“Ceturtais kauliņš” by Dace Judina

IMG_20190208_142036_532Manuprāt ir interesanti lasīt pašmāju autoru darbus, gan vecos, gan tos, kas sarakstīti mūsdienās. Rakstnieki ik spilgti parāda mūsu, latviešu dabu. Vissīkākās rakstura īpašības un kolektīvās atmiņas, vai gluži pretēji kolektīvās sklerozes spilgtākās iezīmes. Bet kopumā, tie esam mēs. Sabiedrību veido ikviens tās loceklis un metot kādam ar akmeni ir jāatceras, tas var atsitienā trāpīt mums pašiem.

Annas Elizabetes romānu sēriju esmu iemīlējusi jau sen. Man patīk grāmatu sērijas varoņi, pārsteidz galvenās varones erudīcija un cilvēciskums. Ļoti patīk, ka autore ik pa laikam grāmatā piemin “vecos” notikumus, jeb tos notikumus, kas bijuši ietverti kādā no iepriekšējām grāmatām, it kā iezīmējot atsauci. Līdz ar to, pat tad, ja lasītāja rokās nonāk jebkura cita sērijas grāmata, nebūs sajūtas, ka viņš ir kaut ko palaidis garām.

Turpināt lasīt

Advertisements

Sniegavīrs by Jū Nesbē

300x0_coverMan ir ļoti dīvainas attiecības ar detektīviem. Nesaprotamu iemeslu dēļ, detektīvu sērijas es lasu kaut kādā nepareizā secibā. Tā arī šoreiz, Jū Nesbē detektīvu sērija par Hariju Holu tika iesākta ar piekto, nevis pirmo grāmatu.

Esmu diezgan bailīgs cilvēks. Bailes saistās ar neizsakāmi plašo iedomu pasauli, es visu diezgan spilgti un patiesi iedomājos. Nereti man rodas problēma, es jaucu grāmatas ar filmām, jo vienkārši grāmatas lasīto redzu savā galvā, kā filmu.  Bet, lai nu paliek.

Savā Twitter kontā jau minēju, ka iespējams šo grāmatu iesāku pavisam nepareizā laikā, tad, kad mans emocionālais stāvoklis ir uz -10. Bet, neskatoties uz to, izlasot 3/4 grāmatas es iekšēji, sajūsmā spiedzu par sižetu, bezrakstura dzērāju varoni un ļauno noziedznieku. Pabeidzot pēdējo ceturtdaļu, neliekuļošu, es vīlos. Tiešām vīlos. Bet, par visu pēc kārtas. (Kopumā grāmata man patika! :) )

Turpināt lasīt