“Aiz durvīm” by Zane Zusta

Aiz durvīmŠo grāmatu biju jau ievērojusi grāmatu izstādē, bet tā kā pie stenda stāvēja vairāk cilvēku, nekā pieklātos, lai es justos komfortabli, pat nepiegāju un nepacilāju to. Darba kolēģe gan bija paspējusi paķert vienu eksemplāru, jo grāmatu bija izlasījusi un iegādāto eksemplāru plānoja uzdāvināt savai draudzenei. Tā nu es atliku šo grāmatu uz laiku – kaut kad, nākotnē. Kurš varēja arī tik drīz nemaz nepienākt.

Todien biju devusies uz bibliotēku nodot izlasītās grāmatas un nolēmusi neko jaunu neņemt. Atnācu, noliku grāmatas uz galda un taisījos projām, bet tad bibliotekāre pajautāja – “Tiešām neko neņemsiet?”, es pagriezos pret stendu, jo manā galvā pēkšņi neuzpeldēja it neviens grāmatas nosaukums un ieraudzīju viņu, Zanes Zustas zeltīto grāmatas nosaukumu.

Turpināt lasīt

“Sestā sieva” by Inga Grencberga

Izstaigājušas ar bijušo darba kolēģi grāmatu izstādi, kas norisinājās Ķīpsalā, biju nedaudz vīlusies. Neatradu nepieciešamo grāmatu maiņas stendā, vien paniekojusies ap Zvaigznes kilogramu kastēm, klīdu un nesapratu ko no izstādes kaudzēm stiepj cilvēki.

Tā kā Zvaigznes stends atradās pie pašas izejas atkal ar kolēģi gājām tam garām. Viņa ieraudzīja grāmatas autori – Ingu Grencbergu un nožēlas pilnā balsī noteica – “Žēl, ka nepaņēmu līdzi savu grāmatas eksemplāru, varētu dabūt autogrāfu”.

Arī to, ka autore ir slavenā Džilindžera sieva es uzzināju no kolēģes, par Džilindžeru dzirdējusi biju, bet par viņa personīgo dzīvi nekad nebiju interesējusies. Precējies, neprecējies, ir vai nav bērni, vai nav vienalga? Šāda informācija īsti manu dzīvi neietekmē un būsim godīgi, ir daudz interesantākas tēmas, nekā citu cilvēku dzīves apspriešana… Lai katrs dzīvo kā grib, galvenais, lai ir laimīgs ar savām izvēlēm.

Staigāju gar grāmatām, ik pa laikam pametot skatienu uz pilno galdu ar “Sestā sieva” eksemplāriem. Tik vilinošs dizains, tā sarkanā maliņa. Hmm…

Vienreiz nogāju garām, otrreiz. Sapratu, ka nesaprotu vai gribu to grāmatu. Gribu? Negribu? Bāc…

Pa to laiku pierunāju kolēģi nopirkt vēl vienu šīs grāmatas eksemplāru un iegūt parakstu jau tajā, ar mājas esošo var veikt arī manipulāciju – pārdot. Kolēģe saņem autogrāfu, samaksā par grāmatu. Es joprojām stāvu un domāju – vajag vai nevajag? Es taču neko, pilnīgi neko nezinu par to grāmatu un tās autori. Nu jā, skaista sieviete, Džilindžera sieva un tas skaistais grāmatas dizains… Ai, jābūt taču spontānai.

Piegāju, palūdzu autorei autogrāfu, neliela saruna un sirsnīga norāde, ka arī mana vārda māsa ir iekļauta pateicībā, grāmatas beigās. Daži cilvēkvārdi autorei esot īpaši. Tas bija patiesi, jauki un nepiespiesti teikts. Uzreiz sapratu, ka spontānā izvēle mani nepievils.

Un tiešām nepievīla.

Grāmata ir ne tikai estētiski skaista, bet arī saturiska. Sižets ir interesants, autores valoda tik burvīgi vij stāstu, ka grāmatu grūti nolikt malā. Varoņi tik dzīvi un patiesi, ka šķiet, ka noraugies uz savu paziņu dzīvi, to kā tie sevi uzceļ un nogremdē.

Šī grāmata būs kā balzāms dvēselei tieši tām sievietēm, kas savā mūžā ir piedzīvojušas to liktenīgo vīrieti, kurš vai nu viņas ir uzcēlis no pagrimuma grūsta, vai arī morāli sašķaidījis neskaitāmos gabalos. Vai arī abus, tieši tādā kārtībā.

Es piederu tai otrai daļai sieviešu, tādējādi tvēru ikvienu grāmatā ierakstītu vārdu. Tas bija tik tuvi, tik intīmi un patiesi, ka ikviena emocija, kas dzīvoja Alisē bija man saprotama. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc manā grāmatā ir tūkstoš un viena marķējuma lapiņa, jo ikviena no tām ir pie kāda man, tieši man tuva citāta.

“- Muļķības, – viņš atbild, – jebkurš un ikviens savā būtībā ir rakstnieks, tikai daudzi baidās, nevar, negrib, nemāk pierakstīt tos vārdus, kas dzīvo viņos. Tā arī visa atšķirība.” 117 lpp

Es nevilku paralēles ar galveno varoni un autori. Tikai tāpēc, ka es no vāka līdz vākam izbaudīju šo stāstu. Tik patiess un īsts tas bija, ka nebija vēlmes to kādam piemērot. Grāmata stāsta par posmu kādas sievietes dzīvē, varbūt tāda pati Alise sēž Jums blakus autobusā, kafejnīcā vai vilcienā. Tikai viņa viena zin cik ļoti plosīta ir viņas dvēsele, cik ļoti tas liktenīgais vīrietis ir viņu salauzis. Varbūt viņa šorīt aizsteidzās Jums garām uz tās mazās, šaurās ieliņas, pa kuru mērojat ceļu uz darbu.

“Dzīve griežas kā karuselī.
Notikumi, emocijas, pienākumi, vēlmes, cilvēki, sajūtas, gaidas, krāsas un skaņas ņirb gar acīm. Sajaucas, izplūst un izplēn. Arvien ātrāk un ātrāk. Pēkšņi no tā visa sametas nelaba dūša. Gribās izkāpt. Apsēsties uz soliņa un paskatīties uz to karuseli no malas… izmest lieko… ciešāk satvert svarīgo… nepazaudēt sevi…
Es esmu nogurusi.” 187 lpp

Man ļoti patika gan stāsts, gan autores valoda. Un jā, jāpiekrīt, ka seksa ainas, kas iekļautas grāmatā nav pretīgas. Tas viss bija aprakstīts tieši tā, kā ir dzīvē. Un šo var protams censties apgāzt un teikt “fui, fui”, bet tas viss ir tieši tāds kāds ir. Un viss pārējais ir aizspriedumi.

“Un brīžos, kad šķiet, ka vairs nevari, tad zini – vari gan!” 347 lpp

Par šo grāmatu varētu runāt vēl mazliet, bet negribās taisīt spoilerus.

Man ļoti patika. Spontānais pirkums sevi ir attaisnojis.

Goodreads 5 zvaigznes no 5, jo patika vairāk nekā ļoti, ļoti.

Paldies, Inga! 

P.S. – Es nezinu kāpēc bet šķiet, ka tiešām visas sievietes ar vārdu Inga ir fantastiskas! :) Tikai mans novērojums.

 

“Pilnīgs ku-kū!” by Žils Legardiņje

p_20190121_114902_vhdr_auto (1)Kā teicu lasītmīlošiem kolēģiem grāmatu klubā, dažkārt ir vēlme to ierasto pelēko izkrāsot spilgtās krāsās. Un man tas izdodas ar spilgtu grāmatu vāku palīdzību. Piesaista.

Šī paša autora grāmatu “Rīt es sākšu jaunu dzīvi” izlasīju jau pagājušajā gadā, kad slimoju. Patika plūstoša, viegla valoda, komiskās ikdienas situācijas un cilvēciskums. Arī “Pilnīgs ku-kū!” bija uzrakstīta autoram piemītošajā stilā. Viegli, aizraujoši un ar smaidu.

Dažkārt ir vēlēšanās lasīt kaut ko vieglu, humora pilnu un aizraujošu. Šo grāmatu izlasīju diezgan ātri, jo stāsts tiešām aizrauj. Tas ir tieši TIK cilvēcisks, cik ikviena cilvēka dzīve. Ar saviem kāpumiem, kritumiem un neparedzamiem pagriezieniem. Autors spēj tik prasmīgi savīt varoņu dzīves, ka ir redzams ikviens cilvēks spēlē kādu, noteiktu lomu tajā.

Turpināt lasīt

Sniegavīrs by Jū Nesbē

300x0_coverMan ir ļoti dīvainas attiecības ar detektīviem. Nesaprotamu iemeslu dēļ, detektīvu sērijas es lasu kaut kādā nepareizā secibā. Tā arī šoreiz, Jū Nesbē detektīvu sērija par Hariju Holu tika iesākta ar piekto, nevis pirmo grāmatu.

Esmu diezgan bailīgs cilvēks. Bailes saistās ar neizsakāmi plašo iedomu pasauli, es visu diezgan spilgti un patiesi iedomājos. Nereti man rodas problēma, es jaucu grāmatas ar filmām, jo vienkārši grāmatas lasīto redzu savā galvā, kā filmu.  Bet, lai nu paliek.

Savā Twitter kontā jau minēju, ka iespējams šo grāmatu iesāku pavisam nepareizā laikā, tad, kad mans emocionālais stāvoklis ir uz -10. Bet, neskatoties uz to, izlasot 3/4 grāmatas es iekšēji, sajūsmā spiedzu par sižetu, bezrakstura dzērāju varoni un ļauno noziedznieku. Pabeidzot pēdējo ceturtdaļu, neliekuļošu, es vīlos. Tiešām vīlos. Bet, par visu pēc kārtas. (Kopumā grāmata man patika! :) )

Turpināt lasīt

“Divpadsmit” by Džastins Kronins

divpadsmitRomāns, kuru gaidīju ar vislielāko nepacietību, kuru iegādājos sev kā dāvanu dzimšanas dienā un, kuru pabeidzu lasīt pirms nepilnas stundas. Trešā daļa vēl nav uzrakstīta, bet, es jau to gaidu. Lai gan, droši vien nepārkāpšu sevi un to neizlasīšu angļu valodā. Bet, to manīsim. Lai kā arī būtu, ar jautājumiem par šo romānu biju nokaitinājusi gandrīz visus grāmatu blogerus un pat iespējams kādu no “Zvaigznes” darbiniekiem, lai gan ļoti ceru, ka nē. :) Un, tātad.

Joprojām ir tāla nākotne. Ir pagājuši gandrīz simts gadi, kopš vīruss sācis savu uzvaras gājienu pa pasauli. Pats grāmatas sākums mazliet mulsina, tiek parādīti notikumi, kuri risinājās tad, kad tikko pasauli sāka iekarot vampīriskā rase. Ļaujot lasītājam izdzīvot visu no jauna. Ir daudz jaunu varoņu, dažus no tiem autors nogalina gandrīz nākamajā lapaspusē, dažiem ļauj dzīvot ilgāk. Dažus viņš atdzīvina. Sākums mulsina ar to, ka nav saprotams, ko ar mūsu prātu vēlās izdarīt autors. Vai viņš vēlās, lai iemīļojam jaunos varoņus un aizmirstam par vecajiem, vai arī vienkārši spēlējas.

Turpināt lasīt

“Ēd, lūdzies, mīli” by Elizabete Gilberta

Fotor121322287Pareizās grāmatas pie mums nonāk, tikai un vienīgi vajadzīgajā brīdī. Manā plauktā šī grāmata stāvējailgu laiku, līdz neatradās piemērots brīdis, lai sāktu to lasīt. Muļķīgi, bet todien, kad atvēru šīs grāmatas vāku, es biju sagrauta, iztukšota un skumja. Bija beigušās manas attiecības. Un, iespējams, ja nebūtu šīs grāmatas, es situāciju, kurā atrados uztvērtu pavisam citādāk. Bet viss notiek tā, kā tam jānotiek.

Protams pēc šīs grāmatas motīviem ir uzņemta lieliska filma. Bet, tajā ir parādīta tikai galvenā vadlīnija, bet, tieši grāmatā atrodamie sīkumi ir tas, kas kutina lasītāja sajūtas un liek šo grāmatu iemīlēt. Skanīgie dialogi, muļķīgās situācijas un ikdienīšķie sīkumi, to visu ļoti skaisti vārdos ietver rakstniece. Un, ļoti prasmīgi tulkojot mums ir pasniegusi Ina Strautniece. (mīļš paldies)

Turpināt lasīt