Dzīve sastāv no momentiem…

Fotor0321221949Šodien mani iepriecināja tas, ko atradu uz sava darba galda. Jauku, nelielu paciņu, ar burvīgām markām no Latvijas. Iekšā bija kas tāds, ko gaidīju kādu laiciņu. Ilgāku laiku sekoju jaunumiem lapā gatavoza.lv. Man ļoti patīk tas, kā lapas saimniece Zane veido šo blogu. Iedvesmojoši!!!
Pietam lapas saimniece dara divas lietas, kuras man ļoti patīk – fotogrāfē un gatavo. Jāsaka godīgi, vēl neesmu izmēģinājusi nevienu recepti no tām, kuras viņa piedāvā, bet visam savs laiks. ;)
Lai kā arī būtu, beidzot arī man ir sava grāmatiņa “Momenti”, kuru izveidojusi Zane. Tā ir pilna skaistām bildēm, receptēm, iedvēsmojošiem tekstiem un krāsām. Un, tā ir ļoti patīkama taustei.

Turpināt lasīt

Advertisements

Grāmata: “Purpura karaļa galmā”…

978-9934-0-3024-6Pateicoties ļoti jaukai blogerei –  Tējtasītei, tiku pie sava “Purpura karaļa galmā” eksemplāra. Teikšu kā ir, pašā sākumā, kad šī grāmata iznāca, biju nolēmusi to nelasīt. Tikai ar laiku kaut kas mainījās manī, kļuvu piekļāvīgāka un sāku sev pielaist tautiešu veikumus. Respektīvi, sāku lasīt pašmāju autoru darbus. Un ziniet, es neteiktu, ka nožēloju. Bet, tagad par pašu grāmatu…

Grāmatu sarakstījis ļoti ineteresants kolektīvs. Pietam ar vienu no autorēm esam pazīstamas. Katram no autoriem ir savs stils, virziens un skatījums. No visiem 16 stāstiem, man ir divi vismīļākie, bet par visu pēc kārtas.

Turpināt lasīt

“Mirušie nepiedod” by Ieva Melgalve

Fotor0112133945Latviešu fantāzijas darbs, kuru iesāku lasīt ar skeptisku noskaņojumu. Vidū tas mani aizrāva, bet beigās vienkārši nogalināja manī, ticību labajam. Ne tikai labām, laimīgām beigām, bet arī vispār, ka pastāv kas labs.

Runājot par sižetu, viss pārāk samudžināts, vietām šķiet pat līdz galam neapstrādāts. Autore šķiet grāmatu rakstot nav spējusi atšķirt laiku starp pagatni, tagad un nākotni. Man kā lasitājai bija grūti saprast to, kurā gadsimtā vispār notiek darbība. Pieslēdzot loģiku un to, ka tiek aprakstīts laiks, kad maģija ņem virsroku tā ir pagatne. Iepriekšējie gadsimti. Kad pasale tikko attīstās. Pat neskatoties uz to, ka stāsts ir par iedomu pasauli, lasītājam ir jāsaprot, kas tas ir par laiku, kad notiek notikumi.

Turpināt lasīt

“Erebos” by Urzula Poznanski

Fotor1219233913Ko darītu Tu, ja Tavās rokās nonāktu kaut kas īpašs!? Ar to nedrīkst dalīties, nedrīkst par to stāstīt, nedrīkst to pavairot un nevienām rādīt… Kā Tu rīkotos? Tu paturētu noslēpumu, klusi priecātos par savu ieguvumu un izbaudītu lielo noslēpumu viens pats? Bet, ja tā padomā, ja tas ir noslēpums, par to zini tikai Tu, tad tas nemaz nav noslēpums, jo nolsēpums parasti ir kas tāds, par ko visi nojauš, bet tie visi nezina, kas tas ir, par ko viņi nojauš… Sarežģīti, vai ne!?

Bet, pavisam vienkārša un tai pat laikā mazliet sarežģīta ir Urzulas Poznanski grāmata. Tā ir tikpat noslepumaina, kā tās vāks. Varētu šeit piebilst – kā iekšā, ta ārā!
Grāmata lasās vienkārši, plūstoši, katrs vārds ir tik ļoti veiksmīgi piemeklēts, ka šķiet, Tu nevis lasi, bet redzi visu uz ekrāna. Un tas nekas, ka grāmata ir drukāta melniem burtiem uz baltā, visu Tu tāpat redzi krāsainu.

Turpināt lasīt

“Ēd, lūdzies, mīli” by Elizabete Gilberta

Fotor121322287Pareizās grāmatas pie mums nonāk, tikai un vienīgi vajadzīgajā brīdī. Manā plauktā šī grāmata stāvējailgu laiku, līdz neatradās piemērots brīdis, lai sāktu to lasīt. Muļķīgi, bet todien, kad atvēru šīs grāmatas vāku, es biju sagrauta, iztukšota un skumja. Bija beigušās manas attiecības. Un, iespējams, ja nebūtu šīs grāmatas, es situāciju, kurā atrados uztvērtu pavisam citādāk. Bet viss notiek tā, kā tam jānotiek.

Protams pēc šīs grāmatas motīviem ir uzņemta lieliska filma. Bet, tajā ir parādīta tikai galvenā vadlīnija, bet, tieši grāmatā atrodamie sīkumi ir tas, kas kutina lasītāja sajūtas un liek šo grāmatu iemīlēt. Skanīgie dialogi, muļķīgās situācijas un ikdienīšķie sīkumi, to visu ļoti skaisti vārdos ietver rakstniece. Un, ļoti prasmīgi tulkojot mums ir pasniegusi Ina Strautniece. (mīļš paldies)

Turpināt lasīt

“The Mortal Instruments: City of Bones” by Cassandra Clare

city-of-bonesPirms rakstīt atsauksi par šo grāmatu, nolēmu izlasīt to, ko rakstījuši par to citi. Sākumā nevarēju atcerēties, kurš no blogeriem, kuriem sekoju ir šo grāmatu lasījis, līdz beidzot atcerējos, ka Daiņa blogā noteikti atsauksmei bija jābūt. Un bija arī. To var izlasīt ŠEIT! Bet arī man pašai ir ko teikt par šo grāmatu. Un tātad…

Jāsāk laikam ar to, ka Kasandra Klēra ir sarakstījusi ne tikai grāmatu sēriju “The Mortal Instruments”, bet arī “The Infernal Devices”. Manas dzīvokļa biedrenes draudzene, kura ir okupējusi mūsu viesistabas dīvānu lasīja otru grāmatu sēriju. Kad viņa man pastāstija par otrās grāmatu sērija grāmatām es atcerējos, ka kaut kur esmu dzirdējusi rakstnieces uzvārdu. Tā kā dīvāna okupētāja lasīja jau trešo daļu no sērijas “The Infernal Devices”, man tika iedota pirmā šīs pašas sērijas grāmata. Sākumā nesapratu ap ko grozās viss stāsts. Ielīdu internetā un ieraugot izdoto grāmatu vāciņus, atcerējos, ka viena no grāmatām, kuru ir uzrakstījusi šī rakstniece ir mana grāmatu sarakstā. Bet tagad parunāsim par grāmatu…
Turpināt lasīt

Džastins Kronins – “Pāreja”

pārejaInternetā mītoša persona Sisyphus, pirms kāda laika jautāja, kad es beidzot sākšu lasīt. Jāsaka gan tā – ka lasu es jebkurā brīvā mirklī darbā, izmantoju ikvienu izdevību. Un tā, kā pateicoties kādam jaukam cilvēkam, kurš nelasa manu blogu, bet sarakstās ar mani caur e-pastu es savā īpašumā ieguvu grāmatu, par kuru vienaldzīgu cilvēku nav. Un ar laiku, arī es biju Pārejas gūstā un, ja godīgi, joprojām esmu.

Šo grāmatu salīdzina ar daudziem bestselleriem, paša autora veikumu salīdzina ar Stīvena Kinga darbiem. Godīgi teikšu, ka šausmu karaļa Kinga grāmatas es neesmu lasījusi un, apzinos, ka nemaz netaisos tās lasīt, bet Džastina Kronina darbus es lasīšu noteikti arī turpmāk. Bet, tagad parunāsim par pašu grāmatu.

Pāreja sastāv no divām daļām. Stāsts sākās ar to, ka tiek aprakstīta +/- esoša tagadne. Amerikas valdību arī šajā grāmatā apsūdz par eksperimentu veikšanu uz cilvēkiem. Šoreiz uz nāvi notiesātos inficē ar kādu vīrusu, kurš tiem dod neaptveramas spējas. Šo daļu lasot  es kaut kā nodomāju, ka autors ir izmantojis vispārpieņemtās klišejas – noziedznieki, vīruss, eksperimenti… Bet tad vienā brīdī Dž.Kronins kļuva necilvēcīgs, gluži kā paša radītie briesmoņi, kuri radās eksperimenta rezultātā. Viņš stāstā iepina neaizsargātu meiteni, kura vispār nešķita īpaša. Pietam, lai ievītu šo personāžu tekstā autors rakstiski nogalināja veselu mūķeņu klosteri.

Turpināt lasīt

Klejotāja by Stefanija Meiere

klejotāja

Par pašu grāmatu biju dzirdējusi un, nedaudz zināju arī par sižetu. Vienīgais, ko ļāvu stāstīt par šo grāmatu citiem, bija tas, ka grāmata stāsta par citplanētiešu dzīvi uz Zemes. Pēc šo vārdu izskaņas, es bāzu rādītājpirkstus ausīs un dungoju “La-La-La”, lai tikai nezinātu to, par ko grāmata vēl stāsta.

Grāmatu lasīju e-formatā, lai gan Latvijas mājās man uz rakstāmgalda noput arī iespiestais grāmatas eksemplārs. Diemžēl uz doto mirkli šī grāmata ir vienīgais S.Meieres darbs, kuru esmu lasījusi latviski un, ja godīgi, man patika. Iztulkota grāmata ir lieliski, vienīgi nedaudz traucēja tas, ka ik pa laikam tekstā parādījās kaut kādi sarunvalodas vārdi, kurus grāmatās redzēt vispār nav vēlams. Tas uzreiz kaut kā bojā priekšstatu gan par darbu, gan par tulkotāju, kurš darbu ir nesis latviešu valodā. Viens no šādiem vārdiem, kurš aizvien biežāk parādās ir vārds “Šamie”. Vai tiešam tas ir jālieto? Bet, nu labi, manas domas, lai paliek pie manis, iespējams citiem tas viss iet pie sirds…
Turpināt lasīt

„Laba gultā” by Dženifera Vainere

Tie, kurus nekad nav mocījis liekais svars, nekad nesapratīs cilvēkus, kuriem tāds ir. Un, es nerunāju par tiem diviem, trim kilogramiem, kuru dēļ nav iespējams labi izskatīties bikini. Runāju par tiem liekajiem kilogramiem, kuru ir vairāk kā 20, 30 vai 40. Katru reizi, kad klausos cilvēku sarunas, kuriem nav liekais svars, vienmēr dzirdu šādas replikas – „tai tur tauki veļas pāri biksēm, bet viņa ir iespiedusies šaurā krekliņā, kurš apspīlē to visu.” Cilvēki, kuri nēsā S, L, M izmērus, nekad nesapratīs tos, kuri nēsā XXL. Ir grūti uzvilkt kreklu un ieraudzīt, kā esi kā klavieres, kurām pārvilkts pāri pārvalks. Izskaties masīvāks, nekā vēlies būt. Un, tad cilvēks pieņem lēmumu, iegādāties mazliet šaurāku krekliņu.

Protams kāds bļaus – taču aizej uz zāli, pasēdi uz diētas. Ja vien viss būtu tik viegli! Ir arī iedzimtība, problēmas ar hormoniem un dažādas citādas slimības, kuras neļauj cilvēkam būt 50 kg smagam un atbilst „normām”!

Šo grāmatu esi ieteiktu viesiem tiem, kuri zina, kā tas ir – ieiet veikalā un saprast, kā tieši šis veikals nepiedāvā jebkādas drēbes Tavā izmērā, jo pēdējais izmērs, kuru var šeit iegādāties ir M. Kā arī tiem, kuri zina, ka badošanās, diētas un tievēšanai domātās tabletes nedod vēlamo efektu, vai arī vispār nedod nekādu efektu.
Turpināt lasīt

“Zobgaļsīlis” by Sūzena Kolinsa

Burtiski 30 minūtes atpakaļ aizvēru šīs grāmatas pēdējo vāku. Manī ir dalītas jūtas. Ir tāda netveramā rūgtuma pēcgarša. Iespējams ne to es biju gaidījusi no šīs grāmatas. Daudzas vietas grāmatā bija paredzamas. Es jau uz priekšu zināju dažus notikumus. Man radās interese, kā tiks uzfilmēta šīs grāmatas ekranizācija. Manuprāt to sadalīs divās filmās. Pirmā varētu beigties tai brīdī, kad Pīta tiek izglābts no Kapitolija nagiem. Bet, ne par filmas ekranizāciju es vēlos runāt…

Sižets: Katnisa, Geils un apgabalu iedzīvotāji turpina cīņas pret Kapitoliju. Uz spēlēs ir uzlikta ne tikai brīvība, bet arī Pītas dzīvība. Jo zēns atrodas prezidenta Snova rokās. Visa grāmatā tiek attēlota kara darbība, nežēlīgas cīņas un tas, cik cilvēka prāts ir trausls. Man grāmata šķita nedaudz garlaicīga, jo mani nesaista kara darbība, bet, tomēr bija vēlme uzzināt, kas notiks ar jau iemīļotiem varoņiem. Katnisa piekrita būt par Zobgaļsīli un palīdzēt pretošanās kustībai. Nebija arī ilgi jādomā, lai saprastu, ka meitene atkal ir bandinieks svešās rokās un, joprojām notiek nežēlīga cīņa par varu. Ir grūti ieņemt pareizo pozīciju, jo, neviena no pusēs nepiedāvā vidusceļu, viss ir vai nu balts, vai melns. Bet, zobgaļsīlis ir pelēks…

Skumji bija noraudzīties, kā mīlas trījsturis te sadalās, te mainās, te vēl sazin ko dara. Šķita, ka rakstniece ir pieļāvusi kļūdu grāmatā un, nespēj galu galā izlemt, kurš no puišiem tad ir labāks Katnisai. Es jau no sākta gala nevarēju saprast, vai nu Geils ir nevajadzīgs, vai tomēr Pīta. Bet, tā, kā sarūgtināt lasītājus nedrīkst, paši galvenie trīs varoņi nemirst. Autore atbrīvojas no viena no puišiem kā nu ir spējusi. Bet, tomēr paliek tāds tukšums, it kā teikums būtu uzrakstīts bez pēdējās pieturzīmes.
Turpināt lasīt