Pieaugšana by Kellija Viljamsa Brauna

pieaugsanaŠo grāmatu biju iegādājusies jau sen, bet tās lasīšanu biju atlikusi uz “kaut kad, kad būs laiks”. Šķiet, ka laiks tai pienāca tieši tad, kad man bija nepieciešams sakarīgs padoms dzīvē. Parasti mums ir nepieciešams nevis reāls padoms, bet gan apstiprinājums mūsu domām, plānotajai rīcībai vai izvēlei, kuru plānojam pieņem.

Autore nav izdomājusi divriteni no jauna. Viss grāmatā iekļautais ir zināms ikvienam, kurš izmanto savas smadzenes domāšanai un spriešanai. Pēc grāmatas izlasīšanas neviens nekļūs par pieaugušu cilvēku, no lasīšanas vien. Bet, autore ļoti interesanti apraksta ikdienas situācijas un dzīves nianses, ar kurām sastopas ikviens, kurš sāk patstāvīgu, neatkarīgu dzīvi. Kā arī atgādina, kā noteiktās dzīves situācijās uzvedās pieauguši cilvēki.

Turpināt lasīt

Jū Nesbē – “Sikspārnis”

300x0_coverEs melotu, ja teiktu, ka neesmu mazliet iemīlējusies Harijā Holijā*. Un tiešām, kā minēju Twitter kontā, uz doto brīdi viņš ir vienīgais vīrietis, kura dēļ neguļu naktīs (smaidu). Labi, mēdzu negulēt arī sava pelēkā runča dēļ, kuram pirms gulētiešanas aizmirstu atņemt mantiņas. Bet, tas jau ir cits stāsts.

Īstenībā, es nemaz nezināju, ka man var patikt detektīvi, bet, Dace Judina mani uzsēdināja uz to āķa, bet savukārt Jū Nesbē mani iemācīja detektīvus iemīlēt ar sirdi un dvēseli.

Kaut kā sagadījies ir tā, ka detektīvu sērijas es sāku lasīt no vidus , nevis no pirmās grāmatas. Un tas ar mani notiek jau otro reizi, bet, es nesūdzos.

Un, es nekad nebiju domājusi, ka detektīvs mani aizraus tā, ka izlaidīšu iespēju klausīties mūziku un gulēt lidmašīnā un autobusā, bet, tieši šī grāmata paņēma un mani aizrāva tieši tik daudz. Pietam, es pamanījos pat savākt daudzus vērtīgus citātus.
Turpināt lasīt

Brida by Paulu Koelju…

1476557_ORIGINAL_1278666815.jpgNeskatoties uz to, ka es maz rakstu blogā (pēdējā laikā), aizkadrā bez darba, mēdzu arī lasīt.
Es melotu, ja teiktu, ka Paulu Koelju nav mans mīļākais autors. Ir! Un tas tā pastāv jau gadiem.

Brida ir jauna Īru meitene, kura meklē iespēju attīstīt savas spējas. Spēks, kas tai piemīt ir bijis kopā ar viņas dvēseli jau sen, inkarnāciju aiz inkarnācijas, tas ir pavadījis meitenes dvēseli. Kaut kur meitene uzzina par Burvi, kurš dzīvo mežā. Un protams viņa dodas turp, lai burvi uzmeklētu. Burvis, nedaudz savtīgu nolūku aicināts uzņemas apmācīt Bridu, bet, diemžēl, meitene izturējusi pārbaudījumu nolemj meklēt citu skolotāju.

Turpināt lasīt

“Laimes projekts” by Grēthena Rūbina

300x0_coverIr tādas grāmatas, kuras rokās nonāk nejauši. Šī bija tieši šāda grāmata. Tā atnāca it kā mazliet par vēlu, bet tai pašā laikā – ļoti laicīgi.
Todien, dienu pirms lidmašīnas un tieši vienu dienu pēc kāzām es netīšām iemaldījos grāatvu veikalā. Bez jebkādas domas kaut ko pirkt es tajā ienācu, pagrizos un, pašā tālakājā stūrī uz mani skatījās viņa, grāmata, par kuru es neko nezinu, bet man to vajag, jo vāks uzrunāja jau no pirmā skata. Un, izlasot īso grāmatas aprakstu uz vāka, es pagriezos uz kases pusi un devos maksāt. Neesmu nožēlojusi šo pirkumu. Bet, tagad par pašu grāmatu.

Grēthena ir preceta sieviete un divu bērnu mamma, no lielākās cilvēces skatupunkta, vajadzētu domāt, ka šai sievietei ir jabūt bezgala laimīgai. Viņa arī ir, tikai jāatcerās, ka laimei parasti nav robežas, līdz ar to, pat laimīgs cilvēks spēj kļūt vēl laimīgāks. Vien jāatrod pareizā pieeja. Un viņa sāka meklēt.

Turpināt lasīt

“Mis Peregrīnes nams brīnumbērniem” by Rensoms Rigss

300x0_coverMan patīk grāmatas, kuras ir pilnas ar izdomātām lietām. Šī grāmata jau ilgāku laiku bija manā lasāmo grāmatu sarakstā. Un, tas bija tikai un vienīgi laika jautājums, kad es tikšu pie tās lasīšanas. Šī grāmata man mazliet atgādināja Nārnijas Hroniku grāmtas. Nē, pats stāsts nav līdzīgs, vienkārši gribējas bērnišķīgi ticēt, ka Rensoms šo stāstu ir nevis izdomājis, bet to viņam ir “pačukstējuši” šie brīnumainie bērni. (Stāsta, ka C.S.Lewis savas Nārnijas hronikas ir saņēmis tādos kā sapņos ar turpinājumiem un, viņš esot ticējis, ka tiešām kaut kur pastāv šī Nārnija.)

Ir interesanti lasīt grāmatu, kura ļauj lasītājam atcerēties, ka arī visparastākie cilvēki mēdz būt īpaši. Ar Tevi var notikt brīnišķīgas lietas, vien atliekt ticēt brīnumiem.

Turpināt lasīt

Sniegavīrs by Jū Nesbē

300x0_coverMan ir ļoti dīvainas attiecības ar detektīviem. Nesaprotamu iemeslu dēļ, detektīvu sērijas es lasu kaut kādā nepareizā secibā. Tā arī šoreiz, Jū Nesbē detektīvu sērija par Hariju Holu tika iesākta ar piekto, nevis pirmo grāmatu.

Esmu diezgan bailīgs cilvēks. Bailes saistās ar neizsakāmi plašo iedomu pasauli, es visu diezgan spilgti un patiesi iedomājos. Nereti man rodas problēma, es jaucu grāmatas ar filmām, jo vienkārši grāmatas lasīto redzu savā galvā, kā filmu.  Bet, lai nu paliek.

Savā Twitter kontā jau minēju, ka iespējams šo grāmatu iesāku pavisam nepareizā laikā, tad, kad mans emocionālais stāvoklis ir uz -10. Bet, neskatoties uz to, izlasot 3/4 grāmatas es iekšēji, sajūsmā spiedzu par sižetu, bezrakstura dzērāju varoni un ļauno noziedznieku. Pabeidzot pēdējo ceturtdaļu, neliekuļošu, es vīlos. Tiešām vīlos. Bet, par visu pēc kārtas. (Kopumā grāmata man patika! :) )

Turpināt lasīt

“Mēnesis pie Jūras” by Dace Judina.

300x0_coverTeikšu godīgi, agrāk man bija iebildimu pret Latviešu autoriem. Šķita, ka mūsējie spēj radīt tikai atgremojumus un, nekādu lielo mākslu radīt grāmatas lapaspusēs nespēj. Ziniet, lasot Daces Judinas romānu es savus steriotipus lauzu un, atklāju, ka arī mūsu pašu rakstnieki ir lieliski.

Nezināmu spēku vadīta es iegādājos tieši šo grāmatu. Varbūt uzrunāja noformējums, varbūt tas, ka man pietrūkst pastaigu gar jūru, vai arī abi aspekti kopumā. Lai vai kā, šī grāmata nonāca pie manis. Uzreiz sapratu, ka esmu sākusi no nepareizā gala, jo ir vēl trīs romāni par “Annu Elizabeti Bergu”, šīs grāmatas galveno varoni. Bet, es tomēr nolēmu riskēt, cerot, ka īpaši saistītas grāmatas nebūs, tie tomēr ir detektīvromāni, nevis rakstisks seriāls. Tā arī bija.

Turpināt lasīt

“Divpadsmit” by Džastins Kronins

divpadsmitRomāns, kuru gaidīju ar vislielāko nepacietību, kuru iegādājos sev kā dāvanu dzimšanas dienā un, kuru pabeidzu lasīt pirms nepilnas stundas. Trešā daļa vēl nav uzrakstīta, bet, es jau to gaidu. Lai gan, droši vien nepārkāpšu sevi un to neizlasīšu angļu valodā. Bet, to manīsim. Lai kā arī būtu, ar jautājumiem par šo romānu biju nokaitinājusi gandrīz visus grāmatu blogerus un pat iespējams kādu no “Zvaigznes” darbiniekiem, lai gan ļoti ceru, ka nē. :) Un, tātad.

Joprojām ir tāla nākotne. Ir pagājuši gandrīz simts gadi, kopš vīruss sācis savu uzvaras gājienu pa pasauli. Pats grāmatas sākums mazliet mulsina, tiek parādīti notikumi, kuri risinājās tad, kad tikko pasauli sāka iekarot vampīriskā rase. Ļaujot lasītājam izdzīvot visu no jauna. Ir daudz jaunu varoņu, dažus no tiem autors nogalina gandrīz nākamajā lapaspusē, dažiem ļauj dzīvot ilgāk. Dažus viņš atdzīvina. Sākums mulsina ar to, ka nav saprotams, ko ar mūsu prātu vēlās izdarīt autors. Vai viņš vēlās, lai iemīļojam jaunos varoņus un aizmirstam par vecajiem, vai arī vienkārši spēlējas.

Turpināt lasīt

Grāmata: “Purpura karaļa galmā”…

978-9934-0-3024-6Pateicoties ļoti jaukai blogerei –  Tējtasītei, tiku pie sava “Purpura karaļa galmā” eksemplāra. Teikšu kā ir, pašā sākumā, kad šī grāmata iznāca, biju nolēmusi to nelasīt. Tikai ar laiku kaut kas mainījās manī, kļuvu piekļāvīgāka un sāku sev pielaist tautiešu veikumus. Respektīvi, sāku lasīt pašmāju autoru darbus. Un ziniet, es neteiktu, ka nožēloju. Bet, tagad par pašu grāmatu…

Grāmatu sarakstījis ļoti ineteresants kolektīvs. Pietam ar vienu no autorēm esam pazīstamas. Katram no autoriem ir savs stils, virziens un skatījums. No visiem 16 stāstiem, man ir divi vismīļākie, bet par visu pēc kārtas.

Turpināt lasīt

“Erebos” by Urzula Poznanski

Fotor1219233913Ko darītu Tu, ja Tavās rokās nonāktu kaut kas īpašs!? Ar to nedrīkst dalīties, nedrīkst par to stāstīt, nedrīkst to pavairot un nevienām rādīt… Kā Tu rīkotos? Tu paturētu noslēpumu, klusi priecātos par savu ieguvumu un izbaudītu lielo noslēpumu viens pats? Bet, ja tā padomā, ja tas ir noslēpums, par to zini tikai Tu, tad tas nemaz nav noslēpums, jo nolsēpums parasti ir kas tāds, par ko visi nojauš, bet tie visi nezina, kas tas ir, par ko viņi nojauš… Sarežģīti, vai ne!?

Bet, pavisam vienkārša un tai pat laikā mazliet sarežģīta ir Urzulas Poznanski grāmata. Tā ir tikpat noslepumaina, kā tās vāks. Varētu šeit piebilst – kā iekšā, ta ārā!
Grāmata lasās vienkārši, plūstoši, katrs vārds ir tik ļoti veiksmīgi piemeklēts, ka šķiet, Tu nevis lasi, bet redzi visu uz ekrāna. Un tas nekas, ka grāmata ir drukāta melniem burtiem uz baltā, visu Tu tāpat redzi krāsainu.

Turpināt lasīt