“Erebos” by Urzula Poznanski

Fotor1219233913Ko darītu Tu, ja Tavās rokās nonāktu kaut kas īpašs!? Ar to nedrīkst dalīties, nedrīkst par to stāstīt, nedrīkst to pavairot un nevienām rādīt… Kā Tu rīkotos? Tu paturētu noslēpumu, klusi priecātos par savu ieguvumu un izbaudītu lielo noslēpumu viens pats? Bet, ja tā padomā, ja tas ir noslēpums, par to zini tikai Tu, tad tas nemaz nav noslēpums, jo nolsēpums parasti ir kas tāds, par ko visi nojauš, bet tie visi nezina, kas tas ir, par ko viņi nojauš… Sarežģīti, vai ne!?

Bet, pavisam vienkārša un tai pat laikā mazliet sarežģīta ir Urzulas Poznanski grāmata. Tā ir tikpat noslepumaina, kā tās vāks. Varētu šeit piebilst – kā iekšā, ta ārā!
Grāmata lasās vienkārši, plūstoši, katrs vārds ir tik ļoti veiksmīgi piemeklēts, ka šķiet, Tu nevis lasi, bet redzi visu uz ekrāna. Un tas nekas, ka grāmata ir drukāta melniem burtiem uz baltā, visu Tu tāpat redzi krāsainu.

Turpināt lasīt

Advertisements

Klejotāja by Stefanija Meiere

klejotāja

Par pašu grāmatu biju dzirdējusi un, nedaudz zināju arī par sižetu. Vienīgais, ko ļāvu stāstīt par šo grāmatu citiem, bija tas, ka grāmata stāsta par citplanētiešu dzīvi uz Zemes. Pēc šo vārdu izskaņas, es bāzu rādītājpirkstus ausīs un dungoju “La-La-La”, lai tikai nezinātu to, par ko grāmata vēl stāsta.

Grāmatu lasīju e-formatā, lai gan Latvijas mājās man uz rakstāmgalda noput arī iespiestais grāmatas eksemplārs. Diemžēl uz doto mirkli šī grāmata ir vienīgais S.Meieres darbs, kuru esmu lasījusi latviski un, ja godīgi, man patika. Iztulkota grāmata ir lieliski, vienīgi nedaudz traucēja tas, ka ik pa laikam tekstā parādījās kaut kādi sarunvalodas vārdi, kurus grāmatās redzēt vispār nav vēlams. Tas uzreiz kaut kā bojā priekšstatu gan par darbu, gan par tulkotāju, kurš darbu ir nesis latviešu valodā. Viens no šādiem vārdiem, kurš aizvien biežāk parādās ir vārds “Šamie”. Vai tiešam tas ir jālieto? Bet, nu labi, manas domas, lai paliek pie manis, iespējams citiem tas viss iet pie sirds…
Turpināt lasīt

2009. gada mīļākā grāmata Julie & Julia

Dzuli-un-Dzulija_f14012Grāmatas ir kaut kas brīnumains, tās aizrauj, ierauj savos burvestības tīklos, ļauj brīdi padzīvot svešu dzīvi un iejusties svešā ādā. Lasītmīļus grāmatas neatstāj vienaldzīgus, tas ir kā fetišs, kā rituāls vai dzīves aksesuārs.

Pirms krīzes šķita, kā bibliotēka līdzinās muzejam, cilvēki retu reizi to apmeklē, kā uz svētkiem. Protams studenti tur ir patstāvīgi apmeklētāji, bet… Neiet runa tikai par studentiem. Iet runa par lasītājiem vispār. Bet arī bibliotēkām tagad ir cēlusies piekrišana… Mūsdienās visbiežāk cilvēki lasa rakstus internetā, stāsti, ziņas, blogi…
Turpināt lasīt