Kaspars Zlidnis “Iespējam nav robežu, ja dari to, kas Tev patīk”….

P_2Man bija lieliska iespēja apmeklēt vieslekciju, kurā uzstājās Kaspars Zlidnis. Ziniet, ir tāda neaptverama lieta dzīvē, kad Tu atrodies tieši tur, kur Tev ir jābūt. Saņem tieši to informāciju, kuru ir nepieciešams saņemt. Un saproti, ka dzīve ir tieši tik skaista, cik pats ļauj tai būt.

Par Kasparu kā personību varētu runāt ilgi, grupas “Gain Fast” mūziķis, ielu vingrošanas kustības aizsācējs Latvijā, kā arī VEF Kvartāla un VEF Kvartāla Kamerzāles radošais direktors. Un tās nav visas šī interesantā cilvēka esības šķautnes.

Viņš ieradās ar vārdiem – es netaisos Jums neko mācis, vien vēlos pastāstīt par savu pieredzi. Tad tika pateikts, ka šo lekciju viņš vēlās sākt ar dziesmu, piesēdis uz galda malas viņš sāka spēlēt ģitāru un izpildīja dziesmu “Dzīvot vienmēr” (noskaņai).

Kaspars pastāstīja par savu dzīvi, projektiem kurus ir uzsācis un kuri šobrīd top. It kā šķiet, ka viss ir no dažādām sfērām, bet kopumā ir vienots. Jo viņš dara tieši to, ko darīt viņam patīk un sanāk vislabāk.

Turpināt lasīt

Kārtības maģija by Marija Kondo…

Kārtības maģijaPēdējā laikā diezgan daudz tiek runāts par minimālisma dzīvesveidu. Ļoti daudzi cilvēki par to uzņem video, raksta garus rakstus, kas tiek publicēti ne tikai interneta vidē, bet arī žurnālos un avīzēs.

Savā dzīvē, ja atskatās uz pagātnes noieto taku, varu apgalvot, ka esmu piecas reizes visu sākusi no sākuma (sākot visu no nulles, bez šķīvjiem, dakšiņām utt). Līdzi paņemot tikai tik daudz, cik ielien manos divos čemodānos (drēbes, apavi). Visu pārējo es esmu pārvākšanās brīdī vai nu metus ārā, vai atdevusi labdarībai. Kāds pateiks – bet tā taču ir tīrākā mantas un naudas izniekošana. Jo pārvācoties taču tāpat visu pirksi no jauna. Atklāšu savu “dzen”, tās ir tikai mantas!!! Cilvēki pirks mantas arī tad, ja viņiem būs pilnīgi viss jau iegādāts. Ikdienā lieto 2 šķīvjus un vienu bļodiņu, bet skat, akcija un TIK skaisti šķīvji veikalā, kā lai neņem!? Labi, iepriekšminētais var attiekties uz sievietēm, bet šos šķīvjus var nomainīt arī pret salīdzinājumu par sporta apaviem, makšķerēšanas piederumiem vai skrūvgriežiem.

Turpināt lasīt

Pārdomas, par neko…

4-81Nolemtība. (noskaņai) Kad kārtējo reizi daļā no dzīves notiek pilnīgi viss pretēji tam, kā ceri un vēlies. Sāc domāt, kas gan ir noticis greizi. Protams varētu teikt, ka pie vainas ir pesimistiska domāšana, bet, ko darīt, ja tieši šajā dzīves posmā esi domājis pozitīvi, cerējis un labām lietām un darījis tā, kā šķitis pareizi!? Cilvēka smadzenes ir tā iekārtotas, ka sākumā sāc vainot citus. Visi citi ir vainīgi! Visi!!!
Kaut kad, mazliet vēlāk, kad saproti, ka nav īsti citu, ko vainot. Sāc vainot sevi. Ar savām domām sāc sevi graust un noniecināt, paralēli vēl vairāk iedzenot sevi nelaimīga cilvēka tēlā. Un sāc palikt nelaimīgs ar savām izvēlēm, lietām, kas Tevi bija iepriecinājušas un draugiem, kas vienmēr ir turējuši Tavus plecus, kad Tev bija grūti…

Aiziet. Brīžos, kad saproti, kas Tev dara dzīvē sāpes, ir jāatrod ļoti liels gribasspēks, lai vienā brīdī saprastu, ka ir pienācis laiks aiziet no šīs vietas, situācijas un/vai cilvēkiem. Dažkārt ienāk prātā domā – atrast biļeti vienā virzienā uz kādu siltu valsti, iegādāties to un aizlidot, nevienam neko nesakot. Izmetot simkarti lidostas atkritumu tvertnē, izdzēst visus iespējamos saziņas kanālus internetā (e-pasta kontu utt). Aiziet vai varbūt aizbēgt…

Tu. It tikai viena problēma. No sevis neaizbēgsi!


Īstenība. Un tā Tu kūleņo pa dzīvi kā pliks pa nātrēm, pietam ar pamatīgu alerģiju pret šo augu. Kāp uz tā paša grābekļa. Pievilini cilvēkus, kas Tevi nenovērtē. Atgrūd draugus. Maldies. Iekšēji sevis spīdzini ar domām, ka neesi nekā vērts. Neveiksminieks! Un dzīve ir elle zemes virsū. Viss ir slikti.


Patiesība. Paņemot baltu lapu un sākot uz tās rakstīt visas labās un sliktās lietas, Tu sāc saprast, ka labo ir vairāk. Tikai dzīves peripetijas/cilvēki/notikumi ir mums tā sačakarējušas domu gaitu, ka notiekot vienai ne īpaši patīkamai lietai, viss labais sabrūk kā kāršu namiņš. Un ir vienalga, ka labo lietu bija 300, bet sliktā tikai viena. Labais vairs nav nekā vērts, ir tikai tas sliktais, tas mazais punktiņš, kas grauž un pāraug lielā caurumā un liek Tev padoties. Padoties savam psiholoģiskajam teroram.

Saņemties. Iemīlēt sevi no jauna. Nebēgt no sevis. Mainīt attieksmi pret sevi, citiem, lietām un situācijām. Nepadoties. Neturēties pie cilvēkiem, kā slīcējs pie salmiņa. Nežēlot sevi. Varēt. Gribēt. Būt!

Visgrūtākais dzīvē ir iemācīties noturēt visu labo tādā līmenī, lai sliktas/nepatīkamas lietas, kuras pastāvošajā brīdī nespēj mainīt, nespētu aizēnot visu labo. Visus smaidus, smieklus, notikumus, cilvēkus un pats galvenais Tevi!

Dzīve ir skaista, ja mēs paši to sev nesačakarējam ar domām.


P.S. –  Ar mani viss kārtībā, man nav depresijas un dzīve ir tieši tik skaista, cik pati ļauju tai būt! ;) Tas tā, ja nu kāds šo visu sāk piemērot autores personībai. (pēcvārda noskaņai)

Bilde ņemta ŠEIT!

Pārpratums lidostā…

woman_in_a_black_coat_10_loPastāstīšu par atgadījumu no manas dzīves. Sāksim ar to, ka esmu diezgan melnīgsnēja. Es krāsoju melnus matus, man ir tumšas uzacis un vēl es vienmēr sev ar laineri izteiksmīgas līnijas. Man patīk melnas kleitas un zeķubikses 80 den. Kā arī melnas somas un man ir mūžvecs melns rokas bagāžai paredzēts čemodāns un vēl, es mēteļa apkaklīti vienmēr stīvēju uz augšu.

Apmēram esmu pastāstījusi par to, kā izskatos (ja ir daži, kas to nezin), tad nu ir pienācis laiks stāstam.  Ryanair lidmašīna ielido Dublinas lidostā, kāds vīrietis laipni noceļ manu smago rokas bagāžas čemodānu. Es ierasti, ātri tieku ārā no lidmašīnas un dodos uz termināla pusi. Viss ir kā vienmēr. Cilvēki kā skudras, kas dodas apjūkot kur nu kurais, bremzējot citus un cenšoties paralēli savākt savas nesen pamodušās atvasītes. Un es, kas zin, ka viņu gaida ceļš jautrā kompānijā līdz paredzētai dzīvesvietai.

Turpināt lasīt

Izrāde – Granātu aproce

Man ir divas vājības, par pirmo nestāstīšu, bet otrā ir teātris. Krievu drāmas teātrī es iemīlējos vēl tad, kad  gāju koledžā un mācījos komercdarbību. Viesizrādes tika rādītas Ventspilī, teātru namā “Jūras Vārti”, un es ar aizrautību centos apmeklēt visas pēc kārtas, kuras vien spēja iemaldīties uz manas dzimtās pilsētas skatuves. To, ka vēlos redzēt izrādi “Granātu aproce”, es sapratu tajā brīdī, kad parādījās pirmās afišas un biļetes tika izpārdotas uzreiz, tiklīdz bija parādījušās kasēs. Neko darīt, bija decembris un es vienkārši nopirku biļeti uz izrādi, kas norisinājās februārī. Zinu, ir pagājis jau mēnesis, kopš mana izrādes apmeklējuma, toties viss vēl nav par vēlu, jo izrāde joprojām ir Krievu drāmas teātra izrāžu sarakstā, ir iespējams iegādāties biļetes un to apmeklē (skatīt TE), kā arī priecīga ziņa tiem, kas nesaprot krievu valodu, bet izrādi tomēr vēlās redzēt! Dailes teātris šo izrādi ir uzvedis arī uz savas skatuves (meklēt ŠEIT)!!!

Par Dailes teātra izrādi neviena vārda teikt nevaru, jo neesmu redzējusi šo izrādi latviešu valoda, līdz ar to…

Izrāde bija tik skaista, ka šķita esmu ieelpojusi tikai brīdī, kad visi bija sasēdušies savās vietās, bet durvis aizvērās un izrāde sākās. Tas viss bija tik dziļi, profesionāli un patiesi, ka izelpoju šķiet tikai tad, kad izrāde bija galā un visi aplaudēja. Aktieru sastāvs ir tik lielisks, ka ikviens no aktieriem iederas savā lomā tieši tā, kā to bija vēlējies stāsta autors. Parādot visas cilvēka rakstura nianses un slēptos dvēseles pārdzīvojumus. Balstoties uz to, ka izrāda ir vidēji gara, tās saturu es Jums neatklāšu. Kopumā tā ir mūžīgā tēma par attiecībām, nepiepildītiem sapņiem un mīlestību bez atbildes. Man šķita, ka kāds ir izlasījis visas manas domas, vai… Kāds ir beidzot izpratis tik bieži piedzīvoto sāpi un dvēseles pārdzīvojumus cilvēces vēsturē un uzvedis to tik ļoti meistarīgi noslīpētā stāstā, ka pēcgarša bija vēl ilgi un, ir vēl joprojām.

Tāda sāpīgi rūgta pēcgarša, kura vilina mēģināt vēl un nenolaist rokas, pat jā zini, ka kārtējo reizi sevi sāpināsi.

Varbūt tieši sāpes mūs padara par cilvēku? Sāpes, kuras līdzjūtīgi izjūti zinot, ka šobrīd tam otram ir tieši tik grūti, cik Tu viņam nenovēlētu…

Kopumā katrs mēs izrādēs redzam tikai to, kas mums šajā dzīves periodā ir/bija aktuāls, līdz ar to, ja vēlējies doties uz tiešam lielisku izrādi, tad noteikti izvēlies šo, nenožēlosi!

Bilde by me!

Pieaugšana by Kellija Viljamsa Brauna

pieaugsanaŠo grāmatu biju iegādājusies jau sen, bet tās lasīšanu biju atlikusi uz “kaut kad, kad būs laiks”. Šķiet, ka laiks tai pienāca tieši tad, kad man bija nepieciešams sakarīgs padoms dzīvē. Parasti mums ir nepieciešams nevis reāls padoms, bet gan apstiprinājums mūsu domām, plānotajai rīcībai vai izvēlei, kuru plānojam pieņem.

Autore nav izdomājusi divriteni no jauna. Viss grāmatā iekļautais ir zināms ikvienam, kurš izmanto savas smadzenes domāšanai un spriešanai. Pēc grāmatas izlasīšanas neviens nekļūs par pieaugušu cilvēku, no lasīšanas vien. Bet, autore ļoti interesanti apraksta ikdienas situācijas un dzīves nianses, ar kurām sastopas ikviens, kurš sāk patstāvīgu, neatkarīgu dzīvi. Kā arī atgādina, kā noteiktās dzīves situācijās uzvedās pieauguši cilvēki.

Turpināt lasīt

Cilvēciska saskarsme…

a0dc198a6f728f1a0e93f953f7530429(Noskaņai) Bieži vien mēs tērējam savu laiku un enerģiju – cilvēkiem, kam tas viss īstenībā nemaz nav nepieciešams. Šādos brīžos bez laika un enerģijas tiek patērētas arī mūsu pašcieņas rezerves. Tiklīdz no otra puses Tu neesi atalgots ar uzmanību, Tavā pašcieņas sarakstā ievelkas trekna mīnuszīme, kuru tur ievelc pats un vēlāk, paralēli, graužot sevi no iekšpuse ar nelāgu domu palīdzību, Tu iedragā savu pašvērtējumu.

Un nav svarīgi vai runa iet par attiecībām draugu, ģimene, kolēģu vai paziņu lokā. Cilvēks psiholoģiski ir pieradis saņemt atalgojumu no otra. Un tiklīdz to nesaņem sāk rasties plaisas.

Turpināt lasīt

Izrāde – Pers Gints

20170118_022111_1Sakarā ar to, ka viens no manām šī gadā apņemšanās punktiem ir teātra apmeklēšana, pietam ir vēlme apmeklēt vismaz 12 izrādes šī gada ietvaros, tad es nevarēju neiegādāties vēl vienu biļeti un nedoties baudīt burvīgo teātra gaisotni atkārtoti.
Teikšu kā ir, lai gan šo izrādi es vēlējos apmeklēt un redzēt jau sen, es pieļāvu ļoti lielu kļūdu – es devos uz to tieši nākamajā dienā pēc noskatītās “Svina garša”. Man vēl joprojām bija svina pēcgarša un es līdz galam nevarēju izbaudīt visu to, kas notika uz skatuves, šajā izrādē.

Kopumā izrāde man bija/ir ļoti tuva, jo arī es izdzīvoju līdzīgas lietas savā dzīvē. Pati izrādes vadlīnija ir par cilvēku un viņa izvēli meklēt laimi tālu no mājām. Visskumjākais tajā visā, ka mēs cenšamies sasniegt un atrast tās lietas, kuras īstenībā pastāv tikai mūsu galvās. Agrāk arī man šķita, ka laimi var atrast kaut kur tur, kur manis nav, jo tur ir labāk. Jo tur taču ir iespējams nopelnīt labāku/lielāku naudu, sasniegt to, ko īstenībā esot mājās (Latvijā) es nemaz necentos sasniegt, jo nebija vēlmes iespringt, kustēties un kaut ko darīt. Cilvēki vienmēr cenšas atrast vieglākos ceļus. Vienīgi ar laiku, kad esi aplauzies, Tu saproti, ka vieglākais ceļš nemaz neveda turp, kur vēlējies nonākt. Un viss patērētais laiks, līdzekļi un enerģija ir izniekoti. Tos vairs nevar atgūt.
Turpināt lasīt

Izrāde – “Svina Garša”.

svina-garsaBrīdī, kad Tu saproti, ka laiks uz vietas nestāv un visi tie “Kaut kad noteikti kopā aiziesim uz teātri” un “Jā, es arī vēlētos redzēt šo izrādi, sarunāsim!”, ir tikai centieni ar nepareizu vārdu palīdzību Tev pateikt, ka “Nē, es neiešu, jo man nav nedz tam, nedz Tev laika!”, Tu sāc darīt lietas vienatnē un vairs nekaunies par to. Tā nu sakrājusi visus man dotos “solījumus”, es nolēmu – ir pienācis laiks arī uz teātri iet vienai, jo gaidot uz to “solījumu” izpildi, kas nekad nebūs izpildīti, var gadiem, bet teātra izrādes, tieši tāpat, kā filmas kinoteātrī pazūd no repertuāra ar skaņas ātrumu. Tā nu manam “dari pati/viena” lietu sarakstam šogad piebiedrojas  teātra apmeklēšana…

Turpināt lasīt

Plānotājs 1

planotajs-1Balstoties uz to, ka bija pastiprināta interese par plānotāju, nolēmu paturpināt šo rakstu sēriju. Neskatoties uz to, ka visi grāmatveikali ir samazinājuši plānotājiem cenas, ka arī saviem plānotājiem ir samazinājuši cenas privātie izdevēji, es nolēmu, ka labprātāk turpināšu savas klades/plānotāja dzīvi un nomainīšu to tikai tad, kad vairs nebūs vietas pierakstiem. Janvāra atvērumu bija problemātiski aizpildīt (izrotāt), izšķirstīju žurnālus meklējot kaut ko tādu, kas priecēs manas acis vesela mēneša griezumā. Patika šis, bet, sakarā ar to, ka žurnāli taču nedomā, ka viņu ievietotais tiks radoši pielietots, izgriežot nevajadzīgos burtus radās vajadzība papildināt zīmējumu. Ziedam tika piezīmētas iztrūkstošās ziedlapiņas. Kā arī piezīmēts labā, apakšējā stūrī esošais elements.

Turpināt lasīt