu uz ekrāna. Un tas nekas, ka grāmata ir drukāta melniem burtiem uz baltā, visu Tu tāpat redzi krāsainu.

Turpināt lasīt