Liriski un īsi…

Published 27/08/2016 by Mēnessmeitēns

563823b3c3f3b063db0fccea41f15886Tie, kas man seko Twitter un Instagram, būs pamanījuši manu dzīves melanholiju (par melanholiju perfekti -> ŠEIT!), nav jau viss tik slikti manā dzīvē, vnk mūžīgās dvēseles skumjas, jo tuvojas rudens. Bet ir lietas, kuras es nesaprotu. Piemēram to, kāpēc cilvēki, ja sarunā par attiecībām nonāk strupceļā saka kaut ko tādu – vienmēr var nopirkt kaķi, vai suni…
Man vienīgai tas šķiet absurdi? Kuru loģikas likumu vadīti cilvēki ko tādu ierosina? Kaut ko tādu var ierosināt kaut kādam zoofilam, manuprāt! Jo…

Read the rest of this entry →

Par sakritībām… (manā dzīvē)

Published 15/07/2016 by Mēnessmeitēns

one-republic-324-6-78Beidzot varu pieskaitīt sevi balto cilvēku kārtā. Man IR internets! Dzīve vairs neaprobežojas ar telefonu. :) Nu lūk, beidzot ir radusies arī iespēja uzrakstīt par mazām, iespējams nebūtiskām sakritībām manā dzīvē. Iespējams muļķīgi, bet, man tas viss ir tuvs. Par to, ka man ir īpašas attiecības ar grupas “OneRepublic” zina tikai tuvākie draugi. Kāpēc? Šī ir lieta, par kuru īsti daudz nav arī ko stāstīt. Bet, nu… Pastāstīšu par četrām šīs grupas dziesmām un to iekļaušanos manā dzīvē.

Read the rest of this entry →

Pārdomas par optimistisku idiotismu…

Published 18/06/2016 by Mēnessmeitēns

maxresdefault(NOSKAŅAI) Ir lietas, kuras dzīvē jau ir tik dziļi iesakņojušās, ka ir jābūt ļoti lielam optimistam, vai idiotam, lai cerētu, ka pienāks diena, kad tās mainīsies un būs tādas, kādas vēlies.
Šīs lietas ir nemainīgas, kā Tavu sirdspukstu ritms miera stāvoklī. Un, pat ja sirdspuksti paātrinās, Tu apzinies, ka brīdī, kad būsi mierīgs, sirds turpinās savu mierīgo ritumu, ļaujot Tev dzīvot.
Ar šīm dziļi iesakņotām lietām ir mazliet savādāk. Brīdī, kad šķiet, ka beidzot, beidzot esi sagaidījis to mirkli, kad viss būs tieši tā, tā, kā vēlies… Pienāk vislielākā vilšanās pasaulē. Un, muļķīgi cerot, ka ja ne šoreiz, tad varbūt, pēc mēneša, gada, pieciem… Pateikšu godīgi un, no pieredzes, tad – PILNĪGI NEKAS NENOTIKS!!! NEKAS NEMAINĪSIES!! Un zini kāpēc? Jo Tu turies pie salmiņa, no kura sen bija nepieciešams atlaist rokas un, nostāties uz savām kājām. Jo īstenībā, ūdens, kurā slīki ir labi, ja līdz viduklim. Un, šis salmiņš nav bijis visu šī mocību laika vērts.
Pienāk brīži, kad saproti, ka kaut kas Tevī iekšā ir pārlūzis un tas ir bīdīs, kad sevi atbrīvo no sevis paša izveidotām važām. Laiks, kad vari pelnīti apvainoties uz savu Dievu un saprast, ka maģija nepastāv….

“Some people pray to their God for some magic” …

Bilde ņemta ŠEIT… :)

Es un mani putni…

Published 01/06/2016 by Mēnessmeitēns

bird-birds-black-and-white-fashion-girl-Favim.com-208732Pavisam nesen, kad ar draudzenēm aizskārām tēmu par dzīves baudīšanu, es saņēmu lielisku padomu – dari tikai to, kas sagādā Tev prieku!!! Un es sēdēju apmēram minūtes piecas, skatījos uz šo WhatsApp ziņu no bērnības draudzenes un mirkšķināju savas lielās, zaļas acis.

Cik bieži mēs, cilvēki darām tās lietas, kas mums nesagādā prieku!? Darām kaut ko, tikai tāpēc, lai kādām izpatiktu. Tādējādi savu dzīvi nevis izjusti dzīvojam, bet pārvēršam to par mehānisku eksistences aparātu.

Cik bieži mēs baidāmies izlaist mūsu putnus no būra un ļaut tiem brīvi lidot un just vēja pretestību!? Cik bieži mēs baidāmies pārkāpt sabiedrības stereotipus un būt tiem, kas esam!??

Varbūt mums nav tik ļoti bail no tā, ko teiks citi, cik ļoti no tā, ka mēs paši beidzot sevi līdz galam iepazīsim? Beidzot ar putniem izlauzīsies mūsu patiesais es?

Torīt no mana būra izlauzās visi putni – zīlītes, kaijas, pūces un ūpji un pat tie, mazie, zaļie papagailīši, kas parasti mitinās Barselonas parka, koku zaros. Gāju pa ielu un dziedāju līdzi sen iemīlētai DZIESMAI. Skaļi. Es dziedāju balsī. Dejoju krustojumā, klausoties šīs dziesmas vārdos. Un pieturā, gaidot autobusu. Es smaidīju. Un beidzot sajutos dzīva.

Bet, putni. Tie vienmēr ir ar mani. Jo vairāk tie lidos brīvi, jo vairāk es jutīšos dzīva.

Un, kā ir ar Taviem putniem?

P.S. – Vēla vakara pēcpusdiena. Barselona. Viņa, garos, baltos brunčos un uz riteņa, skaļā balsī dziedot, pabrauca garām draudzenei ar ratiem. Un tā sākās šī WhatsApp saruna par dzīvi un tās baudīšanu. Dažkārt nevajag daudz, tikai būt pareizā vietā un satikt pareizos cilvēkus.

Bilde ņemta ŠEIT!!!

Par Baobabiem, jeb – kas ārā, tas iekšā…

Published 27/05/2016 by Mēnessmeitēns

FITjwblogamNereti gadās brīži, kad cilvēks jūtās nelaimīgs. Viss nav tā, kā gribētos, nekas neizdodas, ir sajūta, ka rokas aug no nepareizās vietas un, vispār – esi nekam nederīgs sabiedrības loceklis. Pietam, tās pašas rokas, kuras it kā aug no nepareizās vietas, arī neceļas, lai kaut ko darītu. Un, tieši šādos brīžos es Jums iesaku – piecelties un doties darīt to, ko esi atlicis uz citreiz, jo atlikšana uz rītdienu tāpat aiziet uz šo citreiz, neprecizējam taču, kad šī rītdiena pienāks…

Mazais Princis reiz teica – Piecelies, sakārto savu planētu, lai tā neaizaug ar baobabiem.* Tā nu atlikto darbu uz citreiz, sāku darīt no paša rīta. Iztīrīju rakstāmgaldu, noslaucīju no visām virsmām putekļus (ieskaitot skapja augšu), izslaucīju un izmazgāju grīdas un pat nomazgāju logu. Izmetu visu lieko un tiešām sajutos daudz, daudz labāk.

Kā saka, ja Tavā dzīvē valda bardaks, tad arī bardaks valda par Tavu dvēseli. Un tiešām šie vārdi atbilst patiesībai. Sakārtojot savu apkārtni paralēli sāc sakārtot arī savas domas. Sāc saprast, kas ir tie baobabi, kuri Tev traucē dzīvot, sasniegt savus mērķus un virzīties uz priekšu. Un manuprāt būtu lieliski, ja šāda veida apkārtnes un sevis sakārtošanu, pēc Mazā Prinča ieteikuma, ikviens ieviestu savā dzīvē uz daily bases** pamata. Ir nezāles, kuras mums palīdz virzīties uz priekšu, palīdzot sevī attīstīt cīņas sparu, bet, ir baobabi, kas ar savu ātro augšanu liek mums nomaldīties no mūsu ceļa.

Lai kā arī būt, lai Jums veiksmīga cīņa ar baobabiem. Es savu cīņu uzsāku vakar, apnika pārlikt to visu uz citreiz…

*Citāts ir burtiski tulkots no krievu valodas, manā izpildījumā.
**Ikdienas.

“Slimas vasaras epizodes” by Agris Fakingsons

Published 18/05/2016 by Mēnessmeitēns

13090394_1691945854400832_937289629_nEh, nepietika ar to, ka man visa grāmatu tirāža bija jāstiepj no izdevniecības uz centru, es vēl apsolīju uzrakstīt atsauksmi. Nu ko, tad sākam… (Agra blogu meklē -> ŠEIT!!!)

Dienā, kad savu eksemplāru biju vienkārši paņēmusi un ielikusi somā, lai varētu palasīt braucot autobusā, es ejot uz pieturu nodomāju… Cik feini, vīrietis par savām sievietēm ir sarakstījis grāmatu… Bet, kad izlasīju visu grāmatu, sapratu – īstenībā nav tas it nemaz glaimojoši. Un, labi vien ir, ka par mani neviens vīrietis nav rakstījis (iespējams meloju), jo veids, kādā daži vīrieši redz savas attiecības ir manuprāt, brīžiem aprobežots…

Read the rest of this entry →

Follow

Get every new post delivered to your Inbox.

Join 552 other followers