Izrāde – Granātu aproce

Man ir divas vājības, par pirmo nestāstīšu, bet otrā ir teātris. Krievu drāmas teātrī es iemīlējos vēl tad, kad  gāju koledžā un mācījos komercdarbību. Viesizrādes tika rādītas Ventspilī, teātru namā “Jūras Vārti”, un es ar aizrautību centos apmeklēt visas pēc kārtas, kuras vien spēja iemaldīties uz manas dzimtās pilsētas skatuves. To, ka vēlos redzēt izrādi “Granātu aproce”, es sapratu tajā brīdī, kad parādījās pirmās afišas un biļetes tika izpārdotas uzreiz, tiklīdz bija parādījušās kasēs. Neko darīt, bija decembris un es vienkārši nopirku biļeti uz izrādi, kas norisinājās februārī. Zinu, ir pagājis jau mēnesis, kopš mana izrādes apmeklējuma, toties viss vēl nav par vēlu, jo izrāde joprojām ir Krievu drāmas teātra izrāžu sarakstā, ir iespējams iegādāties biļetes un to apmeklē (skatīt TE), kā arī priecīga ziņa tiem, kas nesaprot krievu valodu, bet izrādi tomēr vēlās redzēt! Dailes teātris šo izrādi ir uzvedis arī uz savas skatuves (meklēt ŠEIT)!!!

Par Dailes teātra izrādi neviena vārda teikt nevaru, jo neesmu redzējusi šo izrādi latviešu valoda, līdz ar to…

Izrāde bija tik skaista, ka šķita esmu ieelpojusi tikai brīdī, kad visi bija sasēdušies savās vietās, bet durvis aizvērās un izrāde sākās. Tas viss bija tik dziļi, profesionāli un patiesi, ka izelpoju šķiet tikai tad, kad izrāde bija galā un visi aplaudēja. Aktieru sastāvs ir tik lielisks, ka ikviens no aktieriem iederas savā lomā tieši tā, kā to bija vēlējies stāsta autors. Parādot visas cilvēka rakstura nianses un slēptos dvēseles pārdzīvojumus. Balstoties uz to, ka izrāda ir vidēji gara, tās saturu es Jums neatklāšu. Kopumā tā ir mūžīgā tēma par attiecībām, nepiepildītiem sapņiem un mīlestību bez atbildes. Man šķita, ka kāds ir izlasījis visas manas domas, vai… Kāds ir beidzot izpratis tik bieži piedzīvoto sāpi un dvēseles pārdzīvojumus cilvēces vēsturē un uzvedis to tik ļoti meistarīgi noslīpētā stāstā, ka pēcgarša bija vēl ilgi un, ir vēl joprojām.

Tāda sāpīgi rūgta pēcgarša, kura vilina mēģināt vēl un nenolaist rokas, pat jā zini, ka kārtējo reizi sevi sāpināsi.

Varbūt tieši sāpes mūs padara par cilvēku? Sāpes, kuras līdzjūtīgi izjūti zinot, ka šobrīd tam otram ir tieši tik grūti, cik Tu viņam nenovēlētu…

Kopumā katrs mēs izrādēs redzam tikai to, kas mums šajā dzīves periodā ir/bija aktuāls, līdz ar to, ja vēlējies doties uz tiešam lielisku izrādi, tad noteikti izvēlies šo, nenožēlosi!

Bilde by me!

Advertisements

Pieaugšana by Kellija Viljamsa Brauna

pieaugsanaŠo grāmatu biju iegādājusies jau sen, bet tās lasīšanu biju atlikusi uz “kaut kad, kad būs laiks”. Šķiet, ka laiks tai pienāca tieši tad, kad man bija nepieciešams sakarīgs padoms dzīvē. Parasti mums ir nepieciešams nevis reāls padoms, bet gan apstiprinājums mūsu domām, plānotajai rīcībai vai izvēlei, kuru plānojam pieņem.

Autore nav izdomājusi divriteni no jauna. Viss grāmatā iekļautais ir zināms ikvienam, kurš izmanto savas smadzenes domāšanai un spriešanai. Pēc grāmatas izlasīšanas neviens nekļūs par pieaugušu cilvēku, no lasīšanas vien. Bet, autore ļoti interesanti apraksta ikdienas situācijas un dzīves nianses, ar kurām sastopas ikviens, kurš sāk patstāvīgu, neatkarīgu dzīvi. Kā arī atgādina, kā noteiktās dzīves situācijās uzvedās pieauguši cilvēki.

Turpināt lasīt

Cilvēciska saskarsme…

a0dc198a6f728f1a0e93f953f7530429(Noskaņai) Bieži vien mēs tērējam savu laiku un enerģiju – cilvēkiem, kam tas viss īstenībā nemaz nav nepieciešams. Šādos brīžos bez laika un enerģijas tiek patērētas arī mūsu pašcieņas rezerves. Tiklīdz no otra puses Tu neesi atalgots ar uzmanību, Tavā pašcieņas sarakstā ievelkas trekna mīnuszīme, kuru tur ievelc pats un vēlāk, paralēli, graužot sevi no iekšpuse ar nelāgu domu palīdzību, Tu iedragā savu pašvērtējumu.

Un nav svarīgi vai runa iet par attiecībām draugu, ģimene, kolēģu vai paziņu lokā. Cilvēks psiholoģiski ir pieradis saņemt atalgojumu no otra. Un tiklīdz to nesaņem sāk rasties plaisas.

Turpināt lasīt

Izrāde – Pers Gints

20170118_022111_1Sakarā ar to, ka viens no manām šī gadā apņemšanās punktiem ir teātra apmeklēšana, pietam ir vēlme apmeklēt vismaz 12 izrādes šī gada ietvaros, tad es nevarēju neiegādāties vēl vienu biļeti un nedoties baudīt burvīgo teātra gaisotni atkārtoti.
Teikšu kā ir, lai gan šo izrādi es vēlējos apmeklēt un redzēt jau sen, es pieļāvu ļoti lielu kļūdu – es devos uz to tieši nākamajā dienā pēc noskatītās “Svina garša”. Man vēl joprojām bija svina pēcgarša un es līdz galam nevarēju izbaudīt visu to, kas notika uz skatuves, šajā izrādē.

Kopumā izrāde man bija/ir ļoti tuva, jo arī es izdzīvoju līdzīgas lietas savā dzīvē. Pati izrādes vadlīnija ir par cilvēku un viņa izvēli meklēt laimi tālu no mājām. Visskumjākais tajā visā, ka mēs cenšamies sasniegt un atrast tās lietas, kuras īstenībā pastāv tikai mūsu galvās. Agrāk arī man šķita, ka laimi var atrast kaut kur tur, kur manis nav, jo tur ir labāk. Jo tur taču ir iespējams nopelnīt labāku/lielāku naudu, sasniegt to, ko īstenībā esot mājās (Latvijā) es nemaz necentos sasniegt, jo nebija vēlmes iespringt, kustēties un kaut ko darīt. Cilvēki vienmēr cenšas atrast vieglākos ceļus. Vienīgi ar laiku, kad esi aplauzies, Tu saproti, ka vieglākais ceļš nemaz neveda turp, kur vēlējies nonākt. Un viss patērētais laiks, līdzekļi un enerģija ir izniekoti. Tos vairs nevar atgūt.
Turpināt lasīt

Izrāde – “Svina Garša”.

svina-garsaBrīdī, kad Tu saproti, ka laiks uz vietas nestāv un visi tie “Kaut kad noteikti kopā aiziesim uz teātri” un “Jā, es arī vēlētos redzēt šo izrādi, sarunāsim!”, ir tikai centieni ar nepareizu vārdu palīdzību Tev pateikt, ka “Nē, es neiešu, jo man nav nedz tam, nedz Tev laika!”, Tu sāc darīt lietas vienatnē un vairs nekaunies par to. Tā nu sakrājusi visus man dotos “solījumus”, es nolēmu – ir pienācis laiks arī uz teātri iet vienai, jo gaidot uz to “solījumu” izpildi, kas nekad nebūs izpildīti, var gadiem, bet teātra izrādes, tieši tāpat, kā filmas kinoteātrī pazūd no repertuāra ar skaņas ātrumu. Tā nu manam “dari pati/viena” lietu sarakstam šogad piebiedrojas  teātra apmeklēšana…

Turpināt lasīt

Plānotājs 1

planotajs-1Balstoties uz to, ka bija pastiprināta interese par plānotāju, nolēmu paturpināt šo rakstu sēriju. Neskatoties uz to, ka visi grāmatveikali ir samazinājuši plānotājiem cenas, ka arī saviem plānotājiem ir samazinājuši cenas privātie izdevēji, es nolēmu, ka labprātāk turpināšu savas klades/plānotāja dzīvi un nomainīšu to tikai tad, kad vairs nebūs vietas pierakstiem. Janvāra atvērumu bija problemātiski aizpildīt (izrotāt), izšķirstīju žurnālus meklējot kaut ko tādu, kas priecēs manas acis vesela mēneša griezumā. Patika šis, bet, sakarā ar to, ka žurnāli taču nedomā, ka viņu ievietotais tiks radoši pielietots, izgriežot nevajadzīgos burtus radās vajadzība papildināt zīmējumu. Ziedam tika piezīmētas iztrūkstošās ziedlapiņas. Kā arī piezīmēts labā, apakšējā stūrī esošais elements.

Turpināt lasīt

Plānotājs…

planotajs1Balstoties uz to, ka MsMarii padalījās ar savu plānotāju un šodien atkārtoti paaicināja mani padalīties ar savu, ilgi nedomājot nolēmu – kāpēc nē!? Jābeidz solīt un atlikt uz citu dienu.

Jūnijā kaut kādu iemeslu dēļ man radās nepieciešamība pēc plānotāja. Ja godīgi, tagad pat neatminu kādā veidā iepriekš biju plānojusi savas dienas, laika posmu no janvāra līdz jūnijam mana atmiņa ir izdzēsusi, tā mēdz notikt, ja sev emocionālā līmenī daru pāri. Bet, ne par to ir stāsts. Maija beigās meklējot plānotāju grāmatveikalos sapratu, ka nepatīk man tas, kas ir pieejamajos iekšā. Nav tas. Mani ļoti nepatīk atstāt brīvas, neaizpildītas vietas plānotājos, līdz ar to sapratu, kāpēc nekad nevienu līdz galam neesmu pabeigusi, pat pašus skaistākos. Mājās bija skaista klade, kuru nolēmu vismaz līdz šī gada beigām. Tagad savukārt nevaru izdomāt, vai vēlos nākamajam gadam iekārtot jaunu kladi, vai arī izmantot esošo.Līdz ar to man ir neliela dilemma. Un, tagad ļaušu nedaudz ielūkoties iekšā.
Turpināt lasīt

ТАНЦЫ: Сезон 3

danceIr lietas, kuras man patīk un, no kuru skatīšanās es gūstu baudu. Tādas lietas ir ŠIS seriāls un deju šovs – ТАНЦЫ. Dejas man patīk laikam tā iemesla dēļ, ka es neprotu dejot. Un, dejot es neprotu tikai tāpēc, ka esmu no tiem cilvēkiem, kas neprot atbrīvoties. Tādēļ, cenšos atbrīvoties skatoties, kā dejo citi. :)

Esmu redzējusi visas iepriekšējās sezonas, katru no raidījumiem esmu noskatījusies vienā elpas vilcienā. No pirmās minūtes, līdz pat pēdējai.

Esmu pārdzīvojusi, jutusi līdzi un paredzējusi uzvarētājus. Starp citu, vienmēr sanāk pareizi minēt. Varbūt jāsāk spēlēt loteriju!? ;) Vienīgais, ko nekad neesmu darījusi  ir – balsošana. Uzskatu, ka tas īsti nav nepieciešams, jo šovs paliek šovs un, tam ir noteikts mērķis. Līdz ar to, īstu uzvarētāju virzīšana notiek pēc noteikta principa un īsti cilvēku balsojums neko neizšķir. Kā piemēru varu minēt to pašu Eirovīziju, kur viss jau ir tik ļoti paredzami, ka balsojumam ir tikai ienākumus gūstošs mērķis, manuprāt. Jo ikviens šovs tiek veidots tādēļ, lai atgūtu iztērētos līdzekļus un dabūt papildu peļņu.

Šogad ir ļoti sīva cīņa, jo tieši visprofesionālākie ir jaunākie dalībnieki. Visus, kas piedalās šī gada sacensībās un komandu sadalījumu var atrast ŠEIT. Turpat ir iespējams arī paskatīties visus pieejamos raidījumus, kā arī, ja šovs ieinteresē, ir iespējams atrast arī iepriekšējo gadu sezonu ierakstus.

Šogad man ir savi favorīti, un es ļoti ceru, ka šogad arī mana iekšējā balss mani nepievils un uzvarēs tieši tas cilvēks, kura uzvaru es esmu paredzējusi.

Diemžēl, YouTube neļauj ievietot video, jo tad, ja tie tiek ievietoti, norāda, ka šāds video nepastāv. Līdz ar to, ceru, ka Jūs neesat mazi bērni un, protat izmantot google iespējas un paši sameklēt visu, kas Jūs varētu ieinteresēt šajā šovā. Ak, jā, viena problēma – viss notiek krievu valodā!

Bilde ņemta ŠEIT.