“Pilnīgs ku-kū!” by Žils Legardiņje

p_20190121_114902_vhdr_auto (1)Kā teicu lasītmīlošiem kolēģiem grāmatu klubā, dažkārt ir vēlme to ierasto pelēko izkrāsot spilgtās krāsās. Un man tas izdodas ar spilgtu grāmatu vāku palīdzību. Piesaista.

Šī paša autora grāmatu “Rīt es sākšu jaunu dzīvi” izlasīju jau pagājušajā gadā, kad slimoju. Patika plūstoša, viegla valoda, komiskās ikdienas situācijas un cilvēciskums. Arī “Pilnīgs ku-kū!” bija uzrakstīta autoram piemītošajā stilā. Viegli, aizraujoši un ar smaidu.

Dažkārt ir vēlēšanās lasīt kaut ko vieglu, humora pilnu un aizraujošu. Šo grāmatu izlasīju diezgan ātri, jo stāsts tiešām aizrauj. Tas ir tieši TIK cilvēcisks, cik ikviena cilvēka dzīve. Ar saviem kāpumiem, kritumiem un neparedzamiem pagriezieniem. Autors spēj tik prasmīgi savīt varoņu dzīves, ka ir redzams ikviens cilvēks spēlē kādu, noteiktu lomu tajā.

Turpināt lasīt

Advertisements

Sniegavīrs by Jū Nesbē

300x0_coverMan ir ļoti dīvainas attiecības ar detektīviem. Nesaprotamu iemeslu dēļ, detektīvu sērijas es lasu kaut kādā nepareizā secibā. Tā arī šoreiz, Jū Nesbē detektīvu sērija par Hariju Holu tika iesākta ar piekto, nevis pirmo grāmatu.

Esmu diezgan bailīgs cilvēks. Bailes saistās ar neizsakāmi plašo iedomu pasauli, es visu diezgan spilgti un patiesi iedomājos. Nereti man rodas problēma, es jaucu grāmatas ar filmām, jo vienkārši grāmatas lasīto redzu savā galvā, kā filmu.  Bet, lai nu paliek.

Savā Twitter kontā jau minēju, ka iespējams šo grāmatu iesāku pavisam nepareizā laikā, tad, kad mans emocionālais stāvoklis ir uz -10. Bet, neskatoties uz to, izlasot 3/4 grāmatas es iekšēji, sajūsmā spiedzu par sižetu, bezrakstura dzērāju varoni un ļauno noziedznieku. Pabeidzot pēdējo ceturtdaļu, neliekuļošu, es vīlos. Tiešām vīlos. Bet, par visu pēc kārtas. (Kopumā grāmata man patika! :) )

Turpināt lasīt

Klejotāja by Stefanija Meiere

klejotāja

Par pašu grāmatu biju dzirdējusi un, nedaudz zināju arī par sižetu. Vienīgais, ko ļāvu stāstīt par šo grāmatu citiem, bija tas, ka grāmata stāsta par citplanētiešu dzīvi uz Zemes. Pēc šo vārdu izskaņas, es bāzu rādītājpirkstus ausīs un dungoju “La-La-La”, lai tikai nezinātu to, par ko grāmata vēl stāsta.

Grāmatu lasīju e-formatā, lai gan Latvijas mājās man uz rakstāmgalda noput arī iespiestais grāmatas eksemplārs. Diemžēl uz doto mirkli šī grāmata ir vienīgais S.Meieres darbs, kuru esmu lasījusi latviski un, ja godīgi, man patika. Iztulkota grāmata ir lieliski, vienīgi nedaudz traucēja tas, ka ik pa laikam tekstā parādījās kaut kādi sarunvalodas vārdi, kurus grāmatās redzēt vispār nav vēlams. Tas uzreiz kaut kā bojā priekšstatu gan par darbu, gan par tulkotāju, kurš darbu ir nesis latviešu valodā. Viens no šādiem vārdiem, kurš aizvien biežāk parādās ir vārds “Šamie”. Vai tiešam tas ir jālieto? Bet, nu labi, manas domas, lai paliek pie manis, iespējams citiem tas viss iet pie sirds…
Turpināt lasīt