“Slimas vasaras epizodes” by Agris Fakingsons

13090394_1691945854400832_937289629_nEh, nepietika ar to, ka man visa grāmatu tirāža bija jāstiepj no izdevniecības uz centru, es vēl apsolīju uzrakstīt atsauksmi. Nu ko, tad sākam… (Agra blogu meklē -> ŠEIT!!!)

Dienā, kad savu eksemplāru biju vienkārši paņēmusi un ielikusi somā, lai varētu palasīt braucot autobusā, es ejot uz pieturu nodomāju… Cik feini, vīrietis par savām sievietēm ir sarakstījis grāmatu… Bet, kad izlasīju visu grāmatu, sapratu – īstenībā nav tas it nemaz glaimojoši. Un, labi vien ir, ka par mani neviens vīrietis nav rakstījis (iespējams meloju), jo veids, kādā daži vīrieši redz savas attiecības ir manuprāt, brīžiem aprobežots…

Turpināt lasīt

Advertisements

Čempionu brokastis by Kurts Vonnegūts

Vonnegūts1Uldis, jeb plašākais publikai pazīstamais BaltaisRuncis izteica lielisku ideju, līdz 11. aprīlim izlasīt kādu no Kurta Vonnegūta darbiem. Tā, kā līdz šim nebiju neko lasījusi no šī autora darbiem, nespēju atturēties un neiesaistīties šajā avantūrā. Un ziniet, avantūras nekad nebeidzās slikti, esmu priecīga, ka iesaistījos.

Vonnegūts ir tik ļoti Vonnegūts, ka rodas grūtības lakoniski aprakstīt viņa daiļradi. Viņam ir savdabīgs stils, kuru man iesākumā bija grūti pieņemt, jo bija neierasti. Bet, neskatoties uz to, nebija nepatīkami. Vienīgais, kas man mazliet traucēja, bija autora melnais humors. Diemžēl neesmu šī žanra cienītāja. Savukārt autora ievietotās skices man nereti lika pasmaidīt un pievērt acis uz melnā humora klātesamību.

Vonnegūts šo grāmatu sarakstījis priekš sevis, dažkārt šķita, ka viņš to darījis sava prieka pēc un nemaz, nekad nebija aizdomājies par iespēju, ka viņu lasīs plašāka publika. Bet… Ja autors ir ar saviem putniem, tad ir doti simti pilni simts procenti tam, ka būs interesanti. Neskatoties uz to, ka dažos mirkļos ir šķitis, ka autoram pašam trūkst kādi pāris procenti. :)

Runājot par sižetu, galvenie varoņi ir Kilgors Trauts, mazliet jucis rakstnieks, kurš raksta sava prieka pēc un Dveinu Hūveru, kurš pateicoties Kilgora personībai galēji sajūk prātā. Bet, tieši šo pašu informāciju Jūs iegūsiet izlasot īso anotāciju grāmatas aizmugurē.

Vispār man bija neizsakāma vēlme izlasīt Vonnegūta grāmatu “Kaķa šūpulis”, tikai šī grāmata nebija pieejama manā bibliotēkā, bet, es nenožēloju, ka paņēmu “Čempionu brokastis”, jo tā ir tik laba, ka es pildspalvu it nemaz nesanāca nolikt malā, jo gandrīz katrā lapaspusē, es atradu kādu ievērības cienīgu citātu, kuru izrakstīt.

Jūras laupītāji bija baltādaini. Cilvēki, kuri apdzīvoja kontinentu līdz pirātu atbraukšanai, bija vara krāsā. Kad kontinentā ieviesa verdzību, vergi bija melnādaini.
Visu izšķīra krāsa. (15.lpp)

Par šarmu dēvēja cilvēka spēju izraisīt citos uzticību un simpātijas neatkarīgi no tā, kas pašam Šarmantajam subjektam bija aiz ādas. (19.lpp)

Īstenībā, rakstīt labākos citātus varētu vēl un vēl, bet manuprāt, labāk katram pašam izlasīt šo grāmatu un atrast kaut ko, kas no autora teiktā ies pie sirds. Noteikti vēl atgriezīšos pie šī autora darbiem. Varbūt ne šogad, bet nākamgad ap šo pašu laiku noteikti. :))

 

Lizijas stāsts…

2016-01-18_17.39.09blogLizija ir divdesmit sešus gadus veca meitene no Amerikas. Viņas stāsts jau vairākus gadus iedvesmo cilvēkus. Viņa ir viena no tiem cilvēkiem, kuru ir terorizējuši (bullying) cilvēki, pat viņu nepazīstot. Lizijai (Lizzue Valesquez) ir rets sindroms, kurš viņai neļauj pieņemties svarā. Viņai nav anoreksija, viņa ir tieva/maziņa, kopš dzimšanas brīža. Cilvēki viņu ir saukājuši visādos vārdos, rakstījuši dažādus rupjus komentārus un centušies visādi citādi ņirgāties, neskatoties uz to, ka neviens no šiem cilvēkiem nemaz nezināja par šo meiteni un viņas problēmām. Ļoti patīk, ka meitene neskatoties uz visu to, ko viņai ir nācis piedzīvot, saglabā pozitīvu domāšanu un turpina virzīties uz savu mērķu izpildi.

Turpināt lasīt

Jū Nesbē – “Sikspārnis”

300x0_coverEs melotu, ja teiktu, ka neesmu mazliet iemīlējusies Harijā Holijā*. Un tiešām, kā minēju Twitter kontā, uz doto brīdi viņš ir vienīgais vīrietis, kura dēļ neguļu naktīs (smaidu). Labi, mēdzu negulēt arī sava pelēkā runča dēļ, kuram pirms gulētiešanas aizmirstu atņemt mantiņas. Bet, tas jau ir cits stāsts.

Īstenībā, es nemaz nezināju, ka man var patikt detektīvi, bet, Dace Judina mani uzsēdināja uz to āķa, bet savukārt Jū Nesbē mani iemācīja detektīvus iemīlēt ar sirdi un dvēseli.

Kaut kā sagadījies ir tā, ka detektīvu sērijas es sāku lasīt no vidus , nevis no pirmās grāmatas. Un tas ar mani notiek jau otro reizi, bet, es nesūdzos.

Un, es nekad nebiju domājusi, ka detektīvs mani aizraus tā, ka izlaidīšu iespēju klausīties mūziku un gulēt lidmašīnā un autobusā, bet, tieši šī grāmata paņēma un mani aizrāva tieši tik daudz. Pietam, es pamanījos pat savākt daudzus vērtīgus citātus.
Turpināt lasīt

Brida by Paulu Koelju…

1476557_ORIGINAL_1278666815.jpgNeskatoties uz to, ka es maz rakstu blogā (pēdējā laikā), aizkadrā bez darba, mēdzu arī lasīt.
Es melotu, ja teiktu, ka Paulu Koelju nav mans mīļākais autors. Ir! Un tas tā pastāv jau gadiem.

Brida ir jauna Īru meitene, kura meklē iespēju attīstīt savas spējas. Spēks, kas tai piemīt ir bijis kopā ar viņas dvēseli jau sen, inkarnāciju aiz inkarnācijas, tas ir pavadījis meitenes dvēseli. Kaut kur meitene uzzina par Burvi, kurš dzīvo mežā. Un protams viņa dodas turp, lai burvi uzmeklētu. Burvis, nedaudz savtīgu nolūku aicināts uzņemas apmācīt Bridu, bet, diemžēl, meitene izturējusi pārbaudījumu nolemj meklēt citu skolotāju.

Turpināt lasīt

“Laimes projekts” by Grēthena Rūbina

300x0_coverIr tādas grāmatas, kuras rokās nonāk nejauši. Šī bija tieši šāda grāmata. Tā atnāca it kā mazliet par vēlu, bet tai pašā laikā – ļoti laicīgi.
Todien, dienu pirms lidmašīnas un tieši vienu dienu pēc kāzām es netīšām iemaldījos grāatvu veikalā. Bez jebkādas domas kaut ko pirkt es tajā ienācu, pagrizos un, pašā tālakājā stūrī uz mani skatījās viņa, grāmata, par kuru es neko nezinu, bet man to vajag, jo vāks uzrunāja jau no pirmā skata. Un, izlasot īso grāmatas aprakstu uz vāka, es pagriezos uz kases pusi un devos maksāt. Neesmu nožēlojusi šo pirkumu. Bet, tagad par pašu grāmatu.

Grēthena ir preceta sieviete un divu bērnu mamma, no lielākās cilvēces skatupunkta, vajadzētu domāt, ka šai sievietei ir jabūt bezgala laimīgai. Viņa arī ir, tikai jāatcerās, ka laimei parasti nav robežas, līdz ar to, pat laimīgs cilvēks spēj kļūt vēl laimīgāks. Vien jāatrod pareizā pieeja. Un viņa sāka meklēt.

Turpināt lasīt

“Mis Peregrīnes nams brīnumbērniem” by Rensoms Rigss

300x0_coverMan patīk grāmatas, kuras ir pilnas ar izdomātām lietām. Šī grāmata jau ilgāku laiku bija manā lasāmo grāmatu sarakstā. Un, tas bija tikai un vienīgi laika jautājums, kad es tikšu pie tās lasīšanas. Šī grāmata man mazliet atgādināja Nārnijas Hroniku grāmtas. Nē, pats stāsts nav līdzīgs, vienkārši gribējas bērnišķīgi ticēt, ka Rensoms šo stāstu ir nevis izdomājis, bet to viņam ir “pačukstējuši” šie brīnumainie bērni. (Stāsta, ka C.S.Lewis savas Nārnijas hronikas ir saņēmis tādos kā sapņos ar turpinājumiem un, viņš esot ticējis, ka tiešām kaut kur pastāv šī Nārnija.)

Ir interesanti lasīt grāmatu, kura ļauj lasītājam atcerēties, ka arī visparastākie cilvēki mēdz būt īpaši. Ar Tevi var notikt brīnišķīgas lietas, vien atliekt ticēt brīnumiem.

Turpināt lasīt

Sniegavīrs by Jū Nesbē

300x0_coverMan ir ļoti dīvainas attiecības ar detektīviem. Nesaprotamu iemeslu dēļ, detektīvu sērijas es lasu kaut kādā nepareizā secibā. Tā arī šoreiz, Jū Nesbē detektīvu sērija par Hariju Holu tika iesākta ar piekto, nevis pirmo grāmatu.

Esmu diezgan bailīgs cilvēks. Bailes saistās ar neizsakāmi plašo iedomu pasauli, es visu diezgan spilgti un patiesi iedomājos. Nereti man rodas problēma, es jaucu grāmatas ar filmām, jo vienkārši grāmatas lasīto redzu savā galvā, kā filmu.  Bet, lai nu paliek.

Savā Twitter kontā jau minēju, ka iespējams šo grāmatu iesāku pavisam nepareizā laikā, tad, kad mans emocionālais stāvoklis ir uz -10. Bet, neskatoties uz to, izlasot 3/4 grāmatas es iekšēji, sajūsmā spiedzu par sižetu, bezrakstura dzērāju varoni un ļauno noziedznieku. Pabeidzot pēdējo ceturtdaļu, neliekuļošu, es vīlos. Tiešām vīlos. Bet, par visu pēc kārtas. (Kopumā grāmata man patika! :) )

Turpināt lasīt

“Karstā Ziema” by Kaspars Misiņš

vaaksBiju pārsteigta brīdī, kad Kaspars man ar Twitter palīdzību jautāja – “Vai esi saņēmusi e-pasta vēstuli?”, jo pirms pāris stundām biju dīkusi (turpat iekš Twitter) par to, ka vēlētos šo grāmatu izlasīt. Protams devos skatīties, vai jebkāda vēstule ir. Bija un, es priecīgi pieņēmu piedāvājumu.

Sāku lasīt uzreiz, tiklīdz failu ieliku savā Kindle. Un baudīju. Baudīju ne tikai svešas ceļojuma piezīmes, bet arī brīvību. Grāmata mani ieinteresēja ne tikai tādēļ, ka tas ir stāsts par Indijā piedzīvoto laiku, bet arī tāpēc, ka pati nemaz neprotu braukt ar riteni. Sižets aizskāra dažas no manām sapņu stīgām un,  es ļāvos stāsta vizuālizācijai lasot.

Turpināt lasīt

“Mēnesis pie Jūras” by Dace Judina.

300x0_coverTeikšu godīgi, agrāk man bija iebildimu pret Latviešu autoriem. Šķita, ka mūsējie spēj radīt tikai atgremojumus un, nekādu lielo mākslu radīt grāmatas lapaspusēs nespēj. Ziniet, lasot Daces Judinas romānu es savus steriotipus lauzu un, atklāju, ka arī mūsu pašu rakstnieki ir lieliski.

Nezināmu spēku vadīta es iegādājos tieši šo grāmatu. Varbūt uzrunāja noformējums, varbūt tas, ka man pietrūkst pastaigu gar jūru, vai arī abi aspekti kopumā. Lai vai kā, šī grāmata nonāca pie manis. Uzreiz sapratu, ka esmu sākusi no nepareizā gala, jo ir vēl trīs romāni par “Annu Elizabeti Bergu”, šīs grāmatas galveno varoni. Bet, es tomēr nolēmu riskēt, cerot, ka īpaši saistītas grāmatas nebūs, tie tomēr ir detektīvromāni, nevis rakstisks seriāls. Tā arī bija.

Turpināt lasīt