“Divpadsmit” by Džastins Kronins

divpadsmitRomāns, kuru gaidīju ar vislielāko nepacietību, kuru iegādājos sev kā dāvanu dzimšanas dienā un, kuru pabeidzu lasīt pirms nepilnas stundas. Trešā daļa vēl nav uzrakstīta, bet, es jau to gaidu. Lai gan, droši vien nepārkāpšu sevi un to neizlasīšu angļu valodā. Bet, to manīsim. Lai kā arī būtu, ar jautājumiem par šo romānu biju nokaitinājusi gandrīz visus grāmatu blogerus un pat iespējams kādu no “Zvaigznes” darbiniekiem, lai gan ļoti ceru, ka nē. :) Un, tātad.

Joprojām ir tāla nākotne. Ir pagājuši gandrīz simts gadi, kopš vīruss sācis savu uzvaras gājienu pa pasauli. Pats grāmatas sākums mazliet mulsina, tiek parādīti notikumi, kuri risinājās tad, kad tikko pasauli sāka iekarot vampīriskā rase. Ļaujot lasītājam izdzīvot visu no jauna. Ir daudz jaunu varoņu, dažus no tiem autors nogalina gandrīz nākamajā lapaspusē, dažiem ļauj dzīvot ilgāk. Dažus viņš atdzīvina. Sākums mulsina ar to, ka nav saprotams, ko ar mūsu prātu vēlās izdarīt autors. Vai viņš vēlās, lai iemīļojam jaunos varoņus un aizmirstam par vecajiem, vai arī vienkārši spēlējas.

Turpināt lasīt

Advertisements

Džastins Kronins – “Pāreja”

pārejaInternetā mītoša persona Sisyphus, pirms kāda laika jautāja, kad es beidzot sākšu lasīt. Jāsaka gan tā – ka lasu es jebkurā brīvā mirklī darbā, izmantoju ikvienu izdevību. Un tā, kā pateicoties kādam jaukam cilvēkam, kurš nelasa manu blogu, bet sarakstās ar mani caur e-pastu es savā īpašumā ieguvu grāmatu, par kuru vienaldzīgu cilvēku nav. Un ar laiku, arī es biju Pārejas gūstā un, ja godīgi, joprojām esmu.

Šo grāmatu salīdzina ar daudziem bestselleriem, paša autora veikumu salīdzina ar Stīvena Kinga darbiem. Godīgi teikšu, ka šausmu karaļa Kinga grāmatas es neesmu lasījusi un, apzinos, ka nemaz netaisos tās lasīt, bet Džastina Kronina darbus es lasīšu noteikti arī turpmāk. Bet, tagad parunāsim par pašu grāmatu.

Pāreja sastāv no divām daļām. Stāsts sākās ar to, ka tiek aprakstīta +/- esoša tagadne. Amerikas valdību arī šajā grāmatā apsūdz par eksperimentu veikšanu uz cilvēkiem. Šoreiz uz nāvi notiesātos inficē ar kādu vīrusu, kurš tiem dod neaptveramas spējas. Šo daļu lasot  es kaut kā nodomāju, ka autors ir izmantojis vispārpieņemtās klišejas – noziedznieki, vīruss, eksperimenti… Bet tad vienā brīdī Dž.Kronins kļuva necilvēcīgs, gluži kā paša radītie briesmoņi, kuri radās eksperimenta rezultātā. Viņš stāstā iepina neaizsargātu meiteni, kura vispār nešķita īpaša. Pietam, lai ievītu šo personāžu tekstā autors rakstiski nogalināja veselu mūķeņu klosteri.

Turpināt lasīt