“Sestā sieva” by Inga Grencberga

Izstaigājušas ar bijušo darba kolēģi grāmatu izstādi, kas norisinājās Ķīpsalā, biju nedaudz vīlusies. Neatradu nepieciešamo grāmatu maiņas stendā, vien paniekojusies ap Zvaigznes kilogramu kastēm, klīdu un nesapratu ko no izstādes kaudzēm stiepj cilvēki.

Tā kā Zvaigznes stends atradās pie pašas izejas atkal ar kolēģi gājām tam garām. Viņa ieraudzīja grāmatas autori – Ingu Grencbergu un nožēlas pilnā balsī noteica – “Žēl, ka nepaņēmu līdzi savu grāmatas eksemplāru, varētu dabūt autogrāfu”.

Arī to, ka autore ir slavenā Džilindžera sieva es uzzināju no kolēģes, par Džilindžeru dzirdējusi biju, bet par viņa personīgo dzīvi nekad nebiju interesējusies. Precējies, neprecējies, ir vai nav bērni, vai nav vienalga? Šāda informācija īsti manu dzīvi neietekmē un būsim godīgi, ir daudz interesantākas tēmas, nekā citu cilvēku dzīves apspriešana… Lai katrs dzīvo kā grib, galvenais, lai ir laimīgs ar savām izvēlēm.

Staigāju gar grāmatām, ik pa laikam pametot skatienu uz pilno galdu ar “Sestā sieva” eksemplāriem. Tik vilinošs dizains, tā sarkanā maliņa. Hmm…

Vienreiz nogāju garām, otrreiz. Sapratu, ka nesaprotu vai gribu to grāmatu. Gribu? Negribu? Bāc…

Pa to laiku pierunāju kolēģi nopirkt vēl vienu šīs grāmatas eksemplāru un iegūt parakstu jau tajā, ar mājas esošo var veikt arī manipulāciju – pārdot. Kolēģe saņem autogrāfu, samaksā par grāmatu. Es joprojām stāvu un domāju – vajag vai nevajag? Es taču neko, pilnīgi neko nezinu par to grāmatu un tās autori. Nu jā, skaista sieviete, Džilindžera sieva un tas skaistais grāmatas dizains… Ai, jābūt taču spontānai.

Piegāju, palūdzu autorei autogrāfu, neliela saruna un sirsnīga norāde, ka arī mana vārda māsa ir iekļauta pateicībā, grāmatas beigās. Daži cilvēkvārdi autorei esot īpaši. Tas bija patiesi, jauki un nepiespiesti teikts. Uzreiz sapratu, ka spontānā izvēle mani nepievils.

Un tiešām nepievīla.

Grāmata ir ne tikai estētiski skaista, bet arī saturiska. Sižets ir interesants, autores valoda tik burvīgi vij stāstu, ka grāmatu grūti nolikt malā. Varoņi tik dzīvi un patiesi, ka šķiet, ka noraugies uz savu paziņu dzīvi, to kā tie sevi uzceļ un nogremdē.

Šī grāmata būs kā balzāms dvēselei tieši tām sievietēm, kas savā mūžā ir piedzīvojušas to liktenīgo vīrieti, kurš vai nu viņas ir uzcēlis no pagrimuma grūsta, vai arī morāli sašķaidījis neskaitāmos gabalos. Vai arī abus, tieši tādā kārtībā.

Es piederu tai otrai daļai sieviešu, tādējādi tvēru ikvienu grāmatā ierakstītu vārdu. Tas bija tik tuvi, tik intīmi un patiesi, ka ikviena emocija, kas dzīvoja Alisē bija man saprotama. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc manā grāmatā ir tūkstoš un viena marķējuma lapiņa, jo ikviena no tām ir pie kāda man, tieši man tuva citāta.

“- Muļķības, – viņš atbild, – jebkurš un ikviens savā būtībā ir rakstnieks, tikai daudzi baidās, nevar, negrib, nemāk pierakstīt tos vārdus, kas dzīvo viņos. Tā arī visa atšķirība.” 117 lpp

Es nevilku paralēles ar galveno varoni un autori. Tikai tāpēc, ka es no vāka līdz vākam izbaudīju šo stāstu. Tik patiess un īsts tas bija, ka nebija vēlmes to kādam piemērot. Grāmata stāsta par posmu kādas sievietes dzīvē, varbūt tāda pati Alise sēž Jums blakus autobusā, kafejnīcā vai vilcienā. Tikai viņa viena zin cik ļoti plosīta ir viņas dvēsele, cik ļoti tas liktenīgais vīrietis ir viņu salauzis. Varbūt viņa šorīt aizsteidzās Jums garām uz tās mazās, šaurās ieliņas, pa kuru mērojat ceļu uz darbu.

“Dzīve griežas kā karuselī.
Notikumi, emocijas, pienākumi, vēlmes, cilvēki, sajūtas, gaidas, krāsas un skaņas ņirb gar acīm. Sajaucas, izplūst un izplēn. Arvien ātrāk un ātrāk. Pēkšņi no tā visa sametas nelaba dūša. Gribās izkāpt. Apsēsties uz soliņa un paskatīties uz to karuseli no malas… izmest lieko… ciešāk satvert svarīgo… nepazaudēt sevi…
Es esmu nogurusi.” 187 lpp

Man ļoti patika gan stāsts, gan autores valoda. Un jā, jāpiekrīt, ka seksa ainas, kas iekļautas grāmatā nav pretīgas. Tas viss bija aprakstīts tieši tā, kā ir dzīvē. Un šo var protams censties apgāzt un teikt “fui, fui”, bet tas viss ir tieši tāds kāds ir. Un viss pārējais ir aizspriedumi.

“Un brīžos, kad šķiet, ka vairs nevari, tad zini – vari gan!” 347 lpp

Par šo grāmatu varētu runāt vēl mazliet, bet negribās taisīt spoilerus.

Man ļoti patika. Spontānais pirkums sevi ir attaisnojis.

Goodreads 5 zvaigznes no 5, jo patika vairāk nekā ļoti, ļoti.

Paldies, Inga! 

P.S. – Es nezinu kāpēc bet šķiet, ka tiešām visas sievietes ar vārdu Inga ir fantastiskas! :) Tikai mans novērojums.

 

“Bezvēsts pazudušās” by Lelde Kovaļova

IMG_20200201_172818Brīdinu, ieraksts var saturēt spoilerus!

Godīgi sakot es vīlos tajā, ka šī grāmata man lika vilties. Tādēļ atvainojos par manu negatīvu, subjektīvo vērtējumu. Es tiešām cerēju, ka beidzot, beidzot ir uzrakstīts kaut kas jauns un vērtīgs. Nebija.

Sākšu laikam ar to, ka manuprāt šādu grāmatu dēļ cilvēki izturas skeptiski pret latviešu autoru grāmatām. Esmu dzirdējusi un lasījusi atsauksmes, kas šo darbu ceļ slavas saulītē, tas tiek dēvēts par izcilu trilleri un pat detektīvu. Bet jebkurš lasītājs, kurš kaut reizi ir izlasījis vienu, tikai vienu labu detektīvu vai trilleri, līdzīgi kā es, teiks, ka grāmata nav ne trilleris ne detektīvs. Es nosauktu to tikai par neveiksmīgu mēģinājumu rakstīt šajā stilā, vienā vai otrā, vai abos reizē. Jo nevar tā īsti saprast, kur sižets vai pati autore centās iebraukt.

Turpināt lasīt

“Aizliegtais pianīns” by Māris Bērziņš

MB2Šo Māra Bērziņa grāmatu es vēlējos izlasīt no tā brīža, kad pats autors, prozas lasījumu nedēļas ietvaros, bija nolasījis tās fragmentu. Fragments toreiz mani tā aizrāva, ka citu autoru lasījumi šķita pliekani un neinteresanti.

Māris Bērziņš ir pazīstams ar savu romānu “Svina garša” no sērijas “XX gadsimts”, kas reālistiski ataino Latvijas vēsturi. Noteikti katram ir jāizlasa vismaz viena no šīs sērijas grāmatām. Kā arī autora slavenie stāstu krājumi “Gūtenmorgens” un “Gūtenmorgens. Otrreiz.” noteikti ir dzirdēti, par tiem runāja gan sabiedriskajā transportā, gan radio, televīzijā un pat uz ielas.

Tā kā raksta Māris Bērziņš neraksta neviens. Viņa valoda ir tik plūstoša un raita, vārdi tik izmeklēti un brīvi, ka šķiet, ka nevis lasi grāmatu, bet gan skaties filmu, vai arī visi šie notikumi vienkārši norisinās lasītāja acu priekšā.

Turpināt lasīt

Atskats uz prozas lasījumiem… Nr.2

Palaist garām prozas lasījumu, kad tiek prezentēta pirmā sērija otrās sezonas raidījumam “Literatūre”, es nevarēju. Šo raidījumu daudzi iemīlēja no pirmās sērijas 2018. gada prozas lasījumu laikā, arī es. Pietam par pasākuma norises vietu tika izvēlētas Mākslas akadēmijas telpas, šajā ēkā es līdz šim neesmu spērusi kāju un protams man bija vēlme to apmeklēt, jo tā ir viena no skaistākajām celtnēm Rīgā (manuprāt). Un protams, visam pa vidu proza, daudz, daudz labas prozas.

Pasākums bija sadalīts divās daļās. Pirmās daļas laikā pasākuma vadītāja bija Inga Gaile, dzejniece un vienkārši skaista sieviete. Šīs daļas ietvaros savus darbus prezentēja: Edmunds Frīdvalds, Ieva Melngaile, Helga Tormane un Rihards Bargais.

 

 

Turpināt lasīt

Atskats uz prozas lasījumiem… Nr.1

Plakats-2019gala-Preview-For-WEB-768x1086Nedēļu atpakaļ klausītājus, lasītājus un citus kultūras baudītājus priecēja prozas lasījumu nedēļa, kuras laikā gan zināmi, gan jaunie autori prezentēja savus prozas darbus vai fragmentus no tiem.

Sākās prozas lasījumu nedēļa un 03.12.2019. autori un interesenti tika pulcēti Rīgas mākslas telpā, kas atrodas netālu no Rīgas domes, Kungu ielā 3. Šajās telpās es biju pirmo reizi. Pasākuma nosaukums: “Saule aust Austrumos”. Novilkuši virsjakas, ieskatījušies spogulī, mēs devāmies ieņemt vietas.

Pasākuma radītāji bija izveidojuši tādu kā stadionam līdzīgu vietu, telpas vidū, kur no visām četrām pusēm bija salikti krēsli, bet vidū bija brīvs. Savukārt nelielās skatuves bija saliktas pa stūriem, kas tikai veidoti no krēslu iežogojuma esošajā telpā. Viss jau izskatījās maģiski, interesanti un saistoši.

Turpināt lasīt

“Kas te notiek” by Rvīns Varde

hdrplJa atmiņa mani neviļ, tad autors bija rakstījis un publicējis savus gara darbus arī jau sen mirušajā ORB.lv.* Protams gribējās redzēt ko ir sarakstījis kāds no tā laika autoriem, jo laikam ejot daži blogu autori ir sasnieguši sava hobija atzīšanu par literatūru, izdodot grāmatu vai grāmatas.

Jau iepriekš vēlos atvainoties izdevniecībai un autoram par šo atsauksmi un vēlos norādīt nevajag manas domas uztvert personīgi. Šeit paustā kritika atbilst Latvijas Republikas Satversmes 100. pantā iekļautajām pilsoņa tiesībām.

Teikšu godīgi, lasot “Kas te notiek” es beidzot sapratu, ka grupas “Instrumenti” dziesmu vārdiem ir jēga. Un pat lielāka, nekā tekstam, kas ir satilpināts mazajā autora krājumā.

Turpināt lasīt

Mazliet #2, par izkāpšanu no komforta zonas…

specialsnowflakeMēs dzīvojam tajā vidē, kas mums ir šķietama pieņemama. Izveidojam pasauli ap sevi tieši tādu, ar kādu ir ērti sadzīvot. Būsim godīgi, viss tas, kas ir mūsu dzīvē ir mūsu apzinātā izvēle.

Vai Tu vienmēr pieņem lēmumus apzināti?

Pirms Tevī rodas pretestība jautājumā par apzināto izvēli, atceries, ka šorīt Tu biji tas, kurš pamodās 30 minūtes vēlāk, nekā vajadzēja, nepaēdi brokastis un izvēlējies domāt, ka visa pasaule ir sazvērējusies pret Tevi. Protams var jau sevi žēlot, bet laiks skrien, tas negaida, kad sāksi dzīvot, tas turpina savu gaitu, gluži tāpat kā Tavas šūnas dalās un noveco. Laiks plūst, viss mainās, bet Tu iznieko dzīvo uzskatot, ka visuma sazvērestības tiek perinātas tikai un vienīgi pret Tevi! Netiek!

Turpināt lasīt

Mazliet #1, par laimi…

be-happyIr pagājusi nedēļa, kopš Spiikiizi koprakstīšanas pasākumā es sarakstīju šo ierakstu. Nebiju publicējusi, jo bija vēlme pārliecināties, ka manas sajūtas nemainīsies. Un ziniet, es joprojām parakstos zem katra sarakstītā vārda. Ameriku es neatklāju, bet domāju, ka ikvienam būs vērtīgi atkārtot to, ko viņš zin. Zin par laimi.

Vai Tu jūties laimīgs? Nu tā pa īstam, no sirds!? Ar visu to, kas Tev ir. Ar tām lietām kuras kā skeleti tiek slēptas Tavā skapī, iedomu vai īstajā, kas atrodas Tavā miteklī.

Vai Tu esi kādreiz aizdomājies, kas Tevi īsti dara laimīgu? Sajūtas, lietas, vietas?

Turpināt lasīt

Vakariņas by Hermans Kohs

rhdrSākšu ar to, ka šī būs pirmā atsauksme kura pie manis nāca ilgi. Pietam nācās grāmatu no vāka līdz vākam izlasīt divreiz. Tā kā biju solījusi par šo grāmatu sniegt patiesu atsauksmi, nevarēju pieļaut rakstīt pēc pirmās izlasīšanas reizes. Jā, arī tā mēdz notikt.

Grāmatu bija vēlme izlasīt jau sen, biju dzirdējusi labas atsauksmes. Kā nu sanāca, kā nē, bet man pat bija izdevies satikt pašu autoru un iegūt viņa autogrāfu savā eksemplārā. Godīgi sakot, ja es nebūtu bijusi uz šo tikšanos un nebūtu pati sarunājusies ar autoru un uzdevusi tam jautājumus, es pēc grāmatas izlasīšanas būtu domājusi, ka to ir uzrakstījis kāds morāli nestabils cilvēks, kuru nepieciešams izolēt no sabiedrības. Jo viss grāmatā aprakstītais ir tik ticams un neticams reizē, ka uzdzen šermuļus. Jā, jo tieši tādā sabiedrībā mēs dzīvojam, šajā sabiedrībā uzaugām mēs un uzaugs mūsu bērni. Bez izpušķojumiem, vienradžiem un saulainām, varavīksnes pilnajām debesīm.

Turpināt lasīt

“Meitene vilcienā” by PAULA HOKINSA

P_20190624_115420_vHDR_AutoPēc ilgajiem laikiem, beidzot, esmu atradusi laiku, lai rakstītu. Skola galā, vēl viens mācību gads ir aiz muguras un, beidzot ir iespēja ne tikai rakstīt, bet arī lasīt un kā tad bez stāstiem par lasīto.

Kādu laiku atpakaļ, mana darba kolēģe, jūsmoja par tikko izlasīto grāmatu. Esot ļoti laba. Vienīgais, ko par šo grāmatu zināju, bija – tā ir bestsellers un pēc tās motīviem esot izņemta filma (ŠĪ). Nedz filmu, nedz jebko par grāmatu lasījusi nebiju, interese par sajūsmu raisošo grāmatu bija gan, tad nu sarunājām, ka kaut kad es to varētu aizlienēt. Tā nu minētā grāmata nonāca manā plauktā, bet pieķerties tās lasīšanai laika nebija gan. Līdz kolēģe sāka nedaudz steidzināt, viņa vēlējās grāmatu pārdot, lai iegādātos jaunu lasāmvielu. Tā nu notiek tās dzīves apritē.

Teikšu godīgi, es līdz šim šķiet neesmu lasījusi grāmatas, kuras tiek kvalificētas kā – trilleris. Detektīvus esmu, trillerus nē. Bet, vienmēr pienāk pirmā reize, vai ne!? :)

Turpināt lasīt