“Ceturtais kauliņš” by Dace Judina

IMG_20190208_142036_532Manuprāt ir interesanti lasīt pašmāju autoru darbus, gan vecos, gan tos, kas sarakstīti mūsdienās. Rakstnieki ik spilgti parāda mūsu, latviešu dabu. Vissīkākās rakstura īpašības un kolektīvās atmiņas, vai gluži pretēji kolektīvās sklerozes spilgtākās iezīmes. Bet kopumā, tie esam mēs. Sabiedrību veido ikviens tās loceklis un metot kādam ar akmeni ir jāatceras, tas var atsitienā trāpīt mums pašiem.

Annas Elizabetes romānu sēriju esmu iemīlējusi jau sen. Man patīk grāmatu sērijas varoņi, pārsteidz galvenās varones erudīcija un cilvēciskums. Ļoti patīk, ka autore ik pa laikam grāmatā piemin “vecos” notikumus, jeb tos notikumus, kas bijuši ietverti kādā no iepriekšējām grāmatām, it kā iezīmējot atsauci. Līdz ar to, pat tad, ja lasītāja rokās nonāk jebkura cita sērijas grāmata, nebūs sajūtas, ka viņš ir kaut ko palaidis garām.

“Ceturtais kauliņš” risina sevī interesantu notikumu gaitu, atklājot aizvien jaunas rakstura īpašības grāmatu sērijas varoņos, kā arī atmaskojot lielos spēlmaņus. Kuru vēlmes ne vienmēr ir likumīgas un kuru lēmumiem ir lielāks svars, nekā rakstītajam likuma burtam, jo nauda ir līdzvērtīga varai. Bet cilvēka dzīvība un liktenis it nemaz nav sverams šajos svaru kausos.

Autore perfekti piemeklē situācijas un ļauj saviem varoņiem dzīvot savu dzīvi, ka šķiet viņi visi ir reāli. Protams paralēlēs vienmēr var vilkt un to nevienam aizliegt nav iespējams, bet… Mums tiešām pietrūkst šīs drošsirdības.

Grāmata aizrauj, ierauj savās lapaspusēs un to ir grūti nolikt malā. Un tiešām nešķiet, ka to sarakstījis kāds pašmāju rakstnieks, jo uzrakstīts ir patiešām kvalitatīvi un interesanti. Līdz ar to D. Judinas darbus var droši ieteikt detektīvromānu mīlošam lasītājam, domāju, ka vilšanās netiks piedzīvota.

Šis stāsts ir pilns ar labām un gudrām domām, kas ļauj lasītājam aizdomāties par ikdienišķo, par to, kādi esam un kādas izvēles pieņemam.

“- Cilvēks ir dīvaina būtne, nemācas ne no savām, ne citu kļūdām. Bet īstā sapratne par dzīves vērtībām atnāk, kad smilšu pulkstenī atlikusi vien maza šķipsniņa… – raugoties kamīna liesmās, pīpīti pakšķinādams, skumji bilda ģenerālis Bass. – Atvainojiet manu rūgtumu, nekādai nespēju izmest no galvas Zani. Kāpēc viņa tā izdarīja? Tik foršs meitietis…” 482.lpp

Grāmatā atradu ļoti daudz citātu un domu, kas raisa pārdomas. Piemēram 455.-457. lpp ir ietvertas interesantas un vērtīgas pārdomas par tikumību un netikumību. Šīs lapaspuses vien ir vērts kopēt un dāvināt cilvēkiem, kas par šo, tik svarīgo mūsdienas tematu nedomā. Dzīvojot pretēji labiem tikumiem…

Bilde by me.

Advertisements

Daces Judinas jaunākās grāmatas atvēršanas svētki…

bilde1Teikšu tā, man ir fantastiski draugi! (Čau Agri!!!) :) Jo izrādās ir arī vīrieši, kas ieklausās un atcerās. Visā tajā gada beigu steigā un pēcsvētku skrējienā, kad gribējās nobremzēt, bet īsti nebija spēka, gandrīz biju palaidusi garām vienu jauku un ļoti iepriecinošu gada notikumu. Agris bija tik jauks un FB mani uzaicināja uz pasākumu, kuru rīkoja “Latvijas Mediji”, atvēru uzaicinājumu un gandrīz iespiedzos, jo blakus bija kalendārs un pēc ašas kalkulācijas sapratu, ka es pat varētu šoreiz tikt. Divus iepriekšējos autores grāmatu atvēršanas svētkus darba dēļ bija sanācis palaist garām. Bet šoreiz biju nolēmusi doties, jo visu dzīvē jau nevar palaist garām.

Pēc darba devos uz Dziranu ielu 21, kur mitinās “Latvijas Mediji”, neskatoties uz to, ka bija jau satumsis manu elpu aizrāva jaukais ēku komplekss ar žogu, gāju iekšā smaidot. Uzzinājusi kā tieši nokļūt līdz vietai, kur būs grāmatas atvēršanas svētki, es devos turp. Zinu, ka grāmatu atvēršanas svētkos parasti ir iespējams iegādāties arī grāmatu eksemplārus par īpašu cenu, bet esmu no tiem cilvēkiem, kuriem bieži na skaidras naudas, līdz ar to bija jādodas uz grāmatu veikaliņu, lai iegādātos savu grāmatas eksemplāru, maksājot ar karti. Un īstenībā labi vien ir, jo grāmatu veikals bija tik gaišs un jauks, ka noteikti tur atgriezīšos, lai nolūkotu vēl kādu grāmatu, kuru izdod izdevniecība.

Turpināt lasīt

“Mēnesis pie Jūras” by Dace Judina.

300x0_coverTeikšu godīgi, agrāk man bija iebildimu pret Latviešu autoriem. Šķita, ka mūsējie spēj radīt tikai atgremojumus un, nekādu lielo mākslu radīt grāmatas lapaspusēs nespēj. Ziniet, lasot Daces Judinas romānu es savus steriotipus lauzu un, atklāju, ka arī mūsu pašu rakstnieki ir lieliski.

Nezināmu spēku vadīta es iegādājos tieši šo grāmatu. Varbūt uzrunāja noformējums, varbūt tas, ka man pietrūkst pastaigu gar jūru, vai arī abi aspekti kopumā. Lai vai kā, šī grāmata nonāca pie manis. Uzreiz sapratu, ka esmu sākusi no nepareizā gala, jo ir vēl trīs romāni par “Annu Elizabeti Bergu”, šīs grāmatas galveno varoni. Bet, es tomēr nolēmu riskēt, cerot, ka īpaši saistītas grāmatas nebūs, tie tomēr ir detektīvromāni, nevis rakstisks seriāls. Tā arī bija.

Turpināt lasīt