гранатовый браслет

All posts tagged гранатовый браслет

Izrāde – Granātu aproce

Published 19/03/2017 by Mēnessmeitēns

Man ir divas vājības, par pirmo nestāstīšu, bet otrā ir teātris. Krievu drāmas teātrī es iemīlējos vēl tad, kad  gāju koledžā un mācījos komercdarbību. Viesizrādes tika rādītas Ventspilī, teātru namā “Jūras Vārti”, un es ar aizrautību centos apmeklēt visas pēc kārtas, kuras vien spēja iemaldīties uz manas dzimtās pilsētas skatuves. To, ka vēlos redzēt izrādi “Granātu aproce”, es sapratu tajā brīdī, kad parādījās pirmās afišas un biļetes tika izpārdotas uzreiz, tiklīdz bija parādījušās kasēs. Neko darīt, bija decembris un es vienkārši nopirku biļeti uz izrādi, kas norisinājās februārī. Zinu, ir pagājis jau mēnesis, kopš mana izrādes apmeklējuma, toties viss vēl nav par vēlu, jo izrāde joprojām ir Krievu drāmas teātra izrāžu sarakstā, ir iespējams iegādāties biļetes un to apmeklē (skatīt TE), kā arī priecīga ziņa tiem, kas nesaprot krievu valodu, bet izrādi tomēr vēlās redzēt! Dailes teātris šo izrādi ir uzvedis arī uz savas skatuves (meklēt ŠEIT)!!!

Par Dailes teātra izrādi neviena vārda teikt nevaru, jo neesmu redzējusi šo izrādi latviešu valoda, līdz ar to…

Izrāde bija tik skaista, ka šķita esmu ieelpojusi tikai brīdī, kad visi bija sasēdušies savās vietās, bet durvis aizvērās un izrāde sākās. Tas viss bija tik dziļi, profesionāli un patiesi, ka izelpoju šķiet tikai tad, kad izrāde bija galā un visi aplaudēja. Aktieru sastāvs ir tik lielisks, ka ikviens no aktieriem iederas savā lomā tieši tā, kā to bija vēlējies stāsta autors. Parādot visas cilvēka rakstura nianses un slēptos dvēseles pārdzīvojumus. Balstoties uz to, ka izrāda ir vidēji gara, tās saturu es Jums neatklāšu. Kopumā tā ir mūžīgā tēma par attiecībām, nepiepildītiem sapņiem un mīlestību bez atbildes. Man šķita, ka kāds ir izlasījis visas manas domas, vai… Kāds ir beidzot izpratis tik bieži piedzīvoto sāpi un dvēseles pārdzīvojumus cilvēces vēsturē un uzvedis to tik ļoti meistarīgi noslīpētā stāstā, ka pēcgarša bija vēl ilgi un, ir vēl joprojām.

Tāda sāpīgi rūgta pēcgarša, kura vilina mēģināt vēl un nenolaist rokas, pat jā zini, ka kārtējo reizi sevi sāpināsi.

Varbūt tieši sāpes mūs padara par cilvēku? Sāpes, kuras līdzjūtīgi izjūti zinot, ka šobrīd tam otram ir tieši tik grūti, cik Tu viņam nenovēlētu…

Kopumā katrs mēs izrādēs redzam tikai to, kas mums šajā dzīves periodā ir/bija aktuāls, līdz ar to, ja vēlējies doties uz tiešam lielisku izrādi, tad noteikti izvēlies šo, nenožēlosi!

Bilde by me!