“Divpadsmit” by Džastins Kronins

divpadsmitRomāns, kuru gaidīju ar vislielāko nepacietību, kuru iegādājos sev kā dāvanu dzimšanas dienā un, kuru pabeidzu lasīt pirms nepilnas stundas. Trešā daļa vēl nav uzrakstīta, bet, es jau to gaidu. Lai gan, droši vien nepārkāpšu sevi un to neizlasīšu angļu valodā. Bet, to manīsim. Lai kā arī būtu, ar jautājumiem par šo romānu biju nokaitinājusi gandrīz visus grāmatu blogerus un pat iespējams kādu no “Zvaigznes” darbiniekiem, lai gan ļoti ceru, ka nē. :) Un, tātad.

Joprojām ir tāla nākotne. Ir pagājuši gandrīz simts gadi, kopš vīruss sācis savu uzvaras gājienu pa pasauli. Pats grāmatas sākums mazliet mulsina, tiek parādīti notikumi, kuri risinājās tad, kad tikko pasauli sāka iekarot vampīriskā rase. Ļaujot lasītājam izdzīvot visu no jauna. Ir daudz jaunu varoņu, dažus no tiem autors nogalina gandrīz nākamajā lapaspusē, dažiem ļauj dzīvot ilgāk. Dažus viņš atdzīvina. Sākums mulsina ar to, ka nav saprotams, ko ar mūsu prātu vēlās izdarīt autors. Vai viņš vēlās, lai iemīļojam jaunos varoņus un aizmirstam par vecajiem, vai arī vienkārši spēlējas.

Turpināt lasīt

Advertisements