“Laimes projekts” by Grēthena Rūbina

300x0_coverIr tādas grāmatas, kuras rokās nonāk nejauši. Šī bija tieši šāda grāmata. Tā atnāca it kā mazliet par vēlu, bet tai pašā laikā – ļoti laicīgi.
Todien, dienu pirms lidmašīnas un tieši vienu dienu pēc kāzām es netīšām iemaldījos grāatvu veikalā. Bez jebkādas domas kaut ko pirkt es tajā ienācu, pagrizos un, pašā tālakājā stūrī uz mani skatījās viņa, grāmata, par kuru es neko nezinu, bet man to vajag, jo vāks uzrunāja jau no pirmā skata. Un, izlasot īso grāmatas aprakstu uz vāka, es pagriezos uz kases pusi un devos maksāt. Neesmu nožēlojusi šo pirkumu. Bet, tagad par pašu grāmatu.

Grēthena ir preceta sieviete un divu bērnu mamma, no lielākās cilvēces skatupunkta, vajadzētu domāt, ka šai sievietei ir jabūt bezgala laimīgai. Viņa arī ir, tikai jāatcerās, ka laimei parasti nav robežas, līdz ar to, pat laimīgs cilvēks spēj kļūt vēl laimīgāks. Vien jāatrod pareizā pieeja. Un viņa sāka meklēt.

Turpināt lasīt

Advertisements

Sniegavīrs by Jū Nesbē

300x0_coverMan ir ļoti dīvainas attiecības ar detektīviem. Nesaprotamu iemeslu dēļ, detektīvu sērijas es lasu kaut kādā nepareizā secibā. Tā arī šoreiz, Jū Nesbē detektīvu sērija par Hariju Holu tika iesākta ar piekto, nevis pirmo grāmatu.

Esmu diezgan bailīgs cilvēks. Bailes saistās ar neizsakāmi plašo iedomu pasauli, es visu diezgan spilgti un patiesi iedomājos. Nereti man rodas problēma, es jaucu grāmatas ar filmām, jo vienkārši grāmatas lasīto redzu savā galvā, kā filmu.  Bet, lai nu paliek.

Savā Twitter kontā jau minēju, ka iespējams šo grāmatu iesāku pavisam nepareizā laikā, tad, kad mans emocionālais stāvoklis ir uz -10. Bet, neskatoties uz to, izlasot 3/4 grāmatas es iekšēji, sajūsmā spiedzu par sižetu, bezrakstura dzērāju varoni un ļauno noziedznieku. Pabeidzot pēdējo ceturtdaļu, neliekuļošu, es vīlos. Tiešām vīlos. Bet, par visu pēc kārtas. (Kopumā grāmata man patika! :) )

Turpināt lasīt

“Mēnesis pie Jūras” by Dace Judina.

300x0_coverTeikšu godīgi, agrāk man bija iebildimu pret Latviešu autoriem. Šķita, ka mūsējie spēj radīt tikai atgremojumus un, nekādu lielo mākslu radīt grāmatas lapaspusēs nespēj. Ziniet, lasot Daces Judinas romānu es savus steriotipus lauzu un, atklāju, ka arī mūsu pašu rakstnieki ir lieliski.

Nezināmu spēku vadīta es iegādājos tieši šo grāmatu. Varbūt uzrunāja noformējums, varbūt tas, ka man pietrūkst pastaigu gar jūru, vai arī abi aspekti kopumā. Lai vai kā, šī grāmata nonāca pie manis. Uzreiz sapratu, ka esmu sākusi no nepareizā gala, jo ir vēl trīs romāni par “Annu Elizabeti Bergu”, šīs grāmatas galveno varoni. Bet, es tomēr nolēmu riskēt, cerot, ka īpaši saistītas grāmatas nebūs, tie tomēr ir detektīvromāni, nevis rakstisks seriāls. Tā arī bija.

Turpināt lasīt

“Divpadsmit” by Džastins Kronins

divpadsmitRomāns, kuru gaidīju ar vislielāko nepacietību, kuru iegādājos sev kā dāvanu dzimšanas dienā un, kuru pabeidzu lasīt pirms nepilnas stundas. Trešā daļa vēl nav uzrakstīta, bet, es jau to gaidu. Lai gan, droši vien nepārkāpšu sevi un to neizlasīšu angļu valodā. Bet, to manīsim. Lai kā arī būtu, ar jautājumiem par šo romānu biju nokaitinājusi gandrīz visus grāmatu blogerus un pat iespējams kādu no “Zvaigznes” darbiniekiem, lai gan ļoti ceru, ka nē. :) Un, tātad.

Joprojām ir tāla nākotne. Ir pagājuši gandrīz simts gadi, kopš vīruss sācis savu uzvaras gājienu pa pasauli. Pats grāmatas sākums mazliet mulsina, tiek parādīti notikumi, kuri risinājās tad, kad tikko pasauli sāka iekarot vampīriskā rase. Ļaujot lasītājam izdzīvot visu no jauna. Ir daudz jaunu varoņu, dažus no tiem autors nogalina gandrīz nākamajā lapaspusē, dažiem ļauj dzīvot ilgāk. Dažus viņš atdzīvina. Sākums mulsina ar to, ka nav saprotams, ko ar mūsu prātu vēlās izdarīt autors. Vai viņš vēlās, lai iemīļojam jaunos varoņus un aizmirstam par vecajiem, vai arī vienkārši spēlējas.

Turpināt lasīt

Grāmata: “Purpura karaļa galmā”…

978-9934-0-3024-6Pateicoties ļoti jaukai blogerei –  Tējtasītei, tiku pie sava “Purpura karaļa galmā” eksemplāra. Teikšu kā ir, pašā sākumā, kad šī grāmata iznāca, biju nolēmusi to nelasīt. Tikai ar laiku kaut kas mainījās manī, kļuvu piekļāvīgāka un sāku sev pielaist tautiešu veikumus. Respektīvi, sāku lasīt pašmāju autoru darbus. Un ziniet, es neteiktu, ka nožēloju. Bet, tagad par pašu grāmatu…

Grāmatu sarakstījis ļoti ineteresants kolektīvs. Pietam ar vienu no autorēm esam pazīstamas. Katram no autoriem ir savs stils, virziens un skatījums. No visiem 16 stāstiem, man ir divi vismīļākie, bet par visu pēc kārtas.

Turpināt lasīt

“Mirušie nepiedod” by Ieva Melgalve

Fotor0112133945Latviešu fantāzijas darbs, kuru iesāku lasīt ar skeptisku noskaņojumu. Vidū tas mani aizrāva, bet beigās vienkārši nogalināja manī, ticību labajam. Ne tikai labām, laimīgām beigām, bet arī vispār, ka pastāv kas labs.

Runājot par sižetu, viss pārāk samudžināts, vietām šķiet pat līdz galam neapstrādāts. Autore šķiet grāmatu rakstot nav spējusi atšķirt laiku starp pagatni, tagad un nākotni. Man kā lasitājai bija grūti saprast to, kurā gadsimtā vispār notiek darbība. Pieslēdzot loģiku un to, ka tiek aprakstīts laiks, kad maģija ņem virsroku tā ir pagatne. Iepriekšējie gadsimti. Kad pasale tikko attīstās. Pat neskatoties uz to, ka stāsts ir par iedomu pasauli, lasītājam ir jāsaprot, kas tas ir par laiku, kad notiek notikumi.

Turpināt lasīt

Klejotāja by Stefanija Meiere

klejotāja

Par pašu grāmatu biju dzirdējusi un, nedaudz zināju arī par sižetu. Vienīgais, ko ļāvu stāstīt par šo grāmatu citiem, bija tas, ka grāmata stāsta par citplanētiešu dzīvi uz Zemes. Pēc šo vārdu izskaņas, es bāzu rādītājpirkstus ausīs un dungoju “La-La-La”, lai tikai nezinātu to, par ko grāmata vēl stāsta.

Grāmatu lasīju e-formatā, lai gan Latvijas mājās man uz rakstāmgalda noput arī iespiestais grāmatas eksemplārs. Diemžēl uz doto mirkli šī grāmata ir vienīgais S.Meieres darbs, kuru esmu lasījusi latviski un, ja godīgi, man patika. Iztulkota grāmata ir lieliski, vienīgi nedaudz traucēja tas, ka ik pa laikam tekstā parādījās kaut kādi sarunvalodas vārdi, kurus grāmatās redzēt vispār nav vēlams. Tas uzreiz kaut kā bojā priekšstatu gan par darbu, gan par tulkotāju, kurš darbu ir nesis latviešu valodā. Viens no šādiem vārdiem, kurš aizvien biežāk parādās ir vārds “Šamie”. Vai tiešam tas ir jālieto? Bet, nu labi, manas domas, lai paliek pie manis, iespējams citiem tas viss iet pie sirds…
Turpināt lasīt

„Laba gultā” by Dženifera Vainere

Tie, kurus nekad nav mocījis liekais svars, nekad nesapratīs cilvēkus, kuriem tāds ir. Un, es nerunāju par tiem diviem, trim kilogramiem, kuru dēļ nav iespējams labi izskatīties bikini. Runāju par tiem liekajiem kilogramiem, kuru ir vairāk kā 20, 30 vai 40. Katru reizi, kad klausos cilvēku sarunas, kuriem nav liekais svars, vienmēr dzirdu šādas replikas – „tai tur tauki veļas pāri biksēm, bet viņa ir iespiedusies šaurā krekliņā, kurš apspīlē to visu.” Cilvēki, kuri nēsā S, L, M izmērus, nekad nesapratīs tos, kuri nēsā XXL. Ir grūti uzvilkt kreklu un ieraudzīt, kā esi kā klavieres, kurām pārvilkts pāri pārvalks. Izskaties masīvāks, nekā vēlies būt. Un, tad cilvēks pieņem lēmumu, iegādāties mazliet šaurāku krekliņu.

Protams kāds bļaus – taču aizej uz zāli, pasēdi uz diētas. Ja vien viss būtu tik viegli! Ir arī iedzimtība, problēmas ar hormoniem un dažādas citādas slimības, kuras neļauj cilvēkam būt 50 kg smagam un atbilst „normām”!

Šo grāmatu esi ieteiktu viesiem tiem, kuri zina, kā tas ir – ieiet veikalā un saprast, kā tieši šis veikals nepiedāvā jebkādas drēbes Tavā izmērā, jo pēdējais izmērs, kuru var šeit iegādāties ir M. Kā arī tiem, kuri zina, ka badošanās, diētas un tievēšanai domātās tabletes nedod vēlamo efektu, vai arī vispār nedod nekādu efektu.
Turpināt lasīt

Sūzena Kolinsa “Spēle ar Uguni”…

Turpinu lasīt grāmatas no triloģijas – “Bada spēles”. Arī šo grāmatu vairāk vai mazāk izlasīju dienas laikā. Filma savukārt iznāks tikai 2013. gada 22. novembrī. Tā, kā tiem, kuri nav paspējuši izlasīt otro šīs triloģijas grāmatu, ir krietns laiks to paspēt izdarīt pirms pirmizrādes.

Runājot par pašu grāmatu: Sižets ir palicis nemainīgs. Neskatoties uz to, kā Pīta un Katnisa ir uzvarējuši septiņdesmit ceturtajās “Bada spēlēs”, viņi joprojām nav pasargāti. Prezidents Snovs uzskata abus par apdraudējumu pastāvošai iekārtai. Un, viņš uzsāk cīņu pret abiem divpadsmitā apgabala pārstāvjiem. Abiem atkal ir jāiziet cīņas arēnā, bet šoreiz ar citiem, iepriekšējo “Bada spēļu” uzvarētājiem. Protams, par to nav sajūsmā nedz Katnisa, nedz arī viņas fani. Bet, neko vairs nevar padarīt, spēļu noteikumi ir tādi, kādi tie ir un, gribot, negribot ir jāpakļaujas.

Apgabalos vienā pēc otra notiek nemieri. Miera sargi aizvien vairāk un vairāk apspiež apgabalos dzīvojošos, viņu izmantotie līdzekļi un noteikumi paliek aizvien nežēlīgāki. Skaidri var nojaust, ka prezidents Snovs jūt, ka zeme zem viņa kājām ļogās. Kapitolieši savukārt joprojām uzskata, kā Panema ir visjaukākā vieta pasaulē un, tas, kā tiek dzīvots citos apgabalos ir brīnišķīgi un, tieši tā, kā tam jābūt.

 

Turpināt lasīt

Sūzena Kolinsa „Bada spēles” gāmata un filma.

Laikā, kad es aktīvi rakstīju portālā ORB.lv, šad tad Zvaigznes grāmatnīca rīkoja konkursus. Kur bija iespējams iegūt savā īpašumā kādu labu grāmatu. Sen jau tas bija, kad iekļuvu to laimīgo sarakstā, kuri dabūja savā īpašumā šo grāmatu. Tā nu ir sanācis, kā tieši šī grāmata pie manis nenonāca.
Tādēļ neilgi pirms filmas pirmizrādes es izdomāju, ka vēlos šo grāmatu izlasīt. Tā, kā savu eksemplāru atgūt man neizdevās, bija jādodas uz bibliotēku.
Grāmata tika izlasīta divos piegājienos.Pirmajā vakarā 1/3 no grāmatas tika pievarēta. Āķis bija lūpā un otrajā vakarā es jau izlasīju atlikušās 2/3. :)
Teikšu tā, mani mazliet samulsināja valoda kura tika lietota tulkojumā. Diezgan daudz bija iekļauti sarunvalodas vārdi un, man kā grāmatu baudītājai, bija pagrūti nelasīt literāru valodu. Piemēram vārds „šamais”, man pat ir grūti iedomāties, kā šo vārdu iztulkot angļu valodā, lai tiešām varētu būt drošam, kā ir jālieto tieši šādā kontekstā.

 

Turpināt lasīt