Kopš brīža, kad beidzot tika atvērtas durvis visās iespējamās kultūras vietās (teātri, koncertzāles utt) un darbā bija saņemta prēmija, nauda tika ieguldīta kultūras pasākumu apmeklēšanā. Jo kad tad, ja ne tagad. Ikviens taču zin to sajūtu, kad kaut ko ļoti gribās, neuzdrošinies, bet pēc tam ļoti stipri nožēlo to, ko varēji, bet tomēr neizdarīji. Tāpēc mana izvēle bija naudu nenoēst, bet pārvērst baudā. Baudā, kuru rada teātris, tā radītā atmosfērā un noskaņās.