Nebūt perfektam…

Šobrīd mēs dzīvojam laikā, kad savu uzvaru par pasaules kārtību gūst sociālie tīkli. Ik dienu mēs palīdzam citiem pelnīt naudu ar savu sirsniņu zem viņu bildēm, vai īkšķi augšā pie video. Katrs skatījums tiek ieskaitīts un pārvēršas kādā naudas summā, kas iekrīt kādam ietekmelim kabatā. Un vienalga pašmāju, vai ārzemju. Tu jau it kā neko nezaudē, viena sirsniņa vai īkšķis uz augšu un dzīvo tālāk, nemaz neaizdomājoties, ka īstenībā tērē savu laiku šī cilvēka labad. Tās 20 minūtes kuras velti YouTube video noskatīšanai varēja taču arī savādāk izmantot piemēram aplaistot un parunājoties ar augiem. Vai palasot grāmatu, nu kurai Tu vispār neatrodi laiku savā ikdienā, vai arī varēji šo laiku patērēt saviem mīļajiem, pazvanot tiem, kurus nesatiec, apskaujot mājiniekus un no sirds pajautājot kā viņiem iet un, kas viņu uztrauc. Vai gluži vienkārši paņemt ķemmi un izķemmēt savu mājas mīluli, jo arī viņam vajag veltīt nedaudz laika.

Turpināt lasīt

Mazliet #2, par izkāpšanu no komforta zonas…

specialsnowflakeMēs dzīvojam tajā vidē, kas mums ir šķietama pieņemama. Izveidojam pasauli ap sevi tieši tādu, ar kādu ir ērti sadzīvot. Būsim godīgi, viss tas, kas ir mūsu dzīvē ir mūsu apzinātā izvēle.

Vai Tu vienmēr pieņem lēmumus apzināti?

Pirms Tevī rodas pretestība jautājumā par apzināto izvēli, atceries, ka šorīt Tu biji tas, kurš pamodās 30 minūtes vēlāk, nekā vajadzēja, nepaēdi brokastis un izvēlējies domāt, ka visa pasaule ir sazvērējusies pret Tevi. Protams var jau sevi žēlot, bet laiks skrien, tas negaida, kad sāksi dzīvot, tas turpina savu gaitu, gluži tāpat kā Tavas šūnas dalās un noveco. Laiks plūst, viss mainās, bet Tu iznieko dzīvo uzskatot, ka visuma sazvērestības tiek perinātas tikai un vienīgi pret Tevi! Netiek!

Turpināt lasīt

Mazliet #1, par laimi…

be-happyIr pagājusi nedēļa, kopš Spiikiizi koprakstīšanas pasākumā es sarakstīju šo ierakstu. Nebiju publicējusi, jo bija vēlme pārliecināties, ka manas sajūtas nemainīsies. Un ziniet, es joprojām parakstos zem katra sarakstītā vārda. Ameriku es neatklāju, bet domāju, ka ikvienam būs vērtīgi atkārtot to, ko viņš zin. Zin par laimi.

Vai Tu jūties laimīgs? Nu tā pa īstam, no sirds!? Ar visu to, kas Tev ir. Ar tām lietām kuras kā skeleti tiek slēptas Tavā skapī, iedomu vai īstajā, kas atrodas Tavā miteklī.

Vai Tu esi kādreiz aizdomājies, kas Tevi īsti dara laimīgu? Sajūtas, lietas, vietas?

Turpināt lasīt

Māņticība!?

723155(FONAM) Balstoties uz to, ka cilvēki vienmēr ir kaut kam ticējuši un galu galā tieši šīs ticības dēļ mums ir daudz tādu lietu, bez kurām ikdiena nav iedomājama, māņticība nav sliktākais no tā, kam tic cilvēki.
Atzīstos arī es esmu nelielā mērā māņticīga. Ir kaut kādas tabu lietas, kurām es ticu, ievēroju un kaut kā atbalstu. Bet, lielākā daļa gadījumu ir tā, ja nemaz nezini, ko kaut kas citu acīs nozīmē, netici tam, tad tas Tevi neietekmē.

Domāju, ka ikvienam kādreiz ir nācies saskarties ar cilvēkiem, kas ir māņticīgi. Kad kaut ko darot aiz ieraduma, Tev pārtrauc un saka – “Nedari tā, jo…”. Parasti aiz tā “jo” sākās informācija par kaut kādām sekām.

Turpināt lasīt

Cilvēciska saskarsme…

a0dc198a6f728f1a0e93f953f7530429(Noskaņai) Bieži vien mēs tērējam savu laiku un enerģiju – cilvēkiem, kam tas viss īstenībā nemaz nav nepieciešams. Šādos brīžos bez laika un enerģijas tiek patērētas arī mūsu pašcieņas rezerves. Tiklīdz no otra puses Tu neesi atalgots ar uzmanību, Tavā pašcieņas sarakstā ievelkas trekna mīnuszīme, kuru tur ievelc pats un vēlāk, paralēli, graužot sevi no iekšpuse ar nelāgu domu palīdzību, Tu iedragā savu pašvērtējumu.

Un nav svarīgi vai runa iet par attiecībām draugu, ģimene, kolēģu vai paziņu lokā. Cilvēks psiholoģiski ir pieradis saņemt atalgojumu no otra. Un tiklīdz to nesaņem sāk rasties plaisas.

Turpināt lasīt