Kafija… Līdzņemšanai…

mm1Priekšvārds: Gadījumā, ja šeit ir cilvēki, kas sekoja manām gaitām tad, kad vēl dzīvoju Mančestrā, tad iespējams viņiem šis stāsts būs jau zināms. Bet varbūt tas jau ir aizmirsies un tiks uztverts kā pavisam kaut kas jauns un (ceram) intersants. Ceru, ka arī tie, kas šeit iemaldās ik pa laikam spēs izbaudīt. Un, protams, es ceru, ka man nav zudušas iemaņas gardi stāstīt…  Ik pa laikam blogā ienāks šāda veida stāsti, ar nelielu atmiņu piesitienu. Ceru, ka izbaudīsiet. Bet tagad, tagad ķersimies pie lietas… Ieraksti tiks rakstīti, kā skats no trešās personas… 

Kafija… Līdzņemšanai…

Stāsts risinājās kaut kad ap laiku, kad lietus jau bija neatņemama dienas sastāvdaļa un drūmās debesis virs Mančestras nemaz nešķita tik drūmas, jo jebkuram mākonītim ir zelta maliņa. Tāda neredzama, silta un patiesībā bezvērtīga. Iespējams tas bija vasaras beigas, vai rudens vidus, vai varbūt ziema bez sniega, tas īstenībā vairs nav svarīgi.

Turpināt lasīt

Advertisements

Liriski un īsi…

563823b3c3f3b063db0fccea41f15886Tie, kas man seko Twitter un Instagram, būs pamanījuši manu dzīves melanholiju (par melanholiju perfekti -> ŠEIT!), nav jau viss tik slikti manā dzīvē, vnk mūžīgās dvēseles skumjas, jo tuvojas rudens. Bet ir lietas, kuras es nesaprotu. Piemēram to, kāpēc cilvēki, ja sarunā par attiecībām nonāk strupceļā saka kaut ko tādu – vienmēr var nopirkt kaķi, vai suni…
Man vienīgai tas šķiet absurdi? Kuru loģikas likumu vadīti cilvēki ko tādu ierosina? Kaut ko tādu var ierosināt kaut kādam zoofilam, manuprāt! Jo…

Turpināt lasīt