Hipijs by Paulu Koelju

screenshot_20190107-001130_1Īpaša grāmata satiek savu lasītāju īstajā brīdī. Tā, lakoniski var aprakstīt manu tikšanos ar šo grāmatu, pateicoties apgādam “Jānis Roze”.
Kad manās rokās nonāca minētā grāmata, es vēl nezināju kurp tā mani aizvedīs. Kā arī man nebija it ne mazākās nojautas, ka šī, mūsu tikšanās būs tik jauka un gaidīta (un vajadzīga).

Vēlos uzreiz nomierināt tos cilvēkus, kas rauc degunu vien tad, kad tiek runāts par Paulu Koelju darbiem. Šī grāmata ir atšķirīga. Sarakstīta daļēji kā autobiogrāfija, kuru lasot var nedaudz ielūkoties rakstnieka dzīves gaitās. Tajā brīdī, kad viņš, gluži tāpat kā daļa citu tā laika jauniešu, bija izvēlējies spēlēt Hipija lomu. Būt “puķu bērnam” un censties atrast sevi.

Lasot grāmatu man nācās vilkt paralēles, īstenībā katra paaudze ir sevis meklējumos. Un vienalga vai šai paaudzei tiek dots noteikts, visiem zināms nosaukums, vai tie būtu hipiji vai Y paaudze (tā dēvē tos, kas dzimuši laika posmā no 1980. gada līdz 2000. gadam). Mēs katrs cenšamies atrast savu vietu zem saules. Katrs cenšas atrast savu kodolu, savu patieso ES.

Pats interesantākais, ka visi šie meklējumi tiek veikti vienādi, meklējot atbildes Dievā, ezotērikā un/vai Indijā. Kā saka, lugas nemainās, mainās tikai aktieri.

Hipijs ir lieliska grāmata un būs interesanta visām paaudzēm. Gan tiem, kas sevi meklēja jaunībā un atrada, gan tiem, kas sevi joprojām meklē un vēlās doties uz Indiju smelties garīgumu. Šī grāmata ir tieši tik sirsnīga un aizraujoša, ka to lasos laiks paskrien nemanot. Autora dzīvesstāsts ir tieši tik aizraujošs, ka brīdī, kad palika vien 20 lapaspuses, lasītājs sāks prātot, KĀ autors tajās ietilpinās visu pārējo “Maģiskā autobusa” ceļu. Un aizverot vāku prātos, vai būs vēl iespēja ielūkoties autora izraujošajā dzīvesstāstā, lai vairāk izprastu, kas un kādi notikumi viņu ir izveidojuši tieši tādu, kādu mēs, tā fani to mīlam.

Šī grāmata dod apziņu, ka ikviens notikums, ikviena izvēle, kuru mēs pieņemam ikdienā būs par pamatu tam, kāda būs mūsu rītdiena. Jo tieši šodien, mēs liekam pamatus tam kā dzīvosim rīt.

“… tas bija absolūts un neapspriežams fakts: laiks virzās pa apli un vienmēr atgriežas tajā pašā punktā. Mēs piedzimstam no sēklas, mēs augam, mēs novecojam, mēs mirstam, mēs atgriežamies zemē un atkal kļūstam par sēklām, kas agrāk vai vēlāk piedzimst citā cilvēkā.” 67.lpp.

Ikviens cilvēks, kuru mēs satiekam savā dzīves ceļā ir arī sava veida ceļazīme, kas mūs pietuvina savam patiesajām ES. Todien, kad Paulu piekrita doties līdzi Karlai neprātīgajā ceļojumā, viņš nezināja kur tas viņu aizvedīs. Un domāju, ka ikviens no mums ir piedzīvojis ļoti labus brīžus tad, kad ir ļāvušies notikumiem, kas nebija ieplānoti. Jo visu dzīvē ieplānot nav iespējams.

“Pie debesīm bija parādījusies saule, it kā apliecinot, ka Renesanse beidzot ir atgriezusies, lai mainītu visas ieražas un paradumus – un kādu dienu, pavisam drīz, cilvēkiem vairs nebūs jārēķinās ar citu viedokļiem, bet gan ar to, kā viņi paši raugās uz dzīvi.” 85.lpp.

Neskatoties uz to, ka katras valsts un tās iedzīvotāju likteņi atšķiras, ikviens lasītājs varēs ar grāmatas notikumiem vilkt paralēles. Es piemēram uzzināju daudz jaunu, vēsturisku notikumu, kas man lika izprast to, ka ikviens ierauga ļaunumu citās lietās. Un katram sevis piedzīvotājs vienmēr būs tuvāks. Bet mēs, cilvēki patiesi esam vienādi. Mums visiem ir vienādas vēlmes, vajadzības, sapņi, ir atšķirīgs tikai to konteksts. Un ir vienalga vai esi galvaspilsētas švītiņš, puisis no Brazīlijas vai apmaldījusies Nīderlandiete, mēs maldāmies pa vienādiem ceļiem. Meklējot laimi.

“Kā Tu to domā – “Paralēlā realitāte”?
“Garīgā stāvoklī, kas pārņem tavu ķermeni un dvēseli, kad esi laimīgs, un sirds ir pilna ar mīlestību. Piepeši visas ikdienišķās lietas iegūst jaunu nozīmi, krāsas kļūst spilgtākas, viss, kas iepriekš ir traucējis – piemēram vēsums, lietus, vientulība, studijas, darbs, – viss šķiet jauns. Jo vismaz uz īsu mirkli tu esi saplūdis ar pasaules dvēseli un nogaršojis dievu nektāru.” 151.lpp.

Par šo grāmatu, neskatoties uz tās izmēru varētu pastāstīt daudz. Bet vērtīgāk tomēr būs, ja katrs to izlasīs patstāvīgi, atrodot tieši sev tuvos citātus, velkot tieši ar savu dzīvi atbilstošas paralēles. Un lai nebiedē tas, ka šo darbu ir sarakstījis Paulu Koelju. Šī grāmata nav tā, kas rada cilvēkos skepsi, tā ir viegla, autobiogrāfiska un tieši tik jauka, lai saprastu, ka tie mirkļi no dzīves, kurus labi atceramies ir mums nozīmīgi ne tāpat vien.

Kā minēju grāmatu klubā, es varu bez sirdsapziņas pārmetumiem teikt – šī ir labākā grāmata, kuru esmu lasījusi šogad.

Bilde by me.

Advertisements

Kārtības maģija by Marija Kondo…

Kārtības maģijaPēdējā laikā diezgan daudz tiek runāts par minimālisma dzīvesveidu. Ļoti daudzi cilvēki par to uzņem video, raksta garus rakstus, kas tiek publicēti ne tikai interneta vidē, bet arī žurnālos un avīzēs.

Savā dzīvē, ja atskatās uz pagātnes noieto taku, varu apgalvot, ka esmu piecas reizes visu sākusi no sākuma (sākot visu no nulles, bez šķīvjiem, dakšiņām utt). Līdzi paņemot tikai tik daudz, cik ielien manos divos čemodānos (drēbes, apavi). Visu pārējo es esmu pārvākšanās brīdī vai nu metus ārā, vai atdevusi labdarībai. Kāds pateiks – bet tā taču ir tīrākā mantas un naudas izniekošana. Jo pārvācoties taču tāpat visu pirksi no jauna. Atklāšu savu “dzen”, tās ir tikai mantas!!! Cilvēki pirks mantas arī tad, ja viņiem būs pilnīgi viss jau iegādāts. Ikdienā lieto 2 šķīvjus un vienu bļodiņu, bet skat, akcija un TIK skaisti šķīvji veikalā, kā lai neņem!? Labi, iepriekšminētais var attiekties uz sievietēm, bet šos šķīvjus var nomainīt arī pret salīdzinājumu par sporta apaviem, makšķerēšanas piederumiem vai skrūvgriežiem.

Turpināt lasīt

Pieaugšana by Kellija Viljamsa Brauna

pieaugsanaŠo grāmatu biju iegādājusies jau sen, bet tās lasīšanu biju atlikusi uz “kaut kad, kad būs laiks”. Šķiet, ka laiks tai pienāca tieši tad, kad man bija nepieciešams sakarīgs padoms dzīvē. Parasti mums ir nepieciešams nevis reāls padoms, bet gan apstiprinājums mūsu domām, plānotajai rīcībai vai izvēlei, kuru plānojam pieņem.

Autore nav izdomājusi divriteni no jauna. Viss grāmatā iekļautais ir zināms ikvienam, kurš izmanto savas smadzenes domāšanai un spriešanai. Pēc grāmatas izlasīšanas neviens nekļūs par pieaugušu cilvēku, no lasīšanas vien. Bet, autore ļoti interesanti apraksta ikdienas situācijas un dzīves nianses, ar kurām sastopas ikviens, kurš sāk patstāvīgu, neatkarīgu dzīvi. Kā arī atgādina, kā noteiktās dzīves situācijās uzvedās pieauguši cilvēki.

Turpināt lasīt

Čempionu brokastis by Kurts Vonnegūts

Vonnegūts1Uldis, jeb plašākais publikai pazīstamais BaltaisRuncis izteica lielisku ideju, līdz 11. aprīlim izlasīt kādu no Kurta Vonnegūta darbiem. Tā, kā līdz šim nebiju neko lasījusi no šī autora darbiem, nespēju atturēties un neiesaistīties šajā avantūrā. Un ziniet, avantūras nekad nebeidzās slikti, esmu priecīga, ka iesaistījos.

Vonnegūts ir tik ļoti Vonnegūts, ka rodas grūtības lakoniski aprakstīt viņa daiļradi. Viņam ir savdabīgs stils, kuru man iesākumā bija grūti pieņemt, jo bija neierasti. Bet, neskatoties uz to, nebija nepatīkami. Vienīgais, kas man mazliet traucēja, bija autora melnais humors. Diemžēl neesmu šī žanra cienītāja. Savukārt autora ievietotās skices man nereti lika pasmaidīt un pievērt acis uz melnā humora klātesamību.

Vonnegūts šo grāmatu sarakstījis priekš sevis, dažkārt šķita, ka viņš to darījis sava prieka pēc un nemaz, nekad nebija aizdomājies par iespēju, ka viņu lasīs plašāka publika. Bet… Ja autors ir ar saviem putniem, tad ir doti simti pilni simts procenti tam, ka būs interesanti. Neskatoties uz to, ka dažos mirkļos ir šķitis, ka autoram pašam trūkst kādi pāris procenti. :)

Runājot par sižetu, galvenie varoņi ir Kilgors Trauts, mazliet jucis rakstnieks, kurš raksta sava prieka pēc un Dveinu Hūveru, kurš pateicoties Kilgora personībai galēji sajūk prātā. Bet, tieši šo pašu informāciju Jūs iegūsiet izlasot īso anotāciju grāmatas aizmugurē.

Vispār man bija neizsakāma vēlme izlasīt Vonnegūta grāmatu “Kaķa šūpulis”, tikai šī grāmata nebija pieejama manā bibliotēkā, bet, es nenožēloju, ka paņēmu “Čempionu brokastis”, jo tā ir tik laba, ka es pildspalvu it nemaz nesanāca nolikt malā, jo gandrīz katrā lapaspusē, es atradu kādu ievērības cienīgu citātu, kuru izrakstīt.

Jūras laupītāji bija baltādaini. Cilvēki, kuri apdzīvoja kontinentu līdz pirātu atbraukšanai, bija vara krāsā. Kad kontinentā ieviesa verdzību, vergi bija melnādaini.
Visu izšķīra krāsa. (15.lpp)

Par šarmu dēvēja cilvēka spēju izraisīt citos uzticību un simpātijas neatkarīgi no tā, kas pašam Šarmantajam subjektam bija aiz ādas. (19.lpp)

Īstenībā, rakstīt labākos citātus varētu vēl un vēl, bet manuprāt, labāk katram pašam izlasīt šo grāmatu un atrast kaut ko, kas no autora teiktā ies pie sirds. Noteikti vēl atgriezīšos pie šī autora darbiem. Varbūt ne šogad, bet nākamgad ap šo pašu laiku noteikti. :))

 

Lizijas stāsts…

2016-01-18_17.39.09blogLizija ir divdesmit sešus gadus veca meitene no Amerikas. Viņas stāsts jau vairākus gadus iedvesmo cilvēkus. Viņa ir viena no tiem cilvēkiem, kuru ir terorizējuši (bullying) cilvēki, pat viņu nepazīstot. Lizijai (Lizzue Valesquez) ir rets sindroms, kurš viņai neļauj pieņemties svarā. Viņai nav anoreksija, viņa ir tieva/maziņa, kopš dzimšanas brīža. Cilvēki viņu ir saukājuši visādos vārdos, rakstījuši dažādus rupjus komentārus un centušies visādi citādi ņirgāties, neskatoties uz to, ka neviens no šiem cilvēkiem nemaz nezināja par šo meiteni un viņas problēmām. Ļoti patīk, ka meitene neskatoties uz visu to, ko viņai ir nācis piedzīvot, saglabā pozitīvu domāšanu un turpina virzīties uz savu mērķu izpildi.

Turpināt lasīt

Jū Nesbē – “Sikspārnis”

300x0_coverEs melotu, ja teiktu, ka neesmu mazliet iemīlējusies Harijā Holijā*. Un tiešām, kā minēju Twitter kontā, uz doto brīdi viņš ir vienīgais vīrietis, kura dēļ neguļu naktīs (smaidu). Labi, mēdzu negulēt arī sava pelēkā runča dēļ, kuram pirms gulētiešanas aizmirstu atņemt mantiņas. Bet, tas jau ir cits stāsts.

Īstenībā, es nemaz nezināju, ka man var patikt detektīvi, bet, Dace Judina mani uzsēdināja uz to āķa, bet savukārt Jū Nesbē mani iemācīja detektīvus iemīlēt ar sirdi un dvēseli.

Kaut kā sagadījies ir tā, ka detektīvu sērijas es sāku lasīt no vidus , nevis no pirmās grāmatas. Un tas ar mani notiek jau otro reizi, bet, es nesūdzos.

Un, es nekad nebiju domājusi, ka detektīvs mani aizraus tā, ka izlaidīšu iespēju klausīties mūziku un gulēt lidmašīnā un autobusā, bet, tieši šī grāmata paņēma un mani aizrāva tieši tik daudz. Pietam, es pamanījos pat savākt daudzus vērtīgus citātus.
Turpināt lasīt

Brida by Paulu Koelju…

1476557_ORIGINAL_1278666815.jpgNeskatoties uz to, ka es maz rakstu blogā (pēdējā laikā), aizkadrā bez darba, mēdzu arī lasīt.
Es melotu, ja teiktu, ka Paulu Koelju nav mans mīļākais autors. Ir! Un tas tā pastāv jau gadiem.

Brida ir jauna Īru meitene, kura meklē iespēju attīstīt savas spējas. Spēks, kas tai piemīt ir bijis kopā ar viņas dvēseli jau sen, inkarnāciju aiz inkarnācijas, tas ir pavadījis meitenes dvēseli. Kaut kur meitene uzzina par Burvi, kurš dzīvo mežā. Un protams viņa dodas turp, lai burvi uzmeklētu. Burvis, nedaudz savtīgu nolūku aicināts uzņemas apmācīt Bridu, bet, diemžēl, meitene izturējusi pārbaudījumu nolemj meklēt citu skolotāju.

Turpināt lasīt

“Laimes projekts” by Grēthena Rūbina

300x0_coverIr tādas grāmatas, kuras rokās nonāk nejauši. Šī bija tieši šāda grāmata. Tā atnāca it kā mazliet par vēlu, bet tai pašā laikā – ļoti laicīgi.
Todien, dienu pirms lidmašīnas un tieši vienu dienu pēc kāzām es netīšām iemaldījos grāatvu veikalā. Bez jebkādas domas kaut ko pirkt es tajā ienācu, pagrizos un, pašā tālakājā stūrī uz mani skatījās viņa, grāmata, par kuru es neko nezinu, bet man to vajag, jo vāks uzrunāja jau no pirmā skata. Un, izlasot īso grāmatas aprakstu uz vāka, es pagriezos uz kases pusi un devos maksāt. Neesmu nožēlojusi šo pirkumu. Bet, tagad par pašu grāmatu.

Grēthena ir preceta sieviete un divu bērnu mamma, no lielākās cilvēces skatupunkta, vajadzētu domāt, ka šai sievietei ir jabūt bezgala laimīgai. Viņa arī ir, tikai jāatcerās, ka laimei parasti nav robežas, līdz ar to, pat laimīgs cilvēks spēj kļūt vēl laimīgāks. Vien jāatrod pareizā pieeja. Un viņa sāka meklēt.

Turpināt lasīt

Sniegavīrs by Jū Nesbē

300x0_coverMan ir ļoti dīvainas attiecības ar detektīviem. Nesaprotamu iemeslu dēļ, detektīvu sērijas es lasu kaut kādā nepareizā secibā. Tā arī šoreiz, Jū Nesbē detektīvu sērija par Hariju Holu tika iesākta ar piekto, nevis pirmo grāmatu.

Esmu diezgan bailīgs cilvēks. Bailes saistās ar neizsakāmi plašo iedomu pasauli, es visu diezgan spilgti un patiesi iedomājos. Nereti man rodas problēma, es jaucu grāmatas ar filmām, jo vienkārši grāmatas lasīto redzu savā galvā, kā filmu.  Bet, lai nu paliek.

Savā Twitter kontā jau minēju, ka iespējams šo grāmatu iesāku pavisam nepareizā laikā, tad, kad mans emocionālais stāvoklis ir uz -10. Bet, neskatoties uz to, izlasot 3/4 grāmatas es iekšēji, sajūsmā spiedzu par sižetu, bezrakstura dzērāju varoni un ļauno noziedznieku. Pabeidzot pēdējo ceturtdaļu, neliekuļošu, es vīlos. Tiešām vīlos. Bet, par visu pēc kārtas. (Kopumā grāmata man patika! :) )

Turpināt lasīt

“Mēnesis pie Jūras” by Dace Judina.

300x0_coverTeikšu godīgi, agrāk man bija iebildimu pret Latviešu autoriem. Šķita, ka mūsējie spēj radīt tikai atgremojumus un, nekādu lielo mākslu radīt grāmatas lapaspusēs nespēj. Ziniet, lasot Daces Judinas romānu es savus steriotipus lauzu un, atklāju, ka arī mūsu pašu rakstnieki ir lieliski.

Nezināmu spēku vadīta es iegādājos tieši šo grāmatu. Varbūt uzrunāja noformējums, varbūt tas, ka man pietrūkst pastaigu gar jūru, vai arī abi aspekti kopumā. Lai vai kā, šī grāmata nonāca pie manis. Uzreiz sapratu, ka esmu sākusi no nepareizā gala, jo ir vēl trīs romāni par “Annu Elizabeti Bergu”, šīs grāmatas galveno varoni. Bet, es tomēr nolēmu riskēt, cerot, ka īpaši saistītas grāmatas nebūs, tie tomēr ir detektīvromāni, nevis rakstisks seriāls. Tā arī bija.

Turpināt lasīt