Izrāde – Pers Gints

20170118_022111_1Sakarā ar to, ka viens no manām šī gadā apņemšanās punktiem ir teātra apmeklēšana, pietam ir vēlme apmeklēt vismaz 12 izrādes šī gada ietvaros, tad es nevarēju neiegādāties vēl vienu biļeti un nedoties baudīt burvīgo teātra gaisotni atkārtoti.
Teikšu kā ir, lai gan šo izrādi es vēlējos apmeklēt un redzēt jau sen, es pieļāvu ļoti lielu kļūdu – es devos uz to tieši nākamajā dienā pēc noskatītās “Svina garša”. Man vēl joprojām bija svina pēcgarša un es līdz galam nevarēju izbaudīt visu to, kas notika uz skatuves, šajā izrādē.

Kopumā izrāde man bija/ir ļoti tuva, jo arī es izdzīvoju līdzīgas lietas savā dzīvē. Pati izrādes vadlīnija ir par cilvēku un viņa izvēli meklēt laimi tālu no mājām. Visskumjākais tajā visā, ka mēs cenšamies sasniegt un atrast tās lietas, kuras īstenībā pastāv tikai mūsu galvās. Agrāk arī man šķita, ka laimi var atrast kaut kur tur, kur manis nav, jo tur ir labāk. Jo tur taču ir iespējams nopelnīt labāku/lielāku naudu, sasniegt to, ko īstenībā esot mājās (Latvijā) es nemaz necentos sasniegt, jo nebija vēlmes iespringt, kustēties un kaut ko darīt. Cilvēki vienmēr cenšas atrast vieglākos ceļus. Vienīgi ar laiku, kad esi aplauzies, Tu saproti, ka vieglākais ceļš nemaz neveda turp, kur vēlējies nonākt. Un viss patērētais laiks, līdzekļi un enerģija ir izniekoti. Tos vairs nevar atgūt.
Turpināt lasīt

Liriski un īsi…

563823b3c3f3b063db0fccea41f15886Tie, kas man seko Twitter un Instagram, būs pamanījuši manu dzīves melanholiju (par melanholiju perfekti -> ŠEIT!), nav jau viss tik slikti manā dzīvē, vnk mūžīgās dvēseles skumjas, jo tuvojas rudens. Bet ir lietas, kuras es nesaprotu. Piemēram to, kāpēc cilvēki, ja sarunā par attiecībām nonāk strupceļā saka kaut ko tādu – vienmēr var nopirkt kaķi, vai suni…
Man vienīgai tas šķiet absurdi? Kuru loģikas likumu vadīti cilvēki ko tādu ierosina? Kaut ko tādu var ierosināt kaut kādam zoofilam, manuprāt! Jo…

Turpināt lasīt

Pārdomas par optimistisku idiotismu…

maxresdefault(NOSKAŅAI) Ir lietas, kuras dzīvē jau ir tik dziļi iesakņojušās, ka ir jābūt ļoti lielam optimistam, vai idiotam, lai cerētu, ka pienāks diena, kad tās mainīsies un būs tādas, kādas vēlies.
Šīs lietas ir nemainīgas, kā Tavu sirdspukstu ritms miera stāvoklī. Un, pat ja sirdspuksti paātrinās, Tu apzinies, ka brīdī, kad būsi mierīgs, sirds turpinās savu mierīgo ritumu, ļaujot Tev dzīvot.
Ar šīm dziļi iesakņotām lietām ir mazliet savādāk. Brīdī, kad šķiet, ka beidzot, beidzot esi sagaidījis to mirkli, kad viss būs tieši tā, tā, kā vēlies… Pienāk vislielākā vilšanās pasaulē. Un, muļķīgi cerot, ka ja ne šoreiz, tad varbūt, pēc mēneša, gada, pieciem… Pateikšu godīgi un, no pieredzes, tad – PILNĪGI NEKAS NENOTIKS!!! NEKAS NEMAINĪSIES!! Un zini kāpēc? Jo Tu turies pie salmiņa, no kura sen bija nepieciešams atlaist rokas un, nostāties uz savām kājām. Jo īstenībā, ūdens, kurā slīki ir labi, ja līdz viduklim. Un, šis salmiņš nav bijis visu šī mocību laika vērts.
Pienāk brīži, kad saproti, ka kaut kas Tevī iekšā ir pārlūzis un tas ir bīdīs, kad sevi atbrīvo no sevis paša izveidotām važām. Laiks, kad vari pelnīti apvainoties uz savu Dievu un saprast, ka maģija nepastāv….

“Some people pray to their God for some magic” …

Bilde ņemta ŠEIT… :)

Par Baobabiem, jeb – kas ārā, tas iekšā…

FITjwblogamNereti gadās brīži, kad cilvēks jūtās nelaimīgs. Viss nav tā, kā gribētos, nekas neizdodas, ir sajūta, ka rokas aug no nepareizās vietas un, vispār – esi nekam nederīgs sabiedrības loceklis. Pietam, tās pašas rokas, kuras it kā aug no nepareizās vietas, arī neceļas, lai kaut ko darītu. Un, tieši šādos brīžos es Jums iesaku – piecelties un doties darīt to, ko esi atlicis uz citreiz, jo atlikšana uz rītdienu tāpat aiziet uz šo citreiz, neprecizējam taču, kad šī rītdiena pienāks…

Mazais Princis reiz teica – Piecelies, sakārto savu planētu, lai tā neaizaug ar baobabiem.* Tā nu atlikto darbu uz citreiz, sāku darīt no paša rīta. Iztīrīju rakstāmgaldu, noslaucīju no visām virsmām putekļus (ieskaitot skapja augšu), izslaucīju un izmazgāju grīdas un pat nomazgāju logu. Izmetu visu lieko un tiešām sajutos daudz, daudz labāk.

Kā saka, ja Tavā dzīvē valda bardaks, tad arī bardaks valda par Tavu dvēseli. Un tiešām šie vārdi atbilst patiesībai. Sakārtojot savu apkārtni paralēli sāc sakārtot arī savas domas. Sāc saprast, kas ir tie baobabi, kuri Tev traucē dzīvot, sasniegt savus mērķus un virzīties uz priekšu. Un manuprāt būtu lieliski, ja šāda veida apkārtnes un sevis sakārtošanu, pēc Mazā Prinča ieteikuma, ikviens ieviestu savā dzīvē uz daily bases** pamata. Ir nezāles, kuras mums palīdz virzīties uz priekšu, palīdzot sevī attīstīt cīņas sparu, bet, ir baobabi, kas ar savu ātro augšanu liek mums nomaldīties no mūsu ceļa.

Lai kā arī būt, lai Jums veiksmīga cīņa ar baobabiem. Es savu cīņu uzsāku vakar, apnika pārlikt to visu uz citreiz…

*Citāts ir burtiski tulkots no krievu valodas, manā izpildījumā.
**Ikdienas.