“Latte faktors” by Deivids Bahs & Džons Deivids Manns 

Grāmatu “Latte faktors. Kāpēc nav jābūt bagātam, lai dzīvotu bagāti” iegādājos mirkļa vadīta izdevniecības Zvaigzne e-grāmatu atlaižu laikā. Kopumā grāmata man lika mazliet vilties sevī.

Tā sevī ietver nevērīgi uzrakstītu stāstu par meiteni, kas strādā izdevniecībā, katru rītu pērk sev Latte vietējā kafejnīcā. Viņa gluži kā ikviens no mums ir savu ieradumu varā. Kāds gluži tāpat Latte vietā izvēlās cigareti, kāds cits enerģijas dzērienu, vai jebkuru citu lietu, bez kuras nevar iedomāties savu dienu.

Diemžēl lasot sapratu, ka grāmata noteikti ir domāta pamata ASV tirgum, jo gandrīz katrā nodaļā tiek reklamēta šīs valsts pensiju sistēma un tas, cik svarīgi ieguldīt jau tagad savās vecumdienās. Nu aptuveni tas būtu tas pats, ja katrā žurnāla lapaspusē tu lasītu par pensijas trešo līmeni un to, cik svarīgi no katras algas tajā ieskaitīt 10% savu ienākumu. Jā, protams, par nākotni ir nepieciešams domāt un es atbalstu ieguldījumus savā nākotnē, bet Zojas stāsts ir tik lipīgs un nevērīgi uzrakstīts, ka šķiet, kāds cenšas uz ātro (pietam nemākulīgi) paskaidrot reklāmas lapiņā ietverto informāciju. Un minētie padomi par ieguldījumiem pensiju sistēmā, nu it nemaz neder dzīvojot Latvijā.

Atcerēsimies, ka ASV lielākajā daļā štatu nodokļi tiek maksāti pēc tam. Līdz ar to, situācija, kad vari lūgt darba devēju pārskaitīt noteiktu algas daļu uz pensijas fondu un samaksāt nodokļus par algu, tikai tai daļai, kuru saņem pēc iemaksas pensiju fondā – pie mums īsti nestrādās. Iemaksas vari veikt tikai no algas, kurai noņemti nodokļi, rēķinoties ar to, ka nepieciešams ar atlikušo daļu operēt mēneša ietvaros.

Autors stāsta par vispārzināmiem faktiem, par kuriem ikviens bez maksas ir jau noklausījies lekciju YouTube, izlasījis kādā no glancētajiem žurnāliem vai noklausījies kā lekciju no kāda finansiāli gudrāka un veiksmīgāka cilvēka. Jo jautājums “Kā ietaupīt!?” ir gājis cauri gadsimtiem un nav skaris tikai turīgo ģimeņu atvases.

Viens no faktiem: nedaudz maini paradumus (atsakies no kaut kā), tad naudu, kas paliek pāri atdod paradu/kredītu segšanai un hops, esi visu atmaksājis un vari dzīvot cepuri kuldams.

Otrs: ir jāseko saviem sapņiem, jādara lietas, kas iedvesmo.

Protams, nevar izgudrot divriteni divas reizes, bet kopumā laikam mani grāmata kaitināja tieši šīs ASV pensiju sistēmas dēļ, nevis vispārzināmu faktu atkārtošanai.

Saka taču – atkārtošana, zināšanu māte.

Kopumā grāmata ir viegli lasāma un saprotama ik vienam, kurš interesējās par iespējām sakārtot savas finanses. Tā dos nelielu iedrošinājumu mainīt savus paradumus sevis, savas nākotnes labā. Palīdzēs saprast vai drīzāk atskārsts lietas, kuras vajadzētu mainīt, kā arī atrast mērķi, kuram koncentrēties.

Dažas lietas es paņemšu arī priekš sevis. Un ne tikai paņemšu, bet centīšos arī pielietot!

“Ja Tu nezini, kurp dodies, tad var gadīties, ka Tev nepatiks, kur nonāksi.”

“Nekad nav par vēlu sākt izdzīvot savus sapņus. Vienīgais, kas tam nepieciešams, – lēmums to darīt.”

Bilde no personīgā arhīva.

P.S. – Ja pielietotās lietas pozitīvi mainīs manu ikdienu, noteikti padalīšos.

Hipijs by Paulu Koelju

screenshot_20190107-001130_1Īpaša grāmata satiek savu lasītāju īstajā brīdī. Tā, lakoniski var aprakstīt manu tikšanos ar šo grāmatu, pateicoties apgādam “Jānis Roze”.
Kad manās rokās nonāca minētā grāmata, es vēl nezināju kurp tā mani aizvedīs. Kā arī man nebija it ne mazākās nojautas, ka šī, mūsu tikšanās būs tik jauka un gaidīta (un vajadzīga).

Vēlos uzreiz nomierināt tos cilvēkus, kas rauc degunu vien tad, kad tiek runāts par Paulu Koelju darbiem. Šī grāmata ir atšķirīga. Sarakstīta daļēji kā autobiogrāfija, kuru lasot var nedaudz ielūkoties rakstnieka dzīves gaitās. Tajā brīdī, kad viņš, gluži tāpat kā daļa citu tā laika jauniešu, bija izvēlējies spēlēt Hipija lomu. Būt “puķu bērnam” un censties atrast sevi.

Turpināt lasīt