Kārtības maģija by Marija Kondo…

Kārtības maģijaPēdējā laikā diezgan daudz tiek runāts par minimālisma dzīvesveidu. Ļoti daudzi cilvēki par to uzņem video, raksta garus rakstus, kas tiek publicēti ne tikai interneta vidē, bet arī žurnālos un avīzēs.

Savā dzīvē, ja atskatās uz pagātnes noieto taku, varu apgalvot, ka esmu piecas reizes visu sākusi no sākuma (sākot visu no nulles, bez šķīvjiem, dakšiņām utt). Līdzi paņemot tikai tik daudz, cik ielien manos divos čemodānos (drēbes, apavi). Visu pārējo es esmu pārvākšanās brīdī vai nu metus ārā, vai atdevusi labdarībai. Kāds pateiks – bet tā taču ir tīrākā mantas un naudas izniekošana. Jo pārvācoties taču tāpat visu pirksi no jauna. Atklāšu savu “dzen”, tās ir tikai mantas!!! Cilvēki pirks mantas arī tad, ja viņiem būs pilnīgi viss jau iegādāts. Ikdienā lieto 2 šķīvjus un vienu bļodiņu, bet skat, akcija un TIK skaisti šķīvji veikalā, kā lai neņem!? Labi, iepriekšminētais var attiekties uz sievietēm, bet šos šķīvjus var nomainīt arī pret salīdzinājumu par sporta apaviem, makšķerēšanas piederumiem vai skrūvgriežiem.

Turpināt lasīt

Advertisements

Pieaugšana by Kellija Viljamsa Brauna

pieaugsanaŠo grāmatu biju iegādājusies jau sen, bet tās lasīšanu biju atlikusi uz “kaut kad, kad būs laiks”. Šķiet, ka laiks tai pienāca tieši tad, kad man bija nepieciešams sakarīgs padoms dzīvē. Parasti mums ir nepieciešams nevis reāls padoms, bet gan apstiprinājums mūsu domām, plānotajai rīcībai vai izvēlei, kuru plānojam pieņem.

Autore nav izdomājusi divriteni no jauna. Viss grāmatā iekļautais ir zināms ikvienam, kurš izmanto savas smadzenes domāšanai un spriešanai. Pēc grāmatas izlasīšanas neviens nekļūs par pieaugušu cilvēku, no lasīšanas vien. Bet, autore ļoti interesanti apraksta ikdienas situācijas un dzīves nianses, ar kurām sastopas ikviens, kurš sāk patstāvīgu, neatkarīgu dzīvi. Kā arī atgādina, kā noteiktās dzīves situācijās uzvedās pieauguši cilvēki.

Turpināt lasīt

Čempionu brokastis by Kurts Vonnegūts

Vonnegūts1Uldis, jeb plašākais publikai pazīstamais BaltaisRuncis izteica lielisku ideju, līdz 11. aprīlim izlasīt kādu no Kurta Vonnegūta darbiem. Tā, kā līdz šim nebiju neko lasījusi no šī autora darbiem, nespēju atturēties un neiesaistīties šajā avantūrā. Un ziniet, avantūras nekad nebeidzās slikti, esmu priecīga, ka iesaistījos.

Vonnegūts ir tik ļoti Vonnegūts, ka rodas grūtības lakoniski aprakstīt viņa daiļradi. Viņam ir savdabīgs stils, kuru man iesākumā bija grūti pieņemt, jo bija neierasti. Bet, neskatoties uz to, nebija nepatīkami. Vienīgais, kas man mazliet traucēja, bija autora melnais humors. Diemžēl neesmu šī žanra cienītāja. Savukārt autora ievietotās skices man nereti lika pasmaidīt un pievērt acis uz melnā humora klātesamību.

Vonnegūts šo grāmatu sarakstījis priekš sevis, dažkārt šķita, ka viņš to darījis sava prieka pēc un nemaz, nekad nebija aizdomājies par iespēju, ka viņu lasīs plašāka publika. Bet… Ja autors ir ar saviem putniem, tad ir doti simti pilni simts procenti tam, ka būs interesanti. Neskatoties uz to, ka dažos mirkļos ir šķitis, ka autoram pašam trūkst kādi pāris procenti. :)

Runājot par sižetu, galvenie varoņi ir Kilgors Trauts, mazliet jucis rakstnieks, kurš raksta sava prieka pēc un Dveinu Hūveru, kurš pateicoties Kilgora personībai galēji sajūk prātā. Bet, tieši šo pašu informāciju Jūs iegūsiet izlasot īso anotāciju grāmatas aizmugurē.

Vispār man bija neizsakāma vēlme izlasīt Vonnegūta grāmatu “Kaķa šūpulis”, tikai šī grāmata nebija pieejama manā bibliotēkā, bet, es nenožēloju, ka paņēmu “Čempionu brokastis”, jo tā ir tik laba, ka es pildspalvu it nemaz nesanāca nolikt malā, jo gandrīz katrā lapaspusē, es atradu kādu ievērības cienīgu citātu, kuru izrakstīt.

Jūras laupītāji bija baltādaini. Cilvēki, kuri apdzīvoja kontinentu līdz pirātu atbraukšanai, bija vara krāsā. Kad kontinentā ieviesa verdzību, vergi bija melnādaini.
Visu izšķīra krāsa. (15.lpp)

Par šarmu dēvēja cilvēka spēju izraisīt citos uzticību un simpātijas neatkarīgi no tā, kas pašam Šarmantajam subjektam bija aiz ādas. (19.lpp)

Īstenībā, rakstīt labākos citātus varētu vēl un vēl, bet manuprāt, labāk katram pašam izlasīt šo grāmatu un atrast kaut ko, kas no autora teiktā ies pie sirds. Noteikti vēl atgriezīšos pie šī autora darbiem. Varbūt ne šogad, bet nākamgad ap šo pašu laiku noteikti. :))

 

Lizijas stāsts…

2016-01-18_17.39.09blogLizija ir divdesmit sešus gadus veca meitene no Amerikas. Viņas stāsts jau vairākus gadus iedvesmo cilvēkus. Viņa ir viena no tiem cilvēkiem, kuru ir terorizējuši (bullying) cilvēki, pat viņu nepazīstot. Lizijai (Lizzue Valesquez) ir rets sindroms, kurš viņai neļauj pieņemties svarā. Viņai nav anoreksija, viņa ir tieva/maziņa, kopš dzimšanas brīža. Cilvēki viņu ir saukājuši visādos vārdos, rakstījuši dažādus rupjus komentārus un centušies visādi citādi ņirgāties, neskatoties uz to, ka neviens no šiem cilvēkiem nemaz nezināja par šo meiteni un viņas problēmām. Ļoti patīk, ka meitene neskatoties uz visu to, ko viņai ir nācis piedzīvot, saglabā pozitīvu domāšanu un turpina virzīties uz savu mērķu izpildi.

Turpināt lasīt

Jū Nesbē – “Sikspārnis”

300x0_coverEs melotu, ja teiktu, ka neesmu mazliet iemīlējusies Harijā Holijā*. Un tiešām, kā minēju Twitter kontā, uz doto brīdi viņš ir vienīgais vīrietis, kura dēļ neguļu naktīs (smaidu). Labi, mēdzu negulēt arī sava pelēkā runča dēļ, kuram pirms gulētiešanas aizmirstu atņemt mantiņas. Bet, tas jau ir cits stāsts.

Īstenībā, es nemaz nezināju, ka man var patikt detektīvi, bet, Dace Judina mani uzsēdināja uz to āķa, bet savukārt Jū Nesbē mani iemācīja detektīvus iemīlēt ar sirdi un dvēseli.

Kaut kā sagadījies ir tā, ka detektīvu sērijas es sāku lasīt no vidus , nevis no pirmās grāmatas. Un tas ar mani notiek jau otro reizi, bet, es nesūdzos.

Un, es nekad nebiju domājusi, ka detektīvs mani aizraus tā, ka izlaidīšu iespēju klausīties mūziku un gulēt lidmašīnā un autobusā, bet, tieši šī grāmata paņēma un mani aizrāva tieši tik daudz. Pietam, es pamanījos pat savākt daudzus vērtīgus citātus.
Turpināt lasīt

Brida by Paulu Koelju…

1476557_ORIGINAL_1278666815.jpgNeskatoties uz to, ka es maz rakstu blogā (pēdējā laikā), aizkadrā bez darba, mēdzu arī lasīt.
Es melotu, ja teiktu, ka Paulu Koelju nav mans mīļākais autors. Ir! Un tas tā pastāv jau gadiem.

Brida ir jauna Īru meitene, kura meklē iespēju attīstīt savas spējas. Spēks, kas tai piemīt ir bijis kopā ar viņas dvēseli jau sen, inkarnāciju aiz inkarnācijas, tas ir pavadījis meitenes dvēseli. Kaut kur meitene uzzina par Burvi, kurš dzīvo mežā. Un protams viņa dodas turp, lai burvi uzmeklētu. Burvis, nedaudz savtīgu nolūku aicināts uzņemas apmācīt Bridu, bet, diemžēl, meitene izturējusi pārbaudījumu nolemj meklēt citu skolotāju.

Turpināt lasīt

“Laimes projekts” by Grēthena Rūbina

300x0_coverIr tādas grāmatas, kuras rokās nonāk nejauši. Šī bija tieši šāda grāmata. Tā atnāca it kā mazliet par vēlu, bet tai pašā laikā – ļoti laicīgi.
Todien, dienu pirms lidmašīnas un tieši vienu dienu pēc kāzām es netīšām iemaldījos grāatvu veikalā. Bez jebkādas domas kaut ko pirkt es tajā ienācu, pagrizos un, pašā tālakājā stūrī uz mani skatījās viņa, grāmata, par kuru es neko nezinu, bet man to vajag, jo vāks uzrunāja jau no pirmā skata. Un, izlasot īso grāmatas aprakstu uz vāka, es pagriezos uz kases pusi un devos maksāt. Neesmu nožēlojusi šo pirkumu. Bet, tagad par pašu grāmatu.

Grēthena ir preceta sieviete un divu bērnu mamma, no lielākās cilvēces skatupunkta, vajadzētu domāt, ka šai sievietei ir jabūt bezgala laimīgai. Viņa arī ir, tikai jāatcerās, ka laimei parasti nav robežas, līdz ar to, pat laimīgs cilvēks spēj kļūt vēl laimīgāks. Vien jāatrod pareizā pieeja. Un viņa sāka meklēt.

Turpināt lasīt

Sniegavīrs by Jū Nesbē

300x0_coverMan ir ļoti dīvainas attiecības ar detektīviem. Nesaprotamu iemeslu dēļ, detektīvu sērijas es lasu kaut kādā nepareizā secibā. Tā arī šoreiz, Jū Nesbē detektīvu sērija par Hariju Holu tika iesākta ar piekto, nevis pirmo grāmatu.

Esmu diezgan bailīgs cilvēks. Bailes saistās ar neizsakāmi plašo iedomu pasauli, es visu diezgan spilgti un patiesi iedomājos. Nereti man rodas problēma, es jaucu grāmatas ar filmām, jo vienkārši grāmatas lasīto redzu savā galvā, kā filmu.  Bet, lai nu paliek.

Savā Twitter kontā jau minēju, ka iespējams šo grāmatu iesāku pavisam nepareizā laikā, tad, kad mans emocionālais stāvoklis ir uz -10. Bet, neskatoties uz to, izlasot 3/4 grāmatas es iekšēji, sajūsmā spiedzu par sižetu, bezrakstura dzērāju varoni un ļauno noziedznieku. Pabeidzot pēdējo ceturtdaļu, neliekuļošu, es vīlos. Tiešām vīlos. Bet, par visu pēc kārtas. (Kopumā grāmata man patika! :) )

Turpināt lasīt

“Mēnesis pie Jūras” by Dace Judina.

300x0_coverTeikšu godīgi, agrāk man bija iebildimu pret Latviešu autoriem. Šķita, ka mūsējie spēj radīt tikai atgremojumus un, nekādu lielo mākslu radīt grāmatas lapaspusēs nespēj. Ziniet, lasot Daces Judinas romānu es savus steriotipus lauzu un, atklāju, ka arī mūsu pašu rakstnieki ir lieliski.

Nezināmu spēku vadīta es iegādājos tieši šo grāmatu. Varbūt uzrunāja noformējums, varbūt tas, ka man pietrūkst pastaigu gar jūru, vai arī abi aspekti kopumā. Lai vai kā, šī grāmata nonāca pie manis. Uzreiz sapratu, ka esmu sākusi no nepareizā gala, jo ir vēl trīs romāni par “Annu Elizabeti Bergu”, šīs grāmatas galveno varoni. Bet, es tomēr nolēmu riskēt, cerot, ka īpaši saistītas grāmatas nebūs, tie tomēr ir detektīvromāni, nevis rakstisks seriāls. Tā arī bija.

Turpināt lasīt

“Divpadsmit” by Džastins Kronins

divpadsmitRomāns, kuru gaidīju ar vislielāko nepacietību, kuru iegādājos sev kā dāvanu dzimšanas dienā un, kuru pabeidzu lasīt pirms nepilnas stundas. Trešā daļa vēl nav uzrakstīta, bet, es jau to gaidu. Lai gan, droši vien nepārkāpšu sevi un to neizlasīšu angļu valodā. Bet, to manīsim. Lai kā arī būtu, ar jautājumiem par šo romānu biju nokaitinājusi gandrīz visus grāmatu blogerus un pat iespējams kādu no “Zvaigznes” darbiniekiem, lai gan ļoti ceru, ka nē. :) Un, tātad.

Joprojām ir tāla nākotne. Ir pagājuši gandrīz simts gadi, kopš vīruss sācis savu uzvaras gājienu pa pasauli. Pats grāmatas sākums mazliet mulsina, tiek parādīti notikumi, kuri risinājās tad, kad tikko pasauli sāka iekarot vampīriskā rase. Ļaujot lasītājam izdzīvot visu no jauna. Ir daudz jaunu varoņu, dažus no tiem autors nogalina gandrīz nākamajā lapaspusē, dažiem ļauj dzīvot ilgāk. Dažus viņš atdzīvina. Sākums mulsina ar to, ka nav saprotams, ko ar mūsu prātu vēlās izdarīt autors. Vai viņš vēlās, lai iemīļojam jaunos varoņus un aizmirstam par vecajiem, vai arī vienkārši spēlējas.

Turpināt lasīt